LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Aucenieki - Lāčplēša ordeņa kavalieri

Marts Mentelis

Latvijas neatkarības rotas virsleitnants. Pēc jaunsaimniecības piešķiršanas dzīvojis šeit un apglabāts Aucē-dzimis 1894.gada 7.decembrī Veczvārdes pagastā. Izglītojies Liepājas komercskolā, kuru beidzis 1914.gadā kā komercijas kandidāts. Iestājies Maskavas komercinstitūtā ekonomijas nodaļā. Kara dēļ studijas pārtrauca. 1916.gadā, uzsākot kara dienestu, bija krievu armijā, jo 22.janvārī iestājās Pāvila kara skolā Pēterpilī. Pēc skolas beigšanas ar 1.šķiru iedalīts 274.rezerves pulkā Taganrogā. Jūnijā pēc paša lūguma pārcelt latviešu strēlnieku rezerves pulkā, kur iecelts par sakarnieku komandas priekšnieku. Tā paša gada decembra kauju laikā, saskaņā ar izteiktu paša vēlēšanos, norīkots uz fronti 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem 1917.gada 12.janvāra kaujā pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas 4.šķiras ordeni (uzraksts ,,Par drošsirdību,,). Augustā pārcelts uz 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulku un piedalījies vēl pēdējās kaujās Rīgas frontē.

Latvijas nacionālajā armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 14.decembrī 1.Liepājas apsardzības rotā. No tās 1919.gada februārī pārgājis uz 1.Latvijas neatkarīgo rotu.

Pateicoties Menteļa drosmīgajai un aktīvajai darbībai 1919.gada 10.martā veiksmīgi ieņēma stipri nocietināto Ducmaņu skolu. Zaudējis šo pozīciju, ienaidnieks bija spiests pamests arī Saldus pilsētu. Bez tā Mentelis veicis vēl vairākus līdzīgus varoņdarbus un piedalījies visās neatkarības cīņās, sākot no Ventas krastiem. Par kaujas nopelniem pie Slokas 1919.gada 5.aprīlī paaugstināts kapteiņa pakāpē.

Kad neatkarības rotu pārveidoja par bataljonu, Menteli iecēla par tā adjutantu. Šo amatu viņš saglabāja arī tad, kad bataljonu pārformēja par 1.Liepājas kājnieku pulku. 1919.gada septembrī viņu iecēla par administratīvās daļas adjutantu. 1922.gadā M.Mentelis pabeidza virsnieku kursus. Ilgu laiku pildīja divīzijas štāba priekšnieka pienākumus. 1924.gada maijā atvaļināts no kara dienesta.

Pēc atvaļināšanas nodarbojās ar zemkopību Vecauces pagasta ,,Putnos,, , ko piešķīra kā Lāčplēša ordeņa kavalierim (bijušās skolas ēkās). M.Mentelis piedalījies arī Vecauces aizsargos kā sporta instruktors un rotas komandieris. Vēlāk strādājis Liepājas kredītiestādē. 1926.gada 28. jūlijā Liepājā izdarījis pašnāvību nošaujoties. Apglabāts ģimenes kapos Aucē Sniķerkalna kapos.

No avīzes ,,Jaunākās Ziņas" 1926.gada 29.jūlijā

"Ķūķa adjutants nošāvies

Vakar pulksten 8.00 vakarā Liepājā Micha ielā nr.14, guļot gultā, nošāvies pulkveža Ķūķa bijušais adjutants, Lāčplēša ordeņa kavalieris Marts Mentelis. Revolvera lode izurbusies caur krūtīm un tāpēc nāve iestājusies pēc dažiem acumirkļiem. Mentelis ņēmis dalību strēlnieku pulkos, piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās un vairākus gadus kalpojis 1.Liepājas kājnieku pulkā un divīzijas štābā. Atvadu vēstulē Mentelis neko par pašnāvības iemesliem nestāsta, tikai lūdz apbedīt viņu Vecaucē pie māmiņas."

Sludinājums ,,Latvijas kareivī"

"Lāčplēša ordeņa kavalieris atvaļināts kapteinis Marts Mentelis miris traģiskā nāvē š.g. 28.jūlijā Liepājā. Apbedīšana svētdien,1.augustā, Vecaucē."

Edgars Rūdolfs Hermanis (Eduards Germansons)

Dzimis 1898.gadā Vecauces pagastā. Bijis maiznieks. 1917.gadā dienējis krievu 27.rezerves pulkā Marienpolē pie Azovas jūras. Tur mobilizēts Sarkanajai armijai. 1919.gada jūnijā pie Igaunijas robežām pārnācis fronti Nacionālajā armijā. Valmierā iesaistīts 3.Rūjienas baterijā, kas turpmāk iedalīta Vidzemes artilērijas pulkā. Tā rindās piedalījies kaujā pret landesvēru pie Cēsīm, tad bermontiešiem un galu galā pret lieliniekiem Latgalē. Par kaujas nopelniem 1920.gadā paaugstināts par dižkareivi.

1919.gada 14.novembrī kaujā pie Lielauces muižas brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, pārgrieza telefona vadus, kas savienoja tā smago bateriju ar novērošanas punktu un atgriezies paziņoja saviem biedriem ienaidnieka baterijas atrašanās vietu. Pateicoties tam, mūsu uguns apklusināja un sagrāva pretinieku bateriju. Tas deva iespēju kājnieku daļām ieņemt Lielauci, kur saņēma 2 smagos lielgabalus un daudz cita kara materiāla.

Atvaļināts 1921.gada 1.aprīlī.

E.R.Hermansonam piešķīra jaunsaimniecību Vecauces pagasta ,,Liekaļu". Hermansons ,,Liekaļus" pārdeva, pēdējā laikā nodarbojās kā tirgotājs Dubultos.

Miris 1926.gada 15.augustā. No Dubultiem pārvests un apbedīts Aucē. Atraitne ar bērniem dzīvoja Dubultos.

Arnolds Rīsmanis

Dzimis 1900.gada 11.jūlijā Rīgas apriņķa Paltmalē. 1919.gada 15.martā brīvprātīgi iestājies armijā. Savu varoņdarbu laikā dienējis 4.Valmieras kājnieku pulka 2.rotā kā dižkareivis. Par dižkareivi paaugstināts par piedalīšanos Sietas stacijas ieņemšanā 1919.gada jūnijā. Pēc kara strādājis par Politiskās apsardzības ierēdni. Kā kara dalībniekam piešķirta jaunsaimniecība Galaucē. Iegūtajā saimniecībā trūka saimniecības ēkas, tādēļ viņš dzīvojis pilsētas pamatskolā un no 1923.gada strādājis par Auces pilsētas pamatskolas skolotāju.

Kārlis Latišs

Dzimis 1899.gada 24.martā. Miris 1967 gada 4.jūlijā. Apglabāts Lāčkalna vecajos kapos. Piederēja mājas ,,Rutki" Vecauces pagastā (aiz Zūšķiniem).
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.