LV




Pasākumi
Gadu mijas balle
31.  decembris  23:00
Auces novada Kultūras centrs
Šodien vārda diena: Hanna, Jana, Johanna
< Decembris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01
02 03 04 05 06 07 08
09 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31

Mūra tilts pār Auces upi

Bēne
 
Vecais laukakmeņu mūra tilts ir būvēts 19. gadsimta beigās. Tilts ir iespaidīgs un pievilcīgs apskates objekts Bēnē, kā arī viens no nedaudziem divlaiduma mūra tiltiem Latvijā. No tilta saskatāmas Bēnes ūdens un tvaika dzirnavas, kurās agrāk bijusi gan maltuve, gan vilnas apstrādes un aušanas uzņēmums. Tas atjaunots 2006. gadā.

Bēnes dzirnavas un dzirnavezers

Bēne

Viena no iespaidīgākajām Bēnes celtnēm ir dzirnavu ēka, kura uzcelta pēc Auces upes aizsprostošanas laikā no 1838.g. līdz 1905.g. Dzirnavās bijusi gan maltuve, gan vilnas apstrādes un aušanas uzņēmums. Šobrīd dzirnavas ir privātīpašums.

Bēnes dzirnavezers  ir mākslīga ūdenskrātuve, kas izveidota 19. gadsimtā, uzpludinot Auces upi Bēnes dzirnavām.
 
Dzirnavezerā izveidots aizsprosts ar aptuveni 8 m platu un 2 m augstu pārgāzi. Krasti slīpi, vietām stāvi, dibens dūņains.  

Bēnes dzelzceļa stacija

Stacijas laukums, Bēne
 
1873. gadā atklāja Jelgavas-Mažeiķu dzelzceļu. Stacijas tuvumā pamazām veidojās miestiņš. Līdz  2010. gadam bija satiksme ar Rīgu, Auci, Reņģi. Prof. Pētera Federa projektēta mūra stacijas ēka, kas raksturo dzelzceļa staciju būvniecību 1920.gados. Šobrīd stacija ir slēgta.
Bēnes dzelzceļa stacijā 2005. gadā nofilmēta epizode no Latvijas spēlfilmas "Rīgas sargi", kā Latvijas armija dodas mājup uz Rīgu.
 
Filmēšanas nolūkā tika transportēti vecie dzelzceļa vagoni un tvaika lokomotīve, kā arī pirmos kilometrus veica pēc tā laika parauga būvētā kravas automašīna. Šajā epizodē piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljona un Ādažu Mācību centra kareivji, kas kopā ar aktieriem atveidoja Latvijas armiju.

Bēnes stacijas ūdenstornis

Stacijas laukums, Bēne
 
Celts 19. gs. otrajā pusē. Būvēts pēc tipveida projekta, kas izmantots Jelgavas-Mažeiķu dzelzceļa līnijā būvētajiem ūdenstorņiem. Savam laikam raksturīgā arhitektoniski izteiksmīga un kvalitatīva dzelzceļa tehniskā būve. Vienīgais saglabājies šajā līnijā.

Vītiņu kaļķu ceplis

Vītiņu pagasts, Vītiņi
 
Būvēts no laukakmeņiem un ir viens no interesantākajiem arhitektūras un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Kaļķu ceplī no vairākām pusēm divos līmeņos izveidotas ar metāla durvīm noslēdzamas atveres – kurtuvēm un kaļķiem. Labi saglabājies līdz mūsdienām. Turpat netālu atrodas kaļķakmens ieguves vieta – karjers, kurš piepildījies ar ūdeni. Karjera lēzenākajā krasta vietā izlīdzinātas smiltis un ierīkota neliela peldvieta.

Lielauces baznīcas drupas

Lielauces pagasts, Lielauce
 
Ir zināms, ka Lielaucē baznīca ar patstāvīgu mācītāju bijusi jau 1529.gadā. Vēlāk šī baznīca tikusi iznīcināta. Lielauces baznīcu, ko uzcēla barons G. fon der Reke, iesvētīja 1570.g. 26.decembrī, 1570.g. nodibināta arī mācītājmuiža. Mūra baznīca celta 1744.-1748.gadā. 1804.g. tai uzcelts tornis. 2.pasaules kara laikā baznīca sagrauta. Drupas izmantotas par noliktavu vēl līdz pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigām.

Māras birzs

Īles pagasts
Mob.t.: 29353183
 
Māras birzs atrodas apmēram 4 km no Īles, Zebrenes virzienā.
2012.gada pavasarī iestādītā piemiņas birzs ir biedrības „Zebrus draugi” veltījums šīs apkaimes ļaudīm un viņu dzimtajām mājām, kas pēdējā gadsimtā ir zudušas no Latvijas kartes.
 
 
Valsts meža izcirtumā iestādīto jauno kļavu, liepu un ozolu birzs centrā izveidots Māras altāris – simbolisks akmeņu krāvums, kurā katrs, kas jūt piederību šim apvidum, var pievienot savu akmeni. Birzs projekta un altāra autors - Valdis Lukjanovs.

Šaursliežu dzelzceļa uzbērums un tiltiņš pār Ružupīti

Īles pagasts
Mob.t.: 29353183
 
Šaursliežu dzelzceļa trase no Auces uz Īles mežiem ierīkota 1. pasaules kara laikā, bet 20.gs. 20.-30.gados dzelzceļš izmantots J.Kleina kokapstrādes uzņēmuma vajadzībām. Šajā laikā Aucē atradās viena no lielākajām kokzāģētavām Latvijā, kurā darbojās divi gateri un citas kokapstrādes iekārtas. Bija arī sava elektrostacija. Pa šaursliežu dzelzceļa trasi regulāri kursēja bānītis, kas nogādāja kokmateriālus no apkārtnes mežiem līdz Aucei.
 
Šobrīd Īles un Lielauces mežos atrodami tikai atsevišķi dzelzceļa trases uzbēruma posmi, viens no tiem Ružu meža masīvā. Ejot pa uzbērumu, dažviet zem kājām var manīt dzelzceļa sliežu gulšņu vietas. Turpat netālu apskatāms arī joprojām saglabājies, bet grūtāk pamanāms dzelzceļa trases tiltiņš pār Ružupīti.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.