LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Baisais 1941. gads

Ebreji Aucē ieradās tās dibināšanas laikā no Lietuvas teritorijas, kā arī no dažādām Kurzemes vietām.

Kopiena īrēja namu kopējām lūgšanām. 1898.gadā tika atvērts seminārs.

1905.gadā kopiena atdalījās no Tukuma, kas atļāva Aucei nozīmēt savu Rabīnu. Ebreji, kuru mājas tika nopostītas 1905.gada revolūcijā, pameta Auci. Viņi atgriezās, kad sacelšanās tika apspiesta.

1915.gadā, Pirmā pasaules kara laikā, Kurzemes ebreji tika deportēti dziļi Krievijas iekšienē, jo tika uzskatīti par Krievijas valstij neuzticīgiem pavalstniekiem.

Pēc kara lielākā daļa atgriezās un kopiena tika atjaunota. Latvijas neatkarības laikā vairums ebreju iztiku pelnīja ar komercdarbību (celtniecības materiāli, sīkpreces, tekstilpreces), bet bija arī tirgotāji, divi ārsti un zobārsts. Vienam no ebrejiem- Kleinam- piederēja liela fabrika. 30.gados tur strādāja 300 cilvēku. Šī fabrika bija vesels uzņēmumu komplekss. Viņam piederēja ūdensdzirnavas, vējdzirnavas un ķieģeļu ceplis. Vienā no viņa uzņēmumiem tika instalēts elektroģenerators, kas nodrošināja ar elektrību pilsētu. Vissmagākais laiks ebrejiem sākās pēc Rībentropa- Molotova līguma parakstīšanas starp Vāciju un PSRS 1939.gadā. 1940.gada vasarā izveidoja padomju valdību. Ebreju uzņēmumus nacionalizēja un kopienas institūtus likvidēja.

Nedēļu pēc kara sākuma 1941.gada jūlijā vācu karaspēks ieņēma pilsētu. Pilsētā izveidoja pašaizsardzības vienību pēc vācu ierosmes un pavēles. Pašaizsardzības vienības sociālais sastāvs bija visai raibs- bijušie aizsargi un policisti, lopkautuves strādnieki, šoferi u.c. Pašaizsardzības štābs bija izvietots Lauksaimniecības akadēmijas mācību saimniecības studentu kopmītnēs, kas atradās pie Vecauces pils. Auces pašaizsardzības vienība sastāvēja no trim grupām un tajā bija apmēram 45 cilvēki. Vienības dalībniekiem tika sacīts, ka viņu uzdevums ir palīdzēt vācu varai sagūstīt no savām daļām atpalikušos sarkanarmiešus un bijušos padomju varas aktīvistus. Bet tas, ka pēc nacistiskās Vācijas scenārija pašaizsardzības vienības bija jāiesaista arī ebreju iznīcināšanā, vietējiem nebija zināms. Vācieši vietējo iesaistīšanu šajā baismīgajā pasākumā bija izplānojuši jau pirms Barbarosas plāna.

1941.gada februārī sākās pret PSRS vērstā propagandas kampaņa. No šīs kampaņas vadlīnijām izriet, ka no paša sākuma tā bijusi plānota politika ,,ebreju jautājuma,, nokārtošanā, t.i., ebreju iznīcināšanā iesaistīt vietējos iedzīvotājus.

Aucē ebreju iznīcināšana sākās jūlija vidū un turpinājās līdz septembrim.

1941.gada 14.jūlija deportācijas Auces ebrejus nebija skārušas, jo šeit dzīvojošie ebreji pēc sava sociālā un mantiskā stāvokļa neatbilda padomju režīma noteiktajām izsūtāmo pazīmēm. Auces ebreji pārsvarā bija sīktirgotāji, darbnīcu īpašnieki, strādnieki.

Pirmais solis uz ebreju iznīcināšanu bija to apzināšana un savākšana vienkopus. Ebreju reģistrāciju parasti uzdeva veikt vietējām pilsētas vai pagasta varas iestādēm, bet savākšanu- vietējai policijai vai pašaizsardzības vienībām.

Zemgalē ebreju izolēšana no sabiedrības dzīves un arī noslepkavošana notika agrāk kā citos Latvijas novados. Akcijas pret Auces ebrejiem tika uzsāktas tajā pat laikā, kad Dobelē- 5. un 6.jūlijā. Bija izdota pavēle, ka visiem ebrejiem jāatstāj pilsēta un jāpārvācas dzīvot uz nomali. Ebreju dzīvokļos veica kratīšanas, atņēma dārglietas naudu un atstāja katrai ģimenei ne vairāk kā 1000 rubļus.

No Jelgavas ieradās daži vācu virsnieki un vietējā vara saņēma rīkojumu arestēt Auces pilsētā un apkārtnē dzīvojošos ebrejus. Pavēli nekavējoties izpildīja. Visus ebrejus aizveda uz šķūni netālu no Vecauces pils. Tobrīd ebreji vēl neapzinājās, kas viņus sagaida. Šķūnī ebrejus turēja dažas dienas. Cilvēkiem bija jāguļ uz klona izklātos salmos.

11.jūlijā Aucē ieradās 2 automašīnas ar vācu virsniekiem un karavīriem. Diezgan pamatoti ir pieņemt, ka Auces ebreju iznīcināšanu vadīja SD pārstāvji. Pirms nošaušanas vācieši vēl ņirgājās par saviem upuriem. Astoņus spēcīgākos ebreju vīriešus aizveda uz Putnu mežu rakt pašiem sev kapu. Pirmos nogalināja bedres racējus. Pakāpeniski ebrejus no šķūņa veda uz mežu. Pirmos nošāva vīriešus, tad sievietes un bērnus. Pirms nošaušanas pavēlēja atdot visas vērtslietas. Turpat Putnu mežā dalīja degvīnu. To varēja dzert, kas grib un cik grib. Tādēļ daļa šāvēju bija stipri iereibuši. Pirmos šāvienus izdarīja vācieši, nodemonstrējot, kā tas jādara. Pašaizsardzības vienības dalībnieki turpināja un pabeidza šo netīro darbu. Šaušana turpinājās līdz vēlam vakaram. Šīs dienas vakarā nodedzināja arī Auces ebreju sinagogu.

Drīz pēc ebreju nošaušanas 15.jūlijā pašaizsardzības vienību likvidēja. Ebreju nošaušanā piedalījās 12 vietējie pašaizsardzības vienības dalībnieki. Pārējie pildīja apsardzes un konvojēšanas funkcijas.

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos ebreju noslepkavošanā noteica, pirmkārt, okupācijas sistēma un tās ideoloģija, kas bija vērsta pret ebrejiem un ko no pirmajām okupācijas dienām sāka ieviest Latvijā. Pašaizsardzības vienību izveidošana visos Latvijas novados, paturot slepenībā to veidošanas īstos mērķus, bija viens no pirmajiem soļiem vietējo iedzīvotāju iesaistīšanā ebreju iznīcināšanā. No vienas puses, tā bija iespēja labāk vadīt un kontrolēt situāciju uz vietas, bet no otras puses- varēja radīt iespaidu, ka viss notiek pēc vietējo iniciatīvas.

Galvenie iemesli tam, ka vietējie iedzīvotāji iesaistījās ebreju slepkavošanā, bija  situācija, kurā viņi bija ierauti, kriminālā motivācija, vāciešu kontrole, bet vissvarīgākais iemesls bija pilsoniskās un cilvēciskās apziņas trūkums, gļēvulība un mazdūšība.
 
(Izmantoti muzeja Ebreji Latvijā materiāli)
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.