Pasākumi
Šodien vārda diena:  Egita, Emīls, Monvīds
< Jūnijs 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02
03 04 05 06 07 08 09
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Pirmā pasaules kara notikumi Vecaucē

1914.gadā sākās 1.Pasaules karš, bet tieši Kurzemi un Vecauci karš skāra 1915.gada jūlijā.

Atkāpās Krievijas armijas daļas, un no pilsētām un laukiem piespiedu kārtā evakuēja iedzīvotājus. Tā bēgļu gaitās devās ap 85% iedzīvotāju uz Vidzemi un Krieviju.

Vecauces muiža daļu zirgu izdalīja kalpiem, kas aizbrauca bēgļu gaitās. Ganāmpulku aizdzina līdz Suntažiem, tad pārdeva krievu armijai. Arī mācītāja Beldaka 4 zirgus aizbrauca līdz Igaunijai, un tos tur vēlāk mobilizēja armijas vajadzībām. Pārējos Vecauces muižas zirgus evakuēja uz Igaunijas Tolli muižu, kas atradās 50km no Pērnavas, 80km no Tallinas.

Vecauces miestā savu kārtību sāka ieviest vācu okupācijas karaspēka daļas. A.Gerkes dzirnavās iekārtoja kokzāģētavu. Uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu no Vecauces līdz ’’Staņām’’ (Īlē), līdz Vītiņu kaļķu ceplim, līdz Ķevelei. Bija doma būvēt dzelzceļu līdz Tukumam.

Cirta mežus, pārstrādāja baļķus zāģmateriālos un veda tos uz Vāciju. Uzbūvēja Vītiņu kaļķa cepli. Šaursliežu dzelzceļš no Vītiņiem līdz Aucei gāja gar Klipkalēja purviem līdz tagadējai SIA "Tehnika" teritorijai un tad gar sporta laukumu pa tiltu līdz stacijai. No dzirnavām - zāģētavai izbūvēja arī šaursliežu dzelzceļu pa tagadējo Raiņa ielu līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, kur bija iekārtota estakāde. Uzbūvēja platsliežu atzarojumu no Auces stacijas līdz dzirnavām. Tagad tas vītos gar kapiem, gar kultūras centra aizmuguri un šķērsotu Bēnes ielu.

Vecaucē nodibinājās vācu lidotāju skola. Tā atradās Frijāra mājā Dzirnavu ielā (tagad ‘’Mazulis’’). Uzbūvēja kazarmas- tagad bijušās Auces pienotavas un pamatskolas ēkas. Ierīkoja angārus pie tagadējā ‘’Ilgas’’- vairākstāvu, un pie Vecauces konservu ceha. Angārus pēc kara nojauca un izlietoja Rīgas centrāltirgus būvniecībā. Uzbūvēja lidlauku. Lidmašīnu remontdarbnīcas atradās bijušajā Auces lopkautuvē, kur ilgus gadus līdz 2005.gadam atradās Auces pilsētas bibliotēka. Aiz remontdarbnīcām uzbūvēja stikla ražošanas fabriku (tagad gāzes balonu noliktava), bet ražošanu sākt nepaguva. Fabriku pēc kara nojauca un Kleins savām dzirnavām piebūvēja rupjmalšanas korpusu, bet mūrniekmeistars Jaunzems uzbūvēja sev māju Bēnes ielā 6.

Vācu okupācijas laikā Vecauces bērniem skola bija ‘’Steļķī’’. Obligāti šo skolu vajadzēja apmeklēt attiecīgā vecuma zēniem. Meitenēm skolas apmeklēšana bija brīvprātīga. Skolotājs bija kāds vācu armijas virsnieks. Mācības notika tikai vācu valodā.

1919.gada 16.janvārī P.Matisona komandētais 10. latviešu strēlnieku pulks sāka uzbrukumu Vecaucei un Vītiņiem. Cīņa ilga vairākas stundas ar miestā esošo barona Radena rotu, barona Hāna eskadronu un kapitāna Sīversa batareju. Šajā kaujā krita izlūku vada komandieris Jūlijs Vindelis.

No Lielauces palīgā atsteidzās latviešu sarkano strēlnieku 2.pulka rota, kas naktī izcīnīja kauju ar O.Kalpaka nacionālā karaspēka vienībām. Šie karavīri ieradās Vecaucē no Skares. Vienībā bija arī vecaucnieki Ludis Kalmanis un Ingus Zauers. Visi nākuši taisni pāri laukam, šineļu malas pacēluši uz augšu, uz dzirnavām. Tajā naktī laukus klājis dziļš sniegs.

Vecaucē tika izveidota sarkano miliču komanda, kam telpas bija Brūnā mājā pie baznīcas. Miliči pildīja kārtības un apsargāšanas dienestu. Visas šajā laikā Vecaucē pastāvošās varas vadīja Augusts Graudiņš. Mazajā kroģelī tika rīkoti deju vakari. Pēc kāda šāda vakara sievietes uzaicinātas izmazgāt kareivju veļu.

Vecauces komandants bija krievs, bet viņa palīgs -latvietis Ostrovskis no Rīgas.

Karavīru slimnīca atradās Vecauces muižā, bet pilsoņiem - Kalna ielā 1.

1919.gada martā Vecaucē mainījās varas. Ienāca vācu ģenerāļa Golca karaspēka daļas. Kauja starp vāciešiem un sarkano latviešu strēlnieku daļu 20.martā notika pie Vecauces muižas. Latviešu artilērijas batareja, ko komandēja Sakenfelds, virzījās pa dambi, bet aiz muižas šķūņa atradās pretinieku ugunspunkti. Cīņa ilga 3 stundas. Vācieši cieta zaudējumus un atkāpās, bija daudz kritušo. Starp artilēristiem bija 6 smagi ievainoti cilvēki, nošauti 12 zirgi, vairāki ievainoti, norāvušies un paklīduši. Pēc tam batareja aizbrauca uz Bausku. Bet Vecaucē atkal saimniekoja vācu karaspēks.

1919.gada 24.novembrī Vecauci atbrīvoja Daugavpils kājnieku pulka 3.bataljons. Šajā kaujā piedalījās arī operdziedātājs Mariss Vētra.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.