Pasākumi
Šodien vārda diena: Drosma, Drosmis, Elīna
< Oktobris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04 05 06
07 08 09 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31

Auces attīstība

Auces attīstība no gadsimta sākuma līdz 1940. gadam

Biedrības

1896.gadā Vecaucē nodibina pirmā biedrība- Vecauces Sadraudzības biedrība.
1901.gadā- Vecauces Ugunsdzēsēju biedrība jeb družīna.
1911.gadā- Lauksaimniecības biedrība.
1924.gadā- Mednieku biedrība.

1934.gadā bija jau 14 biedrības (tirgotāju, amatnieku, aizsargu, namīpašnieku, kredīta, Sarkanā krusta u.c.). Visām biedrībām vajadzēja telpas. Aucē strauji veidojās dažādas zāles, kur sapulcēties (Kāna zāle, Šmidta zāle), bet tās neapmierināja visu pasākumu apmeklētāju vajadzības, un tāpēc par biedrību kopīgiem līdzekļiem nolēma celt Tautas namu.
 
Kultūras dzīve

Ir ziņas, ka Aucē 1911.gadā 13.februārī tika izrādīta pirmā teātra izrāde- Aspazijas ,,Zaudētās tiesības". Pirmā skaņu filma, ko Aucē varēja noskatīties, saukusies ,,Džeza dziedonis". 1911.gadā sācis darboties arī pirmais pūtēju orķestris. Nebija piemērotu telpu un bija jāceļ nams, kuru atklāja 1927.gadā, veca zirgu staļļa vietā uzceļot Tautas namu ,,Ausma" (vietā, kur tagad atrodas kultūras centrs un bērnu dārzs). Tautas namā bija 600 sēdvietu, restorāns, kino zāle, telpa sporta nodarbībām.

Aucē strauji attīstījās kultūras dzīve. 1930.gadā notika pirmie Auces novada dziesmu svētki, bet 1936.gadā jau ceturtie. Aucē jau 1930.gadā bija 4 pūtēju orķestri, darbojās koris, auga slaveni sportisti. Vajadzēja arī savu stadionu. To izveidoja pašu spēkiem 1929.gadā (tagad pilsētas stadiona vietā). Tur izcirta krūmus, ar zirgiem atveda granti no Lāčkalna. Aucē izauguši tādi slaveni sportisti kā soļotājs V.Tauvēns (1935.gadā piedalījies sacensībās Berlīnē), futbolists V.Pultraks, vieglatlēts A.Veiss, bokseris K.Muša, basketbolists O.Hehts, vieglatlēts un futbolists A. Sarcevics. Auces futbolkomanda kļuva par Zemgales apgabala čempioniem.

1925.gadā Aucē atvēra publisko bibliotēku- lasītavu. Tajā bija 9 laikraksti un 4 žurnāli, bet 1938.gadā bibliotēkā iepirkti 4363 sējumi un lasītāju skaits sasniedza aptuvenu 400 cilvēku.

1911.gadā tika ierīkota pirmā grāmatu spiestuve. 1913.gadā izdeva pirmo ,,Auces un tās apkārtnes gada grāmata- kalendārs" Paula Pinnes vadībā (Raiņa ielā 19). Pirmais laikraksts saucās ,,Auce", tad bija ,,Auces Balss", ,,Auces Ziņas" (1927.g.), ,,Auces Meteors" (1929.g.), ,,Auces Vārds" , ,,Auces Jaunais Vārds" u.c.

1.Pasaules kara laikā iznāca žurnāls vācu valodā ,,Das lustige Altauz" (Lustīgā Vecauce).
Skolas

Pirmā skola savu darbu uzsāka 1861.gadā ,,Zūšķinos". Pagasta skola ,,Putnos" darbojās līdz 1915.gadam (ap 1880.gadu tajā mācījās 120 skolēnu). Vecaucē (brūnajā ēkā pretim baznīcai) no 1906.- 1908.g. darbojās Brukmaņa privātskola ar 3 skolotājiem. Valsts ministrijas skola darbojās no 1907.-1915.g. (Kapsētas ielā ar krievu mācību valodu un divgadīgu kursu). Tajā laikā par progresīvu uzskatīja Treilības privātģimnāziju (1909.-1915.g.). Tajā mācījās ap 150 skolēniem (tā atradās uz Vītiņu ielas stūra). Piecus gadus pilsētā darbojās arī Cirkaļa tirdzniecības skola (1910.-1915.g.). Lagzdiņa mājā (Jelgavas ielā 1) no 1911.-1915.g. bija atvērta meiteņu četrklasīgā privātskola. Darbojās arī vācu vecāku savienības sešklasīgā pamatskola. 

Arī pēc 1. Pasaules kara skolas darbojās dažādās ēkās, kamēr ,,pilsētas tēvi" beidzot nolēma pilsēta atvērt Auces pamatskolu. Tas notika 1927./28. m. g. (vecās skolas 1.korpuss). Skolā darbu uzsāka 13 skolotāji un 350 skolēni. Skola bija sešgadīgā pamatskola pilsētas bērniem. Lauku bērni mācījās lauku skolā (Benkavas mežniecības ēkā)- 1.pakāpē, bet Vītiņos- 2.pakāpē. Auces pamatskolā izsniedza pienu par brīvu, darbojās skolēnu kooperatīvs, Cerību pulciņš, 26 skautu pulciņš (dib. 1922.g.), mazpulki (1936.g.)-954.pulciņš.
 
Iedzīvotāji

Šajā laikā strauji auga iedzīvotāju skaits. Galvenokārt uz iebraucēju rēķina. 1920.gadā Aucē dzīvoja 1547 iedzīvotāji, 1925.gadā- 2655 iedzīvotāji, 1930.gadā- 2900 iedzīvotāji, 1935.gadā- 3320.

Tautības bija visdažādākās –latvieši, lietuvieši, ebreji, vācieši, arī krievi, poļi, čigāni u.c. Iedzīvotāju pēc nodarbošanās bija tirgotāji, lauksaimnieki, strādnieki, jo Aucē attīstījās arī rūpniecība.
 
Saimnieciskā dzīve

1938.gadā Aucē jau bija 560 gruntsgabali.1925.gadā Aucē bija 80 veikali, bet 1935.gadā jau vairāk kā 100 tirdzniecības iestādes (4 degvīna veikali, 7 gaļas un desu veikali, 5- maizes, 6- apavu u.c.) 1935.gadā Aucē bija arī 266 rūpniecības iestādes un darbnīcas. Vislielākais uzņēmums bija Jankeļa Kleina fabrika (viņš to ieguva pēc 1.Pasaules kara no vāciešu atstātajiem uzņēmumiem). Teritorijā, kur tagad atrodas Auces mūzikas skola un fabrika ,,Auce" , atradās Latvijā 2.lielākās tvaika dzirnavas, kokzāģētava, vilnas kārstuve un vērptuve, kaļķu ceplis un šaursliežu dzelzceļš, lopkautuve, 2 desu izgatavošanas darbnīcas, 3 maiznīcas, pienotava un dažādas darbnīcas. Uzņēmumos strādāja ap 300 strādnieku. Arī ar elektrību auceniekus līdz 1932.g. apgādā Kleina fabrika. Strāva maksāja 64 santīmus par 1 kilovatstundu un apgaismojums bija līdz plkst.23.00. 1932.gadā uzbūvēja augstsprieguma līniju uz Tērveti un tad elektrība kļuva lētāka. 1932.gadā Aucē jau bija izbūvēta kanalizācija. Ir ziņas ,ka 1930.gadā bez darba bijuši tikai 14 cilvēki.

Vecauces teritorijā 1921.gadā tika izveidota saimniecība ,,Vecauce"  profesora Jāņa Berga vadībā kā Latvijas Universitātes Agronomijas fakultātes mācību un prakses vieta. Vecauces muižas zeme netiek sadalīta 1920.gadā zemes reformas laikā. Grāfa fon Medema atraitnei tā tiek atsavināta un viņai jāpārceļas uz ,,Brūveru" mājām Ķeveles ceļā (māju vairs nav). Pats grāfs 1911.gadā nomira Vācijā, bet viņa pēdējā vēlēšanās bija atdusēties Vecaucē. Šī vēlēšanās tika izpildīta. Viņa zārks pa dzelzceļu tika atvests uz Auci un to aglabāja baznīcas dārzā (tur ir neliels pimineklis). Līdz 1940.gadam 9 mēnešus gadā Vecaucē saimniekoja studenti. Viņi bija arī aktīvi ,,toņa" noteicēji visos Auces pasākumos. ,,Vecauce" kļuva par pētījumu un izmēģinājumu saimniecību trīs galvenos rādītājos- šķirnes lopu audzēšanā, graudaugu un kartupeļu selekcijā, kā arī piena ražošanā.
"Vecauce" savus ražojumus transportēja pa dzelzceļu uz Jelgavu un Rīgu. Lopus realizēja bekona eksportam un armijai. Arī graudus iepirka valsts un armija. ,,Vecaucē" strādāja arī izcilais biškopības speciālists Pēteris Rizga, tāpēc nozare bija priekšzīmīgi attīstīta. ,,Vecaucei" piederēja arī vismodernākā vistu kūts Latvijā (tagadējā Putnu māja no tās ieguva savu nosaukumu).
Apkārtnē bija izveidotas arī atsevišķas saimniecības, piemēram, Aņģēs, Žābros, Ilgās ar pirmklasīgu ganāmpulku, kurā bija gan Latvijas brūnās, gan melnraibās govis. Slavenāko govi ar lielāko izslaukumu sauca par Narvu. Pienu realizēja pilsētas iedzīvotājiem un nodeva Vecauces pienotavā. Darbu šajās saimniecībās organizēja un pārraudzīja Vecauces Lopkopības un pārraudzības biedrība. Tā apvienoja 23 saimniecības.

Vecaucei ir sava himna (autors nezināms). Tā ir apdziedāšanās dziesma un tā skan tā-

1.Vai tā nav tā Pīpiņ Berta?
Jā, tā ir tā Pīpiņ Berta.
Tā jau esot drusciņ ķerta,
Pīpiņ Berta drusciņ ķerta.
Piedz. Jauki dzīvot Vecaucē,
Tur neviens mūs netraucē. 2*

2. Vai tas nav tas Migliņ Fricis?
Jā, tas ir tas Migliņ Fricis,
Tas jau esot bagāts ticis,
Pīpiņ Berta drusciņ ķerta, Migliņ bagāts ticis.
Piedz….

3. Vai tā nav tā Kalniņ Klāra?-
Jā, tā ir tā Kalniņ Klāra.
Tā uz puišiem dikti kāra,
Tā uz puišiem dikti kāra.
Pīpiņ Berta drusciņ ķerta,
Migliņ Fricis bagāts ticis,
Kalniņ Klāra puišu kāra.
Piedz….

4. Vai tie nav Žaņa rati?
Jā, tie ir tie Žaņa rati.
Žaņa rati dikti krata,
Žaņa rati dikti krata.
Pīpiņ Berta drusciņ ķerta,
Migliņ Frīdis bagāts ticis,
Kalniņ Klāra puišu kāra,
Žaņa rati dikti krata.
Piedz….

5. Vai tā nav tā Kleina ķēve?
Jā, tā ir tā Kleina ķēve.
Tai uz acīm esot plēve,
Tai uz acīm esot plēve utt.

Patiesībā šo dziesmu var turpināt bezgalīgi, vārdos ietverot arī mūsdienu notikumus.

Vecaucei ir arī savs tautas tērps (violeti rūtaini brunči, zaļš ņieburs, balta izrakstīta blūze).
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.