LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Politiskie notikumi

1905.g. Vecaucei un Aucei nepagāja secen. Notika mītiņi, tika turētas runas, plīvoja sarkanie karogi, ieradās zaldāti. Sadursmju rezultātā gāja bojā cilvēki. Tika aizdedzināta pils.

1915.g. ienāca Vecaucē vācieši, un okupācija ilga līdz 1919.gada 16. janvārim. Sākumā 15. un 16. jūlija kaujās bija kritušie, pēc tam dzīve ritēja mierīgi. Vācieši uzcēla kokzāģētavu, kaļķu cepli, šaursliežu dzelzceļu 30 km garumā, sāka būvēt stikla rūpnīcu. Atvēra lidotāju skolu (tagad pilsētas bērnu dārzs), iekārtoja lidlauku. 1919.gada 24. novembrī Auci no Bermonta atbrīvoja Daugavpils kājnieku pulka 3. bataljons.

1919.gada 16.janvārī Aucē ienāca arī sarkanie strēlnieki un lielinieki valdīja līdz 20.martam.

No 1920.gada līdz 1940.gadam Auce strauji attīstījās, jo sākās pirmais brīvās Latvijas laiks.

1940.gada 17.jūnijā Aucē ienāca Padomju Krievijas karaspēks. Uz robežas tika nošauts robežsargs Kārlis Beizaks, kuru apglabāja Auces Sniķerkalna kapsētā.

2.Pasaules kara laikā no 12941.gada līdz 1945.gadam Auci piemeklēja grūti laiki. Iedzīvotājus evakuēja. Pāri gāja frontes līnija. Pie Dobes kalniem izveidoja Kurzemes katla ierakumus. Aucē sagrāva daudzus namus, bija daudz kritušo, kurus apglabāja pilsētas centrā tirgus laukumā (tagad Aspazijas laukumā). Pēc kara kritušos izraka (1949.gadā) un pārapbedīja tagadējos Brāļu kapos.

Smags liktenis Auci piemeklēja arī 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā. Ja stacijas ēka spētu runāt, tā pastāstītu par daudzajiem lopu vagoniem, kuri šajās dienās sevišķi lielā skaitā tika novietoti uz sliežu ceļiem. No visām pusēm uz šiem vagoniem pieveda cilvēkus un piespiedu kārtā aizveda no Auces prom. Daudzi no viņiem nekad vairs neatgriezās, tāpēc 1989.gadā pie stacijas uzstādīja piemiņas akmeni.

Pēc kara vajadzēja daudz spēka un līdzekļu, lai Auci atjaunotu. Visvairāk mājas Aucē uzcēla tajā laikā, kad Auce bija rajona centrs (1950.-1959.g.)

Pēdējie politiskie notikumi Aucē īpaša pārmaiņas nav ienesuši.

O. Venckus materiāli

1941.gada 14.jūlija deportācijas Auces ebrejus nebija skārušas, jo šeit dzīvojošie ebreji pēc sava sociālā un mantiskā stāvokļa neatbilda padomju režīma noteiktajām izsūtāmo pazīmēm. Auces ebreji pārsvarā bija sīktirgotāji, darbnīcu īpašnieki, strādnieki.

Pirmais solis uz ebreju iznīcināšanu bija to apzināšana un savākšana vienkopus. Ebreju reģistrāciju parasti uzdeva veikt vietējām pilsētas vai pagasta varas iestādēm, bet savākšanu- vietējai policijai vai pašaizsardzības vienībām.

Zemgalē ebreju izolēšana no sabiedrības dzīves un arī noslepkavošana notika agrāk kā citos Latvijas novados. Akcijas pret Auces ebrejiem tika uzsāktas tajā pat laikā, kad Dobelē- 5. un 6.jūlijā. Bija izdota pavēle, ka visiem ebrejiem jāatstāj pilsēta un jāpārvācas dzīvot uz nomali. Ebreju dzīvokļos veica kratīšanas, atņēma dārglietas naudu un atstāja katrai ģimenei ne vairāk kā 1000 rubļus.

No Jelgavas ieradās daži vācu virsnieki un vietējā vara saņēma rīkojumu arestēt Auces pilsētā un apkārtnē dzīvojošos ebrejus. Pavēli nekavējoties izpildīja. Visus ebrejus aizveda uz šķūni netālu no Vecauces pils. Tobrīd ebreji vēl neapzinājās, kas viņus sagaida. Šķūnī ebrejus turēja dažas dienas. Cilvēkiem bija jāguļ uz klona izklātos salmos.

11.jūlijā Aucē ieradās 2 automašīnas ar vācu virsniekiem un karavīriem. Diezgan pamatoti ir pieņemt, ka Auces ebreju iznīcināšanu vadīja SD pārstāvji. Pirms nošaušanas vācieši vēl ņirgājās par saviem upuriem. Astoņus spēcīgākos ebreju vīriešus aizveda uz Putnu mežu rakt pašiem sev kapu. Pirmos nogalināja bedres racējus. Pakāpeniski ebrejus no šķūņa veda uz mežu. Pirmos nošāva vīriešus, tad sievietes un bērnus. Pirms nošaušanas pavēlēja atdot visas vērtslietas. Turpat Putnu mežā dalīja degvīnu. To varēja dzert, kas grib un cik grib. Tādēļ daļa šāvēju bija stipri iereibusi. Pirmos šāvienus izdarīja vācieši, nodemonstrējot, kā tas jādara. Pašaizsardzības vienības dalībnieki turpināja un pabeidza šo netīro darbu. Šaušana turpinājās līdz vēlam vakaram. Šīs dienas vakarā nodedzināja arī Auces ebreju sinagogu.

Drīz pēc ebreju nošaušanas 15.jūlijā pašaizsardzības vienību likvidēja. Ebreju nošaušanā piedalījās 12 vietējie pašaizsardzības vienības dalībnieki. Pārējie pildīja apsardzes un konvojēšanas funkcijas.

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos ebreju noslepkavošanā noteica, pirmkārt, okupācijas sistēma un tās ideoloģija, kas bija vērsta pret ebrejiem un ko no pirmajām okupācijas dienām sāka ieviest Latvijā. Pašaizsardzības vienību izveidošana visos Latvijas novados, paturot slepenībā to veidošanas īstos mērķus, bija viens no pirmajiem soļiem vietējo iedzīvotāju iesaistīšanā ebreju iznīcināšanā. No vienas puses tā bija iespēja labāk vadīt un kontrolēt situāciju uz vietas, bet no otras puses- varēja radīt iespaidu, ka viss notiek pēc vietējo iniciatīvas.

Galvenie iemesli tam, ka vietējie iedzīvotāji iesaistījās ebreju slepkavošanā, bija : situācija, kurā viņi bija ierauti, kriminālā motivācija, vāciešu kontrole, bet vissvarīgākais iemesls bija pilsoniskās un cilvēciskās apziņas trūkums, gļēvulība un mazdūšība.

 
(Izmantoti muzeja Ebreji Latvijā materiāli)
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.