Adrese: Jelgavas ielā 1a, 2.stāvā, Aucē
Tālr. 63744880, mob.27234216

Muzejs atvērts darba dienās
no plkst.10.00 - 17.00. 
Pārtraukums no plkst.13.00-14.00.
Katra mēneša pēdējā piektdienā slēgts (Spodrības diena).

Muzeju iespējams apmeklēt arī citā laikā, iepriekš vienojoties.

270 gadi – celta Lielauces baznīca (1748. gads).

140 gadi - līdz mūsdienām daļēji pārbūvēta, saglabājusies kungu māja Bēnē, kas celta no 1876. līdz 1878. gadam neogotikas stilā. Projekta autors bija Pēterburgas arhitekts Šļups.

120 gadi:
- 1898. gada 2. oktobrī Aucē dzimusi māksliniece, gleznotāja, lugu rakstniece un prozaiķe Berta Geistauts. Mirusi 1997. gada 25. janvārī ASV, Minesotā;
– 1898. gadā dzimis Lāčplēša ordeņa kavalieris Edgars Hermansons (miris 1926. gadā);
– 1898. gadā dzimusi skolotāja Vilma Niedrīte (mirusi 1972. gadā).

110 gadi:
– no 1906. līdz 1908. gadam ‘’brūnajā mājā’’ pie Vecauces baznīcas darbojusies Brukmaņa privātskola, kurā strādājuši 3 skolotāji, bet skolēnu skaits bijis ap 20;
– no 1908. līdz 1915. gadam Aucē, Kapsētas ielā Nr.3 darbojās Valsts ministrijas skola.

100 gadi:
– 1918. gadā vācieši nodedzina Vecauces dzirnavas pie ‘’Putnu mājas’’(tagad ‘’Dzirnavas’’);
– 1918. gadā aucenieks A.Hehts  III sacensībās Maskavā izcīnīja 1. vietu grieķu-romiešu cīņā smagajā svarā un boksā smagajā svarā, kā arī 2. vietu akmens grūšanā.

90 gadi:
– 1928. gada 27. decembrī Ogres novada Madlienas pagastā dzimis ievērojamais agronoms Mārtiņš Kalniņš. Ar izcilību beidzis LLA Agronomijas fakultāti, strādājis MPS "Vecauce’’ par galveno agronomu. 1971. gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā agronoma goda nosaukums. 1990. gadā agronoms devies pensijā;
– 1928. gadā Rēzeknē dzimusi skolotāja Jadviga Kupče, kura Auces vidusskolā nostrādājusi ilgus gadus - kopš 1961. gada līdz pensijai;
– 1928. gadā dibināta Vecauces patērētāju biedrība ‘’Kooperācija’’;
– 1928. gadā miris Jānis Bergs, kurš bijis saimniecības Vecauce vadītājs no 1920. līdz 1926. gadam;
 – 1928. gadā miris pazīstamais Auces uzņēmējs Jankels Kleins (1874.- 1928.);
 – 1928. gadā slēgta Šmidta nama deju zāle, kas tur darbojusies kopš 1911. gada.

80 gadi:
– 1938. gadā slēgta J.Kleina fabrika. Fabrika darbojās kopš 1919. gada. Tajā bija tvaika dzirnavas, vilnas kārstuve un vērptuve, kokzāģētava-gateris, kaļķu ceplis. Līdz 1932. gadam fabrika apgādāja Auces pilsētu ar elektroenerģiju;
– 1938. gadā Aucē darbojušies 100 veikali: 4 degvīna, 7 gaļas, 5 maizes, 6 apavu, 7 frizētavas, 3 aptiekas, 3 apbedīšanas piederumu veikali u.c. 1935. gadā Aucē saskaitīti 3320 iedzīvotāji, 266 sīkražotāji, 287 sīktirgotavas un uzņēmumi;
– 1938. gada 24. jūlijā Bauskā dzimis ķirurgs Vairis Jēkabsons. Pēc Medicīnas institūta beigšanas 1964. gadā 1. augustā uzsācis darba gaitas Aucē, kura ir pirmā un vienīgā ārsta darbavieta. Vairis Jēkabsons ir aucenieku cienīts un mīlēts ārsts, kurš ar atbildīgu pienākuma apziņu pret saviem pacientiem turpina strādāt SIA ‘’Auces slimnīca’’;
– 1938. gada 1. maijā Auces rajona mazpulki (Vecauces, Lielauces, Bēnes, Rubas, Jaunauces, Sniķeres, Penkules, Ukru, Īles, Vadakstes un Bukaišu skolas) sarīkoja Pavasara svētkus. Draudzes mācītājs J.Turks iesvētīja Auces pamatskolas 959. mazpulka karogu, ko bija dāvinājusi pilsētas pašvaldība. Tirgus laukumā notikusi parāde, kurā piedalījušies mazpulki, skauti, gaidas, aizsargi, ugunsdzēsēji, skolēni. Jaunā karoga kātā tikušas iesistas vairākas draudzības naglas;
– 1938. gadā Aizsargu nodaļas īpašumā nodots tautas nams ‘’Ausma’’;
– 1938. gadā J.Kleina uzņēmums bankrotēja un pārgāja  A/S ‘’Dzirnavnieks’’ īpašumā.

70 gadi:
– 1948. gadā latviešu un lietuviešu apvienotās grupas partizāni Īles mežos uzbūvēja Baltijas valstīs lielāko bunkuru, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kuri tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo VDK karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, 9 tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju. Atjaunotais Īles nacionālo partizānu bunkurs svinīgi tika iesvētīts 2009. gada 17. martā;
– 1948. gada 27. oktobrī dzimusi Auces bērnu invalīdu biedrības ‘’Māriņa’’ vadītāja, daiļdārzniece Māra Hincenberga.

60 gadi:
– 1958. gada augustā Auces bērnu mūzikas skolā par skolotāju tautas instrumentu nodaļā sāka strādāt Irina Hutornaja. Tā paša gada decembrī viņa kļuva arī par skolas direktori. Pensijā devusies 2006. gada septembrī;
– 1958. gada 7. februārī Aucē dzimusi Zinta Gaile (ex- Zauere), kopš 2003. gada – profesore, kopš 2010. gada - LLU dekāne;
– 1958. gadā  dibināta tautas lietišķās mākslas studija ‘’Auce";
– 1958. gadā Auces vidusskolas dziesmu un deju ansamblis (vad. skolotāja Zelma Strelēvica) republikas skolu pašdarbības skatē ieguva 1. vietu. Ansamblis uzstājies pat uz Operas un baleta teātra skatuves.

40 gadi – 1979. gada 28. augustā dzimis žurnālists, EP Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis. 2006. gadā ieguvis titulu Eiropas cilvēks Latvijā.

30 gadi:
– 1988. gada 18. novembrī Vecauces pils tornī uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs;
– 1988. gada 12. oktobrī dibināta LTF Auces atbalsta grupa;
– 1988. gada janvārī Ligija Bluka un Haralds Cābelis nonāca pie slēdziena, ka arī Aucē jāorganizē Tautas fronte. Aucē Aspazijas laukumā 5 kopā sanāca 32 cilvēki, viņu vidū arī mācītājs A.Akmentiņš. Tad tika pieņemts lēmums par Auces TF izveidošanu, ievēlēta valde. Haraldu Cābeli ievēlēja par Auces TF nodaļas vadītāju. No 4500 Auces iedzīvotājiem Tautas frontē darbojās 924, veidojās grupas darbavietās (apmēram 20 grupas).

20 gadi:
– 1998. gadā dibināta Auces Latviešu biedrība;
– 1998. gadā likvidēta un Auces vidusskolai pievienota 1990. gadā atvērtā Vecauces sākumskola (direktore Ina Šulgina);
– 1998. gadā no mums šķīrās skolotāja un mazpulku vadītāja Dzidra Lasmane (dzimusi. 1939. gadā), novadpētnieks Oskars Venckus (dzimis 1922. gadā) un ārsts, akvarelists Raimonds Ginters (dzimis 1913. gada 30. oktobrī).