Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Ginters, Guntra, Marianna
Stēla Lāčplēša Kara ordeņu kavalieriem
Auce, Stacijas iela 6
Auces novada pašvaldība piebiedrojās tām pašvaldībām, kuras, atsaucoties Aizsardzības ministrijas un Jaunsardzes informācijas centra aicinājumam, piedalījās projektā "Atceries Lāčplēšus", apzinot savas tautas varoņus un vietas visā Latvijā, kurās viņi ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību, mūsu nācijas un ikkatra pilsoņa brīvību, iegravējot viņu vārdus piemiņas stēlā.
Stēlu dizains veidots vienotā stilistikā ar Rīgas Brāļu kapiem un to materiālam izvēlēts tāds pats granīts kā Brīvības piemineklim, lai veidotu sasaisti ar Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņu un Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simboliem.
Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 10 Auces novadniekiem, kuri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši bijušajā Auces novada teritorijā. Uz tās, granītā iegravēti, lasāmi ģenerāļa Oskara Dankera (1883-1965), kapteiņa Marta Menteļa (1894-1926), kapteiņa Ernesta Šmita (1898-1965), seržanta Kārļa Latiša (1899-1972), seržanta Alfrēda Neilanda (1893-1965), seržanta Alekša Ukes (1898-1966), seržanta Žaņa Upmaņa (1898-), kaprāļa Jāņa Garbila (1889-1938), kaprāļa Vilhelma Spriņģa (1891-1963) un dižkareivja Edgara Rūdolfa Hermansona (1898-1926) vārdi.
Šī zīme kalpos kā valsts atpazīstamības simbols un vieta, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Piemiņas stēla Aucē ir uzstādīta Auces jaunās kapličas teritorijā Stacijas ielā 6.
Auces novada pašvaldība piebiedrojās tām pašvaldībām, kuras, atsaucoties Aizsardzības ministrijas un Jaunsardzes informācijas centra aicinājumam, piedalījās projektā "Atceries Lāčplēšus", apzinot savas tautas varoņus un vietas visā Latvijā, kurās viņi ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību, mūsu nācijas un ikkatra pilsoņa brīvību, iegravējot viņu vārdus piemiņas stēlā.
Stēlu dizains veidots vienotā stilistikā ar Rīgas Brāļu kapiem un to materiālam izvēlēts tāds pats granīts kā Brīvības piemineklim, lai veidotu sasaisti ar Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņu un Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simboliem.
Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 10 Auces novadniekiem, kuri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši bijušajā Auces novada teritorijā. Uz tās, granītā iegravēti, lasāmi ģenerāļa Oskara Dankera (1883-1965), kapteiņa Marta Menteļa (1894-1926), kapteiņa Ernesta Šmita (1898-1965), seržanta Kārļa Latiša (1899-1972), seržanta Alfrēda Neilanda (1893-1965), seržanta Alekša Ukes (1898-1966), seržanta Žaņa Upmaņa (1898-), kaprāļa Jāņa Garbila (1889-1938), kaprāļa Vilhelma Spriņģa (1891-1963) un dižkareivja Edgara Rūdolfa Hermansona (1898-1926) vārdi.
Šī zīme kalpos kā valsts atpazīstamības simbols un vieta, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Piemiņas stēla Aucē ir uzstādīta Auces jaunās kapličas teritorijā Stacijas ielā 6.
Piemiņas akmens Otto Gailītim
Bēne
Otto Gailītis (1872-1951). Dzimis 1872. gada Meirānu pagastā, Vidzemē. Saimnieciskās darbības celmlauzis Bēnē no 1922. līdz 1949. gadam. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju. Otto Gailītis nodzīvoja garu un darbīgu mūžu, neskaitāmas reizes visu zaudēdams un sākdams atkal no gala.
Otto Gailītis (1872-1951). Dzimis 1872. gada Meirānu pagastā, Vidzemē. Saimnieciskās darbības celmlauzis Bēnē no 1922. līdz 1949. gadam. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju. Otto Gailītis nodzīvoja garu un darbīgu mūžu, neskaitāmas reizes visu zaudēdams un sākdams atkal no gala.
Piemiņas vieta Jānim Vītiņam
Jānis Vītiņš (1897-1941) bijis ne tikai lielisks dziedātājs, bet arī varonīgs karavīrs. Par varonību cīņās pie Bolderājas 1921. gadā Jānis Vītiņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Spārnu pilskalnu kopā ar mājām “Guntiņas” J. Vītiņam pagājušā gadsimta 30. gados uzdāvināja Latvijas valsts par viņa varoņdarbiem Latvijas brīvības cīņās. Piemiņas zīme atklāta 2019. gada 21. jūnijā Īlē, Spārnu pilskalna pakājē.
Spārnu pilskalnu kopā ar mājām “Guntiņas” J. Vītiņam pagājušā gadsimta 30. gados uzdāvināja Latvijas valsts par viņa varoņdarbiem Latvijas brīvības cīņās. Piemiņas zīme atklāta 2019. gada 21. jūnijā Īlē, Spārnu pilskalna pakājē.
Piemineklis Auces cīnītājiem
Piemineklis atrodas no Jelgavas puses braucot iekšā Aucē pa kreisi.
Brāļu kapos apglabāti kritušie kareivji, kas cīnījās un atdeva savas dzīvības par Auci. 1950. gadā tika atklāts Auces cīnītāju piemineklis. Tēlnieks – Vladimirs Rapiķis.
Piemiņas zīme Ludvigam Teterim
Aspazijas laukums 2, Auce
Ludvigs Teteris bija kādreizējs mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” vadītājs un ievērojams aucenieks. Piemiņas zīme veidota nepabeigtas mājas veidā. Atklāta 2005. gada 26. jūlijā (tēlnieks Gļebs Panteļējevs).
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens
pie Auces dzelzceļa stacijas 1941. un 1949. gadā represētajiem Piemiņas akmens atklāts 1989. gada 25. martā.
Piemineklis Jānim Bergam
Jānis Bergs bija pirmais mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” dibinātājs un vadītājs. Viņa vadībā tika ierīkots pirmā visu katedru izmēģinājumu lauks 20 ha platībā. Sākās vispusīgs darbs augkopībā un biškopībā. Pēc J.Berga ierosinājuma saimniecībā sāka audzēt ārstniecības augus un garšaugus. Piemineklis atrodas Vecauces pils parkā (tēlniece Vija Dzintare).
Piemineklis Jānim Apsītim
Lauksaimniecības zinātņu doktoram un profesoram.No 1927.-1928. gadam vadīja Vecauces izmēģinājumu saimniecību. Izcils lauksaimniecības zinātnes popularizētājs. Piemineklis atrodas Vecauces pils parkā (tēlniece Vija Dzintare).
Piemineklis Fridriham fon Mēdemam (1859-1911)
Akadēmijās iela 1, pie Vecauces ev.lut.baznīcas
Vecauces muižas saimnieks kopš 1883. gada. 1911. gadā ceļā uz Vāciju grāfs mirst. Viņa pēdējā vēlēšanās ir atdusēties Vecaucē un tiek apglabāts pie Vecauces baznīcas.
Oskara Kalpaka bataljona pirmajai kaujai veltīts piemineklis
Lielauces pagasts, Lielauce
1934.gada 19.augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā, kas notika 1919.gada naktī no 15. uz 16. janvāri, kurā divas rotas atsita vesela lielinieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu.
Holokausta upuru piemiņas vieta
Lielauces pagasts
Atklāta 2003.gadā. Tā atrodas Auces-Lielauces ceļa malā, blakus Pirmajā pasaules karā kritušo vāciešu kapiem, kas vēsta par 1941. gada 11. jūlija notikumiem. Uz piemiņas plāksnes ir iegravētie vārdi: "Šeit 1941. gada 11. jūlijā nacistiskie okupanti un viņu palīgi noslepkavoja 100 Auces iedzīvotājus vienīgi par to, ka viņi bija ebreji. Atcerieties to, lai tas nemūžam neatkārtotos!"
Piemiņas akmens Krišjānim Baronam
Īles pagasts
Tā atrodas pie „Burtnieku” mājām Īlē, kur viņš dzīvojis no 1837. – 1845. gadam. Tēvs Juris Barons apglabāts Īles kapsētā.
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā 1835.gada 31.oktobrī) astoņu bērnu ģimenē bija pats jaunākais bērns. Īlē dzīvojis no 1838.-1843.g. – Upesmuižā (Druvās), Vanagu sarga mājā (Eglājos), Tēšaiņos un Ciroles muižā pie māsas. Kr.Barona tēvs apbedīts Īles kapos. Pēc vīra nāves 1843.gadā, Kr.Barona māte ar mazākajiem bērniem aizgāja dzīvot uz Dundagas pusmuižu Valpeni. Ar Baltijas ģenerālprokurora A.Suvorova starpniecību Īles muižas īpašniekam fon Herneram bija uzdots sniegt materiālu pabalstu Kr.Baronam, lai viņš varētu turpināt izglītību Jelgavas ģimnāzijā. Jāsaka gan, ka pabalsta izmaksu fon Herners pārtrauca jau pēc gada. 1985.gadā J.Baronam atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu “Šeit Īles kapos atdusas Latvju Dainu autora Krišjāņa Barona tēvs Juris Barons”. Pie mājām Burtnieki 1985.gadā uzstādīts piemiņas akmens Kr.Baronam, jo šī māja ir vistuvāk Upesmuižai (Druvām).
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā 1835.gada 31.oktobrī) astoņu bērnu ģimenē bija pats jaunākais bērns. Īlē dzīvojis no 1838.-1843.g. – Upesmuižā (Druvās), Vanagu sarga mājā (Eglājos), Tēšaiņos un Ciroles muižā pie māsas. Kr.Barona tēvs apbedīts Īles kapos. Pēc vīra nāves 1843.gadā, Kr.Barona māte ar mazākajiem bērniem aizgāja dzīvot uz Dundagas pusmuižu Valpeni. Ar Baltijas ģenerālprokurora A.Suvorova starpniecību Īles muižas īpašniekam fon Herneram bija uzdots sniegt materiālu pabalstu Kr.Baronam, lai viņš varētu turpināt izglītību Jelgavas ģimnāzijā. Jāsaka gan, ka pabalsta izmaksu fon Herners pārtrauca jau pēc gada. 1985.gadā J.Baronam atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu “Šeit Īles kapos atdusas Latvju Dainu autora Krišjāņa Barona tēvs Juris Barons”. Pie mājām Burtnieki 1985.gadā uzstādīts piemiņas akmens Kr.Baronam, jo šī māja ir vistuvāk Upesmuižai (Druvām).
Ķīmiķa Gustava Vanaga piemiņas vieta "Rungās"
Gustavs Vanags (1891–1965) — izcils zinātnieks, viens no ievērojamākajiem organiskās ķīmijas zinātnes pārstāvjiem Latvijā. Piemiņas plāksne bijušajā mājvietā atklāta 1991. gadā. Piemiņas vieta atrodas privātīpašumā.