Pasākumi
Šodien vārda diena: Andis, Zeltīte
< Novembris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30

Vecauces baznīcas ēka

Visām trim Aucēm (Lielaucei, Jaunaucei un Vecaucei) sākumā bijusi viena baznīca. Domājams, ka tā atradusies Vecauces muižas teritorijā.

Tā kā Vecauces vārds minēts hercoga 1567.gada recesā, jāpieņem, ka baznīca tai laikā nav vairs bijusi lietojama.1573.gadā Vītiņos sapulcējušies apkārtējo muižu īpašnieki un nolēmuši celt baznīca. Jādomā, ka baznīca arī uzcelta. 1729.gada 18.jūlijā baznīcas tornī iespēris zibens un baznīca nodegusi. Jauna baznīca uzcelta no akmeņiem ar torni. Celšanas gads nav zināms. 1866.gadā baznīca paplašināta ar piebūvi altāra galā. Tagad baznīcā ir 500 sēdvietas.

Pirmā Pasaules kara laikā baznīca bojāta minimāli. 1932.gadā baznīcā ierīkoja elektrisko apgaismojumu. Pēc Otrā pasaules kara baznīcas ēka bija stipri cietusi. Sarkanarmijas karavīri baznīcas telpās bija ierīkojuši kalēju darbnīcu. Baznīcu izremontēja un dievkalpojumi atsākās 1947.gadā. 1930.gados baznīcā bija altāra glezna ,,Jēzus uz jūras”. Kara laikā tā pazuda. Pēc tam gleznas vietā atrodas gleznojums, kurš atradās zem pazudušās gleznas.

1988.gadā sākās baznīcas remonts. Izklāja betona plāksnes baznīcas vidus ejā. Izgatavoja un uzstādīja lustras. Izgatavoja jaunus solus, jo Vecauces baznīcas solus bija sakurinājuši sarkanarmieši. Pēc kara solus aizņēmās no Dubultu baznīcas Jūrmalā. Atsākoties tās darbībai, soli bija jāatdod atpakaļ. 1992.gadā altārī un ap altāri iestrādāja parketu, pārtaisīja elektrisko instalāciju, nokrāsoja baznīcu no iekšpuses un ārpuses. Iebūvēja centrālapkures caurules telpu apsildīšanai. Nokrāsoja arī baznīcas fasādi un ierīkoja zibens novadītāju tornī. Šo darbu veikšanai daudz darīja baznīcas valdes priekšnieki Arvīds Latišs un Jānis Spriņģis. Daudz palīdzēja arī Vecauces saimniecības toreizējais direktors Ludvigs Teteris.


Vecauces baznīcas draudze
1573.gadā Vītiņos apkārtējo muižu īpašnieki vienojās, ka Vecauces muižas teritorijā jābūvē baznīca. Jādomā, ka tā drīz arī tikusi uzbūvēta. Varbūt ap 1580.gadu. Tajā pašā laikā iespējams dibināta arī baznīcas draudze.

Sākumā Vecauces draudzi apkalpoja Lielauces baznīcas mācītāji, jo Vecauce tolaik bija Lielauces baznīcas filiāldraudze. Vecauces draudze savā darbībā bija ļoti patstāvīga. Kādu laiku Vecauces draudzē darbojās arī  Vadakstes baznīcas mācītāji.

No 1673.gada līdz 1741.gadam Vecauces draudzei bija savi mācītāji un pastorāts. 1741.gadā pastorāts pievienots Vecauces muižai, un draudzi atkal apkalpoja Lielauces mācītāji līdz 1935.gadam, kad Vecauces draudze atdalījās no Lielauces baznīcas.

1934.gada sākumā tika risināts jautājums par atsevišķas baznīcas padomes dibināšanu pie katras Lielauces draudzē esošas baznīcas. 1934.gada 27.septembrī Latvijas ev. Luteriskās baznīcas Virsvalde apstiprina jauno Vecauces ev. Luterānisko draudzi.

1934.gada 20.oktobrī Vecauces baznīcas padome izrauga Auces pamatskolai ticības mācības skolotāju un aicina par Vecauces draudzes mācītāju un skolas skolotāju līdzšinējo Blīdenes draudzes mācītāju J.Turku.

1935.gada 25.janvārī Vecauces draudzes padome vienbalsīgi par draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Turku un Latvijas baznīcu Virsvalde apstiprināja viņu par Vecauces draudzes mācītāju, skaitot no 1935.gada 8.februāra.

Jāņa Turka introdukcija Vecauces baznīcā notika 1935.gada 23.jūnijā. Introdukciju vadīja arhibīskaps T.Grīnbergs, asistējot prāvestam K.Irbem un mācītājam P.Detlavam.

1935.gada 14.aprīlī iesvētīja 17 jauniešus un 7.jūlijā 40 jauniešus. 1935.gadā Vecauces draudzē reģistrēti 3040 draudzes locekļi. Vecauces baznīcas draudzē ietilpa Vecauces pagasts, Bēnes pagasts, Bēnes ciemats, Auces pilsēta un Vadakstes pagasta Benkavas saimniecības.

1936.gada 5.februārī Vecauces baznīcas padome nolēma, ka būtu vēlams nopirkt Vecauces draudzes mācītāja dzīvokli un telpas kancelejai. Tajā laikā mācītāja dzīvoklis un kanceleja atradās īrētā mājā Bēnes ielā Nr.11.

Draudze ieguva savā īpašumā 2 zemes gabalus Aucē 3,89 ha Nr.436F par Ls183 un Nr437F par Ls573. Pilsētas valde draudzei iepirkšanas maksu atlaida.

1936.gadā 7.septembrī iesvētīja atjaunoto Vecauces baznīcas altāri, krucifiksu un trejādas altāra segas. Baznīcā ieklāja jaunu grīdu. Decembrī altāra telpā novietoja jaunus krēslus. Baznīcai ticis uzdāvināts jauns svečturis un ārpusē ierīkoti zirgu piesienamie (no dzelzs), kurus dāvināja kāds draudzes loceklis.

1937.gadā pilnīgi tika pabeigta jaunās kapličas iekārtošana Sniķerkalna kapos. (Baznīcas zvana un baznīcas izmantošana bēru gadījumos bija Ls3 par stundu zvanam). Laulību slēgšana tolaik maksāja Ls10.

Draudzes priekšnieks ar ģimeni dāvināja baznīcai sudraba oblatu trauku, L.Bugše ar ģimeni dāvināja jaunu sudraba biķeri, Auces Aizsardžu pulciņš dāvināja divus altāra trijžuburu svečturus, slimnieku biķerīti un oblatu trauciņu.

1938.gadā saskaņā ar Vecauces draudzes pārvaldes lēmumu draudzei piederošie zemes gabali Mātera un Tilta ielu rajonā tika pārdoti par Ls8490. Tajā pašā gadā Vecauces baznīcas draudze ieguva savā īpašumā ēku Dzirnavu ielā Nr4.

Ar 1940.gada februāri datēts raksts Nr.559, kas saņemts no Baznīcas Virsvaldes un tajā paziņots, ka ar 4.februāri mācītāja amatā ordinēts un par Vecauces draudzes mācītāja adjuktu apstiprināts Pāvils Ķirsons.

1940.gadā baznīcas nodoklis Vecauces draudzē bijis:

1) visiem vīriešiem no iesvētīšanas līdz 65 gadu vecumam- Ls2;

2) visām sievietēm no iesvētīšanas līdz 65 gadu vecumam - Ls1.50;

3) zemes īpašniekiem no zemes pūrvietas līdz 65 gadu vecumam - Ls0.02;

4) pilsētu un bieži apdzīvoto vietu namu īpašniekiem no īpašuma vērtības - Ls50 – Ls.0.05;

1940. gadā Vecauces draudzē pērminderi bija: Jēkabs Krauze, Jēkabs Slimpe, Ādolfs Kulmanis, Indriķis Veilands, Krišs Kalevics, Jānis Nābelis, Jānis Bērtulis, Kārlis Latišs, Kārlis Žvibulis.

Draudzes nams Aucē Dzirnavu ielā Nr.4 1940.gada 15.novembrī tika nacionalizēts un to pārņēma Auces pilsētas valde bērnu silītes ierīkošanai. Mācītājam nams bija jāatbrīvo līdz 1940.gada 1.decembrim. Mācītājs pārcēlās dzīvot uz Jelgavas ielu Nr.9. 1941.gadā draudze atgūst savu namu.

1943.gadā saskaņā ar ģenerālkomisāra rīkojumu noņēma baznīcas zvanu un aizsūtīja to uz Jelgavu. Par zvana noņemšanu sastādīja aktu un par saņemšanu tika izrakstīta kvīts. Zvanu noņēma 1943.gada 14.maijā plkst.16.45 un tika uzskatīts, ka zvans nodots kara vajadzībām.

Otrā Pasaules kara beigu posmā un pēc kara Vecauces baznīcas ēka bija stipri bojāta. Sarkanarmijas karavīri baznīcas telpās ierīkoja kalēju darbnīcu (smēdi). Telpas izdemolēja, solus un grīdas dēļus sadedzināja. Līdz 1947.gadam baznīcas telpās bija savestas minimālā kārtībā, lai varētu noturēt dievkalpojumus. No Dubultu baznīcas aizņēmās baznīcas solus. Baznīcas sakārtošanas laikā draudzes dievkalpojumi notika Veilanda zālē Parka ielā Nr.6.

Dievkalpojumi baznīcā atsākās 1947.gadā. Kara laikā noņemtā zvana vietā tika uzstādīts Zebrenes baznīcas zvans. 1930. gados baznīcā bija altāra glezna ,,Jēzus pie jūras”. Kara laikā tā pazuda. Vēlāk tās vietā atradās krusta glezna, kuru atklājās zem pazudušās gleznas.

No 1946.gada par Vecauces draudzes mācītāju sāka kalpot līdzšinējais Lielauces draudzes mācītājs Roberts Kalderovskis.

1947.gada 23.aprīlī Latvijas PSR reliģisko lietu pilnvarotais reģistrēja Vecauces ev.luterisko draudzi.

1949.gadā baznīcā atjaunoja elektrisko apgaismojumu. 1949.gada 20.augustā noslēdza līgumu starp Vecauces pagasta izpildkomiteju un Vecauces ev.luterisko draudzi par to, ka izpildkomiteja nodod un draudze pieņem baznīcas ēku un priekšmetus beztermiņa un bezmaksas lietošanā un paņemas telpas uzturēt kārtībā.

1958.gadā baznīcai remontē jumtu un telpas.

1967.gadā Vecauces draudzē sāk kalpot mācītājs Jānis Ozols. Šajā laikā nodibina arī draudzes kori, kuru vada ērģelnieks Lībietis.

1968.gadā sāka iegādāties būvmateriālus un uzsāka baznīcas ēkas pakāpenisku remontu.

1970.gadā baznīcas pagalmā izbūvēja ūdens sūkni. Ar 1987.gadu Vecauces draudzē sāka kalpot palīgmācītājs Armands Akmentiņš.

Baznīcā ierīkoja signalizāciju un ievilka telefonu. 1990.gadā Vecauces draudzē sāka strādāt palīgmācītājs Juris Saivars. Vāca ziedojumus no iestādēm baznīcas ēkas un telpu remontam. Baznīca saņēma arī valūtas dāvinājumus no ārzemju latviešu draudzēm.

1981.gadā, sakarā ar mācītāja J.Ozola 75 gadu jubileju, Vecauces baznīcā dievkalpojumā piedalījās Latvijas ev.luteriskās baznīcas arhibīskaps J.Matulis un svētīja mācītāju J.Ozolu viņa jubilejā.

1990.gadā Vecauces draudzē bija 110 biedri. Darbojās svētdienas skola un koris.

1992.gadā tiek ierosināts atjaunot Vecauces draudzes Dāmu komiteju. Draudzē ir apmēram 200 draudzes locekļu. Draudzes padome nolēma iekļauties Jelgavas prāvesta iecirknī. Šajā gadā tiek nolemts, ka maksājamais draudzes nodoklis ir 2% no draudzes locekļa gada ienākumiem.

1989.gadā sākās baznīcas lielais remonts. Baznīcas vidus ejā izklāja betona plāksnes. Izstrādāja jaunu grīdu arī zem soliem. Uzstādīja jaunu griestu lustru, ko bija dāvinājusi kādreizējā auceniece arhibīskapa J.Matuļa kundze. Tika izgatavoti jauni soli . Solus, kurus baznīca pēc kara bija aizņēmusies no Dubultu baznīcas, tai atsākot darbību, vajadzēja atdot atpakaļ. Altārī un ap altāri ieklāja parketu. Ārpus baznīcas taciņas izklāja ar plāksnēm. Uzlaboja elektrības instalācijas, nokrāsoja baznīcu no iekšpuses un ārpuses. Iebūvēja arī centrālās apkures caurules telpu apsildīšanai.

Plaši remontdarbi sākās tad, kad par valdes priekšnieku sāka strādāt Arvīds Latišs. Pēc Latiša valdes priekšnieks bija Jānis Spriņģis, kurš daudz darīja telpu sakārtošanā. Daudz palīdzēja toreizējais pilsētas mērs Eduards Hansons un materiālo atbalstu sniedza arī Vecauces saimniecības direktors Ludvigs Teteris.

1994.gadā sakarā ar Vecauces baznīcas jubileju, dievkalpojumā piedalījās Latvijas ev.luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

1995.gada 25.jūnijā mācītājs Juris Saivars aizgāja no Vecauces draudzes uz Jēkabpili. No šī brīža par mācītāju sāk kalpot Dainis Grigors.
 
Vecauces mācītāji

Teodor Adolf Hanser- Vecauces mācītājs no 1673.gada kā teoloģijas students aicināts uz Vecauci. Saskaņā ar hercoga pavēli no 1673.gada 21.marta superintendantam Ādolfi viņš bija jāeksaminē un jāordinē.1674.gada 25.jūlijā šī pavēle tika atkārtota. 1689.gada 28.martā ir runa par viņa atraitni, tātad tajā laikā viņš jau ir miris.

Johan Musman – no 1692.gada līdz 1714.gadam. Viņš ir kurzemnieks, bijis Dobeles mācītāja dēls. 1679.gadā iestājies Rīgas licejā. Mācījies tur līdz 1681.gadam. Kopš 1684.gadā studējis Rostokā. 1692.gada 4.februārī hercogs uzdeva superintendentam Remlingam viņu eksaminēt, ordinēt un intruducēt. 1713.gadā apkalpojis arī Īli. Amatā viņš palicis līdz 1714.gadam.

No 1714.gada līdz 1725.gadam Vecaucē nav sava mācītāja, draudzi apkalpo mācītāji no Lielauces.

Dītrihs Grūbe – no 1725.gada līdz 1736.gadam. Kurzemnieks. 1725.gada 10.maijā ordinēts par Vecauces draudzes mācītāju. 1736.gadā pārgājis uz Tukumu. Miris 1755.gadā.

Johans Fridrichs Hesselbergs – no 1739.gada līdz 1741.gadam. Dzimis 1700.gada 17.decembrī Jelgavā. Apmeklējis Jelgavas pilsētas skolu. Kopš 1717.gada studējis teoloģiju Jēnā un Vitenbergā. 1734.gadā aizgājis par mācītāju uz Vāni. Tad 1739.gadā uz Vecauci, kur viņš palicis līdz 1741.gadam. Kopš 1750.gada strādājis Grobiņas draudzē. Miris 1758.gada 21.maijā.

Jānis Turks – dzimis 1906.gada 16.martā Lielmēmelē. 1925.gadā beidzis Mazsalacas ģimnāziju, tad studējis teoloģiju Latvijas Universitātē (beidzis 1934.gadā) un Teoloģijas institūtā (beidzis 1930.gadā). Kandidāta gadu nokalpojis Latgales draudzēs. Ordinēts 1930.gada 22.jūnijā. No 1930.gada līdz 1935.gadam bija mācītājs Blīdenes un Stūru draudzēs. No 1935.gada līdz 1944.gadam Vecaucē un šai laikā ir aizsargu mācītājs un Latvijas Vanagu organizācijas apgabala priekšnieks. Bēgļu gaitās pēc kara devies uz Vāciju. 1949.gadā ieceļojis ASV un iesākumā strādājis fabrikā. Organizējis latviešu dievkalpojumus Mičiganā, Sv. Jāņa draudzes mācītājs Kalamazū. No 1966.gada līdz 1990.gadam LELBA Vidienas apgabala garīgais vadītājs - prāvests. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis un Daugavas Vanagu zelta nozīmīte.

Kalderovskis Kārlis Roberts – dzimis 1910.gada 6.aprīlī Šauļu apriņķī Lietuvā. Studējis Latvijas Universitātē teoloģijas fakultātē no 1930.gada līdz 1935.gada 13.septembrim un beidzis to ar lic.theol. grādu. Ordinēts 1935.gada 22. septembrī Alūksnes baznīcā. No 1935.gada līdz 1939.gadam bijis Jelgavas Sv.Annas draudzē. No 1939.gada 15.decembra līdz 1944.gadam bijis Lielauces baznīcas mācītājs. No 1945.gada līdz 1967.gadam bijis Vecauces draudzes mācītājs. No 1967.gada bija mācītājs Slokas draudzē. Miris 1989.gadā.

Jānis Ozols – dzimis 1906.gadā Rīgā. Pēc vidusskolas beigšanas uzsāka studijas Latvijas Universitātē teoloģijas fakultātē, kuru beidz 1937.gadā un ordinēts par mācītāju. Kā mācītājs strādāja Lielvārdes draudzē no 1939.gada līdz 1943.gadam. No 1934. gada līdz 1945.gadam Rūjienas draudzē. No 1945.gada līdz 1967.gadam bijis mācītājs Mazsalacas draudzē. No 1967.gada līdz 1986.gadam – Vecauces draudzē. Miris 1991.gada 25.jūlijā.
 
Jānis Ozols
Armands Akmentiņš – dzimis 1955.gada 20.septembrī Rīgā. 1987.gadā  A.Akmentiņš tika ordinēts palīgmācītāja pakāpē un pēc tam uzsāka darbu Vecauces, Vadakstes un Tērvetes draudzēs, vēlāk arī Straupes draudzē. 1990.gada 5.augustā negaidīti un traģiski aprāvās Armanda Akmentiņa dzīve.
 
 
Armands Akmentiņš

Juris Saivars - dzimis 1964.gadā Rīgā. Studēja Latvijas Universitātē teoloģijas fakultātē, kuru beidza 1995.gadā. Par palīgmācītāju Saivaru ordinēja 1990.gada 8.jūlijā . Vecauces draudzē viņš sāka darboties 1990.gadā, tad pat arī Priedulas- Vadakstes un Rubas draudzēs. 1995.gaad 25.jūnijā viņš aizgāja no Vecauces draudzes uz Jēkabpili.

Dainis Grigors – 1995.gada 25.jūnijā sāka kalpot Vecauces draudzē. Grigors beidzi Latvijas Universitāti teoloģijas fakultāti 1995.gadā un ordinēts par mācītāju.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.