Pasākumi
Šodien vārda diena: Digna, Jautrīte, Kamila
< Jūlijs 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04 05 06 07
08 09 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Auces pensionāri iepazīst savu novadu.
(25.06.2019.)
Auces pensionāri iepazīst savu novadu.
Auces pensionāri iepazīst savu novadu.

20.jūnijā Auces pensionāru biedrības vadītāja Velta Jaunzeme bija noorganizējusi ekskursiju pa Lielauces pagastu.

Iepazināmies ar uzņēmīgiem cilvēkiem, kas pratuši izveidot un attīstīt savas saimniecības, sakopt vidi, kurā dzīvo un strādā.
Paldies brāļiem Verņiem, kuri mūs pieņēma un iepazīstināja  ar savām saimniecībām. Vispirms devāmies uz pagasta tālāko vietu – Aigara Verņa saimniecību “Baltiņi “, kas robežojas ar Saldus un Brocēnu novadiem un ir vienā no 7 Aucēm – Galaucē. Saimniecībā nodarbojas ar  graudkopību un piena lopkopību. Žēl tikai, ka katru dienu apmēram tonna piena aizceļo uz Lietuvu, nevis tiek pārstrādei Latvijā. Ir svarīgi par savu darbu saņemt pienācīgu samaksu, lai varētu dzīvot un attīstīties. Saimniecība strādā bez kredītiem un parādiem. Vairākkārt iegūta atzinība par vienu no sakoptākajām lauku sētām pagastā. Pamazām veidojas arī agrāk tik populāro automašīnu “Žiguļi” kolekcija.
Izpriecājušies par raženo ganāmpulku, sakopto apkārtni, diviem liela izmēra mājas sargiem un poniju, kurš pavadīja mūs visu laiku un pat autobusam aizbraucot paskrēja līdzi, devāmies uz otra brāļa Raimonda Verņa mājām “Grīvas”, kas atrodas tuvāk pagasta centram. Nogriezušies no ozolu gatves pa labi caur mežu pa šauru līkumotu ceļu nokļūstam gleznainā paugurotā meža ielokā ar māju kalna galā, kura atjaunota un sakopta tik labi iederas ainavā. Par svētību šai vietai liecina stārķa jeb svēteļa atgriešanās katru pavasari savā ligzdā. Un arī zoss, kura nu jau daudzus gadus atgriežas savā dīķī.
Raimonds sākotnēji izveidojis viesu namu “Skabargas” Īlē, taču atgriezies dzimtajā Lielaucē un nu jau 7 gadus nodarbojas ar aitkopību. Vilnu no aitām pārdod Dundagas novada Pācē. Bijām sajūsmā par lielisko palīgu divgadīgo ganu suni, kuram pie kakla siksnas ir mobilais telefons. Tādējādi saimnieks vienmēr zin, kur atrodas suns, var dot sunim attiecīgas komandas. Ja pa telefonu dod komandu vakarā pārdzīt aitas, suns to arī izpilda. Viņš lieliski prot sadzīt aitas kopā, neļauj tām izklīst un novirza ganības vajadzīgajā virzienā.
No “Grīvām” pa ozolu aleju dodamies uz  “Krastiņiem”, kur saimnieko Lielauces ezera sargs Arnis Fišers un ātrās palīdzības mediķe Sanita Fišere. Viņa bija arī gide visā mūsu braucienā pa Lielauces pagastu. Paldies viņai par to. Fišeru pāris savā sētā izveidojis trušu pilsētiņu jeb Auces novadu miniatūrā. Simpātiskie dzīvnieciņi – gan brūni, gan zilgani, gan balti un raibi- dzīvo mājiņās, kas atgādina Auces novada ievērojamākās celtnes – novada Domes ēku, Vecauces un Lielauces pili, Bēnes muižas ēku, kā arī Īles baznīcu.
Viesmīlīgā saimniece cienāja mūs arī ar dzīvesbiedra darināto ābolu mājas vīnu. Pacilātā noskaņojumā tika dziedāta dziesma “Bēdu, manu lielu bēdu”, kā arī līgo dziesmas, jo nav vairs tālu Līgo vakars…..
Vēl bijām pie Lielauces pils, kas klusa un neapdzīvota noraugās ar savām tukšajām logu acīm uz novada lielāko ezeru. Sevišķi sāpīgi šī pamestības sajūta skāra mūs – bijušās  Lielauces skolas skolnieces. Tagad atliek vien noraudzīties uz logiem, kur bija mūsu klases, internāta istabiņas, virtuve, ēdamistaba, skolotāju dzīvokļi…
Kas notiks ar šo ēku nākotnē? Vai tā neaizies postā kā daudzas citas, kas paliek neapdzīvotas un nevienam nevajadzīgas? Vai arī Lielauces pilij būs tāds pats liktenis kā ezera otrā krastā “Stirnām”?
Lielauces ezers ir Latvijas valsts mežu pārziņā. Pa laipām var nokļūt laivu bāzē, kur makšķernieki var izīrēt laivas. Ir uz pontoniem peldošas mājiņas, kurās baudīt atpūtu uz ezera ūdeņiem. Tiek atjaunoti arī zivju resursi. Ezers dzīvo!
Pie ezera esošais Vīķu purvs ir bagāts ar dzērvenēm. Vien jāpiebilst, ka neprotam sargāt un saudzēt šo dabas bagātību. Ir cilvēki, kam nav pacietības sagaidīt atļauto dzērveņu lasīšanas laiku, tie alkatīgi noplēš vēl negatavās ogas. Tad pie pils var saskaitīt pat 60 un vairāk automašīnas ar Lietuvas numuriem. Purvs ir pilns ar ogotājiem, aiz kuriem paliek salauztas laipas, izmētāti līdzņemtā ēdiena iepakojumi un izdzertā dzēriena pudeles. Domāju, ka daudz aktīvākai jābūt pašvaldības policijai, lai nepieļautu priekšlaicīgu ogošanu. Svētdienās Jaunakmenes tirgū tiek pārdotas mūsu novadā lasītās dzērvenes pat pirms atļautā dzērveņu lasīšanas laika. Kāpēc gan nevarētu iekasēt noteiktu maksu par ieeju purvā? Būtu līdzekļi par ko sakopt to, kas paliek pēc neapzinīgajiem ogotājiem.
Neraugoties uz šīm pārdomām, apmierināti ar dienā redzēto Auces pensionāri atgriezās mājās. Sakām paldies savai vadītājai Veltai Jaunzemei par noorganizēto ekskursiju. Līdzīgi varētu iepazīties arī ar citiem  novada pagastiem. Paldies arī mūsu šoferim Arnim Hofmanim, kas izvadāja mūs pa līkumotajiem Lielauces ceļiem. Un vēlreiz paldies viesmīlīgajiem Lielauces saimniekiem. 

Ausma Batureviča,
Ekskursijas dalībniece,
Lielauces skolas 1954.g. absolvente.


Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.