Pasākumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Muntis, Verners
< Jūlijs 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04 05 06 07
08 09 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31

Auces kapsētas

Kapi ap baznīcu

Pie Auces baznīcas atrodas seni kapi. Šajos kapos apbedījumi vairs netiek veikti. Pēdējais apbedītais ir kāds 2.Pasaules karā kritis karavīrs (Torņamalā dienvidu pusē pie pašas baznīcas sienas). Vācu karavīri apglabāti arī zem paaugstinājuma austrumu pusē, pa kreisi no ieejas celiņa.

Pirms šiem apbedījumiem paaugstinājuma daļā pēdējais apglabātais bija apglabāts grāfs Fridrihs Mēdems (1859.gada 11.jūnijs – 1911.gada 2.jūlijs)

Pie baznīcas ir apglabāti:

1. Bottchers;
Fridrihs (1795.- 1869.);
Gatarina (1795.- 1838.);
Heinrihs (1831. – 1866.).

2. Vecauces tiesnesis Matis Feldmanis (1763.g. – 1828.g. 23.novembris);

3. Godīgs tiesnesis Embe 58 gadu vecs. Miris 1813.gadā, dzimis 1755.gadā;

4. Vītiņu muižas vagars Indriķis Ērenmanns (1778. – 1845.g. 17.decembris);

5. Karotāja Gotlība Tomsone (1794. – 1822.g. 15.jūlijā);

6. Kalpotāja – varbūt medmāsa (1786. – 1814.g.);

7. Vecauces muižas īpašnieks- grāfs Mēdems;

8. Panfēns (Pālēns).

Pie pils

Pirmā Pasaules kara laikā apbedīti 1915.gada 15. un 16.jūlija kaujās kritušie vācu un krievu karavīri- 28 vācieši, 14 krievi un arī kāds lielāks vācu virsnieks. Pasaules kara laikā kritis (1944.gadā).

Sniķerkalns

Viena no vecākajām kapsētām Aucē. Pašā uzkalna virsotnē ir visvecākie apbedījumi. Šeit atrodas visievērojamākais kapu piemineklis kapos. Tur apglabāts drēbnieks, veikala un labas balss īpašnieks ungārs Zamuels Solga.

Otrā kapsētas daļa, lejā no uzkalna, ir iesvētīta 1911.gadā. Te vēl atrodas ozolkoka krusts, kurš ir uzstādīts šīs daļas kapu iesvētīšanas dienā. Kapsētā apglabāti:

1. Marts Mentelis – Lāčplēša ordeņa kavalieris;

2. Kārlis Beizaks – 1940.gadā Masļeņikos nošautais robežsargs;

3. Ārsts Ziemelis (1895. – 1943.g.);

4. Skolotājs Mārtiņš Bergmanis (1906. – 1979.g.);

5. Mūrniekmeistars, sabiedriskais darbinieks Lagzdiņš;

6. Skolotājs Duka (1913. – 1979.g.);

7. Latviešu strēlnieks Vindelis (18? – 1919.g.);

8. Skolotāja Julianna Grigale (18? – 1942.g.);

9. Profesionālais cīkstonis grieķu- romiešu cīņās Augusts Hehts (1893.- 1936.g.);

10. Auces pilsētas galva no1931.gada līdz 1939.gadam Kristaps Narkevics (1831. – 1939.g.);

11. Fotogrāfs Kristaps Dīckalis (1863. – 1936.g.) un citi.

Albrekša kapi

Šie kapi pašlaik ir slēgti. Kapsēta ir neliela un atrodas uz paaugstinājuma. Kapos aug vecākā priede Auces apkārtnē. Tur var aplūkot divus viengabala akmens krustus. Šeit apglabāts Auces pilsētas galva no 1924.gada līdz 1931.gadam Fricis Graudiņš. Kapu ārpusē aiz vaļņa apglabāts sabiedriskais darbinieks, pagrīdnieks, skolotājs Fricis Goliāts (1850. – 1926.g.)

Lāčkalna vecie kapi

Kapsēta sākta veidot 20.gadsimta sākumā. 30-jos gados iestādīta liepu aleja, kas kapsētu it kā sadala divās daļās. Šeit apglabāti arī 1905.gada upuri. Līdzās luterāņu kapiem ap 20.gs. 20-jiem gadiem sāka veidot katoļu kapus.

Lāčkalna jaunie kapi

Kapi atrodas netālu no Vecajiem Lāčkalna kapiem. Pirmie apbedījumi veikti ap 1930. gadu. Pirmie apglabātie bija Hānbergi (viņiem Aucē piederēja ādu ģērētava). Šajā kapsētā var aplūkot ļoti daudz laukakmeņu pieminekļu.

Ebreju kapi

Blakus Jaunajiem Lāčkalna kapiem atrodas Ebreju kapi. Tos sāka veidot 20.gs. sākumā. 2.Pasaules kara laikā tos stipri izpostīja. Blakus kapiem atradusies sarga dzīvojamā māja. To kara laikā nopostīja.

1.Pasaules kara laikā kritušo karavīru kapi (Strēlnieku kapi)

Blakus Ebreju kapiem ir karavīru kapi. Tur apglabāti kritušie un mirušie krievu armijas karavīri (gūstekņi) vācu okupācijas laikā. Šeit apglabāti arī 1918.gadā slimnīcā mirušie krievu karavīri.

30-jos gados tur bija divas 20m garas kapu rindas. Pa vidu rindām un ārējās malās bija izveidoti grantēti celiņi.

Ap kapiem bija betona stabi ar stiepļu pinumi žogu. Ieeja bija caur metāla vārtiem. Kapu rindu galā bija koka krusts apmēram 2m augsts, uz krusta- metāla plāksne ar uzrakstu- ‘’Kāds tu esi, tāds es biju, kāds es esmu, tāds tu būsi’’. Ap krustu bijis puķu stādījums. 1951.gadā kapu betona žoga stabus izraka un aizveda sporta laukuma žoga celtniecībai.

Līgotņu kalna kapi

Kapi atradās Līgotņu kalna dienvidu nogāzē. Uz upītes pusi kalna galā bija uzbērts smilšu valnis apmēram 1 – 1,2m augsts un 2m plats. Tas atdalīja kapsētu no pārējā kalna. Ap 1960-jiem gadiem kalnu noraka un kapus izpostīja. Uz Līgotņu kalnu ceļš no muižas centra bija apstādīts ar bērzu aleju. Daži koki vēl ir saglabājušies.

20.gs. apbedījumi vairs nebija veikti. Vēl tad, kad kapi nebija norakti, tur auga ceriņi, maijpuķītes. Domājams, ka tur bijuši apglabāti Vecauces muižas kalpi un vienkāršie cilvēki. Muižas un miesta ierēdņus tajos laikos apglabāja ap Vecauces baznīcu.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.