Mūsdienās Jāņu svinību nosaukums ieguvis arī citu skanējumu - Zāļu diena, Zāļu vakars, Līgo svētki un Jāņu diena, taču tie arvien ir uzskatāmi par vislatviskākajiem svētkiem.

Gadu gaitā Līgo svētku svinēšanas tradīcijas mainījušās. Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad zemnieki Eiropā aktīvi piekopa saules kultu un rituālas darbības bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet arī spilgti apliecināja  kosmiskās un zemes kārtības vienotību, jo Jāņus svinēja laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts. Lai gan saskaņā ar kalendāru tas būtu 21. vai 22. jūnijā, tautā nemainīgs palicis 23. un 24. jūnijs, kad svinam Jāņus.

Lustīgai līgošanai gatavojas tuvos un tālos Latvijas novados, parādoties arvien jauniem svētku ieradumiem, piemēram, svinēt svētkus pilsdrupās, pilsētu centros un uz ūdens plostiem. Auces novadā Līgo svētkus pirmie ieskandina pirmsskolas izglītības iestādes, kam sekos Vītiņu pensionāru biedrības “Mežābele” rīkotā lustēšanās Dobes kalnā 21. jūnijā, Jāņu ielīgošanas koncerti visā novadā no 21. līdz 23. jūnijam un skanīgas zaļumballes Jāņu naktī. Vairāk šeit.

Kā jau Līgo svētkos pienākas, senču tradīcijas aicina ne tikai dejojot un dziedot lustēties, kurt gunis, iet pirtī, apdziedāt vienam otru, bet arī izrotāt gan svinību vietu, gan sevi, tādēļ arī novadā gan pilsētā, gan pagastos jau sākuši rotāties, lai svētku noskaņa pavada ikvienu pirmssvētku dienu! Ceram, ka pilsētas sapošanā un Līgo svētku noskaņojuma radīšanā talkā nāks arī veikali un uzņēmumi, dekorējot savus skatlogus un teritoriju!
 
Gita Šēfere-Šteinberga,
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Autores foto