LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Auces vēsture īsos faktos

Pirmssākumi....

Zemgalē 10.-12.gs.pastāvējuši 7 lieli novadi jeb zemes – Tērvete, Mežotne, Dobele, Spārnene, Silene, Rakte, Upmale. Katrā no šiem novadiem bijusi vismaz viena nocietināta pils. Pils ar savu teritoriju bija tās vietas politiskais, militārais, administratīvais, saimnieciskais, reliģiskais un kultūras centrs. Gandrīz visu 13.gs. zemgaļi cīnījās ar Zobenbrāļu un Livonijas ordeņiem. 1254.gadā Rīgas arhibīskaps, Domkapituls un Livonijas ordenis sadalīja vēl nepakļautās zemgaļu zemes – arhibīskapam Sileni un Rakti, Domkapitulam Dobeli un Spārneni, ordenim – Dobeli un Tērveti. 1272.gada 7.oktobrī Rīgas Domkapituls nodeva Livonijas ordenim Dobeles pili un tās zemi. Tika uzskaitīti arī ciemi ar to apvidiem. Spārnenes pils palika Domkapitula īpašumā. 13.gs.tagadējā Auces teritorija piederējusi Spārnenes pilsnovadam. Vēsturnieki uzskata, ka, iespējams, te, Lietuvas pierobežā, atradusies Sidrabene. 
Aucē, netālajos Dobes kalnos senatnē bijušas zemgaļu apmetnes. Auces kapulaukā – augļu dārzā Jelgavas ielas malā iepretim Nr.13.15. tika atrastas senlietas: darbarīki, bronzas, sudraba rotaslietas, kas raksturīgas zemgaļiem 5.-13.gs. Šie senie Auces senkapi ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. 
Vēlāk veidojušās muižas Vec-, Liel-, Jaun-, Gala-, Vidus-Auce. Vecauces muiža pieminēta ap 1616.gadu, un vēlākā Auces izveide cieši saistīta ar to. Zināmi visi muižas īpašnieki, bet visilgāk tā bijusi fon Mēdema dzimtas rokās – no 1768.-1920.gadam, kad, uzsākot zemes reformu Latvijā, tā tika atsavināta Mēdema pēctečiem. 

Līdz 20. gs. 
1576.g. - Auce minēta Dobeles pēdējā komtura Tīša Renes līgumā ar pirmo Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru 1845.g. - Tiek uzcelta Vecauces pils;
1866.g. - uzceļ tagadējo Vecauces baznīcas ēku; 
1873.g. - uzbūvē dzelzceļa līniju Jelgava - Mažeiki; 
1899.g. - barons fon Medens pārdod zemes gabalus apdzīvotās vietas veidošanai.

20. gs. sākums
 
1905.g. rudenī - nemieri Vecaucē, tiek nodedzināta Vecauces pils;
1907.g. - tiek atjaunota Vecauces pils pēc Rīgas arhitekta H. Leiberliha projekta; 
1913.g. - Aucē atvēra pirmo latviešu grāmatu spiestuvi, izdeva pirmo kalendāru -"Auces un tās apkārtnes gada grāmata";
1919. - 1938.g. - Jankeļa Kleina uzņēmums - lielākais Aucē 20. - 30. g.

20. gadi
1921.g. 9. augusts - Vecauce iegūst miesta tiesības;
1921.g.
- LR ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Auces stacijā paziņoja par Latvijas valsts starptautisku atzīšanu;
-Vecaucē tika izveidota LU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu paraugsaimniecība;
1924.g.11. septembrī - Aucei piešķirtas pilsētas tiesības; 
1925.g. 31. oktobris - tika apstiprināts Auces pilsētas ģerbonis;
1925.g. 
- sāka iznākt Auces laikraksti;
- nodibina Auces biedrību un organizāciju savienību "Ausma"; 
1927.g. 
- Auces bērniem tika uzcelta un atvērta sešklasīgā pamatskola;
- tika atklāts tautas nams "Ausma".

40. gadi
1941.g.14. jūnijā - pirmā Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija; 
1945.g. - sāka darbu Auces vidusskola;
1949.g. 25. martā - Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija.

50. gadi
1950. -1959.g. - Auce ir rajona centrs;
1950. - 1959.g. - iznāca rajona laikraksts "Auces komunārs"; 
1953. -1956.g. - atjaunoja Vecauces pili; 
1957.g.- darbību uzsāka Auces mūzikas skola.

60. - 70. gadi
1966.g. - tika atvērta nacionālo adījumu fabrika "Auce".

80. - 90. gadi
1988.g. 12. oktobrī - nodibināja LTF Aucē;
18. novembrī - Vecauces pils tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu;
1989.g. - atklāja Piemiņas akmeni staļinisma upuriem;
1989. -1993.g. - Vecauces pils restaurācija.
Oskars Venckus - lielu mūža daļu veltījis Auces vēstures pētīšanai, vācis dažādas vēsturiskas liecības un fotogrāfijas. Viņš dzimis 1922.gada 11.novembrī Aucē. Mācījies Auces pilsētas 6-klasīgajā pamatskolā, Jelgavas arodskolā un Rīgas ģimnāzijā. 1944.gadā iesaukts vācu armijā, kur dienējis līdz 1945.gada maijam. No 1945.gada maija līdz 1946.gada augustam atradies gūstā Medņežegorskā, Karēlijā. Strādājis Vecauces pienotavā par piena pieņēmēju, Auces remontu un celtniecības kantorī par būvstrādnieku. Bijis arī normētājs Auces rūpkombinātā. Pēdējā O.Venckus darba vieta bija Vecauces saimniecība, kur viņš strādāja par normētāju. Ģimenē ir trīs bērni: dēls un divas meitas. O.Venckus aizgājis aizsaulē 1998.gada 13.augustā.

Neliels ieskats vēsturiskajās foto
Auce ap 1934. gadu.
Auce buržuāziskās Latvijas laikā - kanalizācijas izbūve.
Ceļa būve uz Auci.
Veikala vietā 1967. gadā izveidoja Auces 8-gadīgās skolas revolūcijas un kaujas slavu muzeju.
19.Tanku korpusa cīnītāji pie muzeja 1972. g. Uzvaras svētkos.
Sens lāpu gājiens uz Brāļu kapiem.
Jauno pionieru uzņemšana 1972. gada pavasarī - Brāļu kapos.
Lai saglabātu atmiņā kritušos kareivjus - cīnītājus, kas atdevuši savas dzīvības par Auci, tika izveidoti brāļu kapi, kur apglabāti 1664 cīnītāji. Katru gadu, rudenī un pavasarī, Auces iedzīvotāji un skolēni devās gājienā uz Brāļu kapiem.
Piemineklis Auces cīnītājiem.
Pilsētas labiekārtošanas darbu ietvaros notiek gruvešu novākšana 50. gadu sākumā.
Raiņa ielas apzaļumošana 50. gadu sākumā.
LLA saimniecības "Vecauce" katlu māja. Skurstenis 30 m garš.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.