LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Vecauces pils

Foto: Guntis Vilberts
Akadēmijas iela 11, Vecauce
Tālr.: mob.t.: 29195959
E-pasts:
Interneta vietne: www.vecauce.lv

Vecauces pils atvērta apmeklētājiem:


No 1. septembrim līdz 30. jūnijam:

Darba dienās 11:00 - 16:00
S., Sv. un svētku dienās -  slēgts

No 1. jūlija līdz 31. augustam:
O.- C. 10:00 - 18:00
Piektd., S., Sv. 10:00 - 17:00 - izņemot, ja pilī tiek rīkoti slēgti pasākumi.

Par iespēju pieteikt apmeklējumu ārpus darba laika jāvienojas, zvanot uz mob.t. 29195959 (Inese Kaminska).

Ieejas maksa Vecauces pilī:
  • skolēniem, studentiem, personām ar invaliditāti – 1,00 EUR;
  • pieaugušajiem – 2,00 EUR;
  • individuāls pils apmeklējums pieaugušajiem ar gidu - 5,00 EUR;
  • gida pakalpojumi latviešu valodā grupām - 15,00 EUR.
Gida pakalpojumu lūdzam pieteikt iepriekš.

Bezmaksas pils apmeklējums:
  • pirmsskolas vecuma bērniem
  • grupas vadītājam, ja grupā 10 un vairāk cilvēku
Saziņai: mob.t. 29195959 (Inese Kaminska), e-pasts:  
Sīkāku informāciju var atrast http://www.vecauce.lv

Lielauces pils un parks

Lielauces pagasts, Lielauce

Muižas ēka ir skatāma tikai no ārpuses!
Lielauces pils  - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.  17.gs. Lielauces muiža un parks piederējusi pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlam hercogam Fridriham. Kungu māja sākotnēji bijusi celta ampīra stilā kā divstāvu ēka ar dakstiņu jumtu. No 1804.gada Lielauces muiža piederējusi grāfam Mēdemam, bet 19.gadsimta un 20.gadsimta mijā Lielauces muiža piederējusi grāfam Pālenam.

1900.gada Ziemassvētkos pilī izcēlās ugunsgrēks un tā izdega. 1901.gadā sākās tās atjaunošana. Viens no projektētājiem bijis Vācijas arhitekts Iverss.
Pēc atjaunošanas pilij nepārbūvēta palika viena gala fasāde ar ampīra stila logu, pārējās fasādes un jaunais šķērskorpuss ieguva eklektisku izskatu. Pils iekšējā interjera dekoratīvajā apdarē izmantoti ampīra elementi. Tiek iebūvētas vairākas ampīra stila krāsnis un kamīni.
 
Ļoti interesants elements ir iedziļināta saimniecības eja no ieejas pils pagrabos dīķa virzienā, kuru kādreiz izmantoja zemnieki, vedot nodevas.
1922.gadā Lielauces muižas pils ar tai pieguļošo parku un ezeru tiek nodota Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārziņā. Ap pili plešas 57 ha liela teritorija ar ainaviskiem stādījumiem, kas tapuši vēl grāfu Mēdemu laikā 19.gs. sākumā. Tas ir arī nozīmīgs dendroloģisks objekts.

Bēnes muiža

Centrālais laukums 3, Bēne
 
No 1876. līdz 1878.gadam tika celta Bēnes muižas kungu māja, kas daļēji pārbūvēta, saglabājusies vēl šodien. Saglabājušās arī citas muižas ēkas - kūts, lielā klēts, kalpu mājas, dzirnavas u.c.

Bijušie īpašnieki: tikai 16.gadsimta beigās nodibinājusies Bēnes muiža, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes - Zemgales hercogiste, uz zemes, kuru iekopis Kurzemes lielkungu padomnieks Dr.Bergs. 1597.gadā viņš jau iegūto novadu saņēma no hercoga Fridriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža. Poļu karalis Vladislavs 1633.gadā Bēni galīgi uzdāvināja par dzimtīpašumu.
 
19.gadsimta sākumā Auces novads līdz ar Bēni piederēja Medemu dzimtai. Grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Bēnes, Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.

1873.gadā atklāja Jelgavas - Mažeiķu dzelzceļu. Šajā laikā Bēnes muižas īpašnieks bijis barons Augusts fon der Reke. Pēdējais Bēnes pils īpašnieks pēc tam bija barons Leo fon Birkenštads. Muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniekiem, Bēnes muižas daļa iznomāta.
No 1922.gada tās nomnieks bija Otto Valdemārs Gailītis. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.