Pasākumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Imanta, Melānija
< Augusts 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04
05 06 07 08 09 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31

Būvvalde informē

Ar 2014.gada 1. oktobri Latvijā ir stājies spēkā jauns Būvniecības likums un jauni būvniecības procesa regulējoši normatīvie akti.  Auces novada būvvalde uzsāk Auces novada iedzīvotāju iepazīstināšanu ar šo jauno likumu un jaunajiem noteikumiem. Lai visa šī informācija iedzīvotājiem būtu vieglāk uztverama, būvvalde nolēma to sadalīt trijās daļās. Jauno likumu un jaunos noteikumus centīsimies izskaidrot vienkāršā, nespeciālistam saprotamā valodā. Vēl ir palikušas vairākas lietas, kas arī pašai būvvaldei ir neskaidras – domājam to tuvākā laikā noskaidrot, pareizi interpretēt un sniegt iedzīvotājiem skaidrojumu.
Galvenā atšķirība starp bijušo Būvniecības likumu un būvniecību regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem (tālāk – būvniecības likumdošana) ir tā, ka bijusī likumdošana visu būvniecību, dažādos tās veidus un grupas apvienoja it kā vienā, kopējā likumdošanā. Pēdējos gados gan sāka „atdalīties” daži atsevišķi specializēti būvnoteikumi, taču kopumā apvienotie noteikumi turpināja saglabāties. Jaunā likumdošana visus būvniecības procesus valstī (ieskaitot arī maznozīmīgus, neliela apjoma būvdarbus) sadalīja divējādi. Vienu dalījumu var nosaukt par visas būvniecības dalījumu pēc būvniecības veida. Tas nozīmē – ēku būvdarbi atsevišķi, meliorācijas būvdarbi atsevišķi, elektroapgādes būvdarbi atsevišķi, autoceļu būvdarbi atsevišķi, u.t.t. Otrs dalījums jau ir pēc būvdarbu apjoma – ļoti maza apjoma, maza apjoma un liela apjoma, tas ir: 1. grupas būves, 2. grupas būves un 3. grupas būves. Šo dalījumu varētu vēl nosaukt arī šādi: 1. grupas būvdarbi, 2. grupas būvdarbi un 3. grupas būvdarbi. Šeit jāpiezīmē, ka iedzīvotāji bieži jauc jēdzienus „ēka „ un „būve”, uzskatīdami, ka ēka ir kaut kas cits, un būve atkal kas cits. Atceramies, ka ēka tāpat ir būve - savs būves paveids. Tāpat, kā zemē ierakts kabelis arī ir būve – cits būves paveids. Pēc principa - visas ēkas ir būves, bet ne visas būves ir ēkas.

Atgriežoties pie likumdošanas skaidrojumiem: sīkāk par katru no šīm grupām stāstīsim nākamajos rakstiņos. Sākumam pateiksim, ka pie pirmās būvdarbu grupas pieder, piemēram, ēkas fasādes renovācija. Vai kādas telpu grupas funkcijas maiņa vispār bez būvdarbu veikšanas. Piemēram, veikala ierīkošana bijušajā lielā dzīvoklī, kur nekādi citi būvdarbi nav jāveic, izņemot, varbūt iekšējo krāsošanu. Tādā gadījumā tā būs pirmā būvdarbu grupa. Individuālās dzīvojamās mājas jauna būvniecība jau ietilpst otrajā būvniecības grupā. Grupu sadalījuma tabulu publicēsim turpmākajos bezmaksas informatīvajos izdevumos „Auces Novada Vēstis”. Ja kādu tas interesē jau šobrīd, tad to jāmeklē jaunajos 19.08.2014. Ministru kabineta noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) kā 1. pielikums.

Jaunajā būvniecības likumdošanā ir precīzi pateikts, ka jebkurš būvdarbu process (jebkurai būvdarbu grupai un jebkuram būvdarbu veidam) sākas ar būvniecības ieceres dokumentāciju, kas atsevišķi sagatavojama un iesniedzama attiecīgās pašvaldības būvvaldē. Tā ir dokumentu pakete, kā apjoms var mainīties, atkarībā no iecerēto būvdarbu apjoma. Ieceres dokumentācija pie maza būvdarbu apjoma var būt tikai dažas teksta lapas ar datiem un paskaidrojumiem – pie lielāka apjoma ieceres dokumentācija jau satur gan teksta dokumentus (iesniegums, paskaidrojuma raksts, apliecinājuma kartes), gan tehniskos noteikumus, gan skiču projektu. Kādus kurā gadījumā dokumentus un grafiskās lapas satur ieceres dokumentācija – nosaka Vispārīgie būvnoteikumi. Pirms ieceres dokumentācijas sagatavošanas uzsākšanas būtu vēlams konsultēties būvvaldē.

Pēc ieceres dokumentācijas izskatīšanas un atzīmes izdarīšanas tajā, būvvalde izsniedz (vai atsaka izsniegt) būvatļauju. Pēc būvatļaujas izsniegšanas būvētājs, atkarībā no būvdarbu grupas un būvdarbu veida, var rīkoties divējādi: vai nu uzsākt tiešos būvdarbus, vai nu uzsākt būvprojektēšanas darbus.

Zemāk redzams jaunais būvniecības noteikumu saraksts, un interneta adrese, kur tos atrast elektroniskā formātā. 

Būvniecības likums
19.08.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”;
02.09.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”; 
19.08.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
30.09.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.573 „Enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”;
19.08.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”;
16.09.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”;
16.09.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.551 „Ostu, hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumi”;
02.09.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.530 „Dzelzceļa būvnoteikumi”;
14.10.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.633 „Autoceļu un ielu būvnoteikumi”;
19.08.2014. Ministru kabineta noteikumi Nr.499 „Noteikumi par būvinspektoriem”;
25.02.1014. Ministru kabineta noteikumi Nr.116 ”Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”.
  • Būvvaldes piezīme: šis būvniecību regulējošo normatīvo aktu saraksts šeit nav pilnīgs. Pilnu sarakstu interesenti var atrast Ekonomikas ministrijas mājas lapā www.em.gov.lv: Ekonomikas ministrija – nozares politika – būvniecība – normatīvie akti – normatīvo aktu saraksts. Turpat pieejami pielikumi un nepieciešamās veidlapas.
Precizējošu informāciju iespējams iegūt, vēršoties Auces novada pašvaldības būvvaldē vai zvanot pa tel.Nr.28280220 arhitektam Albertam Semuškinam (e-pasts: ) un būvinspektoram Mārim Sarcevicam (e-pasts: ).
 
 
Par būvnieciskajām izmaiņām, ar ko iedzīvotājiem un būvvaldei nākas darboties visbiežāk. Tās ir vienkāršotās būvnieciskās izmaiņas. Noteikumos ir nosauktas sekojošas darbības.

1. Ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves.

Tas nozīmē, ka mēs gribam kādai ēkai – visai ēkai, vai atsevišķai telpu grupai, vai arī atsevišķai telpai mainīt funkciju – nosaukumu, neko nepārbūvējot. Šādi gadījumi sastopami tad, kad kāds uzņēmējs, vai prvātpersona vēlās uzsākt kādu saimniecisku darbību jau esošajās, tam piemērotās telpās. Ir skaidrs, ka plānotajai telpai (visai ēkai, vai telpu grupai) līdz šim ir bijusi cita funkcija (nosaukums). Pasūtītājam jāvēršas pie projektētāja, kurš apsekos esošās telpas, noteiks, vai tās ir piemērotas paredzētajai iecerei – un sagatavos noteikumos paredzēto dokumentāciju, kas jāiesniedz būvvaldē akceptēšanai. Šī dokumentācija, atkarībā no telpu un ēkas apjoma, var sastāvēt no 3 – rakstiskām veidlapām un vēl klāt grafiskā daļa – 1 – 2 rasējumi.

2. Ēkas vai telpu grupas vienkāršota atjaunošana.

Vienkāršota atjaunošana – tas nozīmē NENESOŠO būvkonstrukciju atjaunošana. Piemēram, telpu nenesošā starpsiena ir sašķiebusies, nolietojusies – un paredzēta tās atjaunošana tajā pašā vietā. Ēkām un telpām ir daudz nenesošu konstrukciju un detaļu – un to atjaunošana, tātad, būs vienkāršotā atjaunošana. Arī šajā gadījumā būvētājam ir jāgriežas pie projektētāja – kurš sagatavos ieceres dokumentācijas paketi. Pakete sastāv no apliecinājuma kartes, dažām aizpildītām veidlapām, un 1 – 2 grafiskām lapām. Apliecinājuma kartē būvvalde ieraksta savu lēmumu ( akceptu).

3. Ēkas vienkāršota fasādes atjaunošana.

Ēkas vienkāršota fasādes atjaunošana ir līdzīgs process ēkas vai telpu grupas vienkāršotajai atjaunošanai. Šeit jāņem vērā, ka fasādes vienkāršotā atjaunošana ietver sevī arī jumta seguma nomaiņas, un jumta remontu un jumta atjaunošanas darbus. Būvvaldē ir jāpiesaka jebkādas fasādes ( un fasādes apdares) un jumta būvnieciskās izmaiņas.

Ministru kabineta 19.08.214. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 39. punkts nosaka: ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam( loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs).

Tātad, nav jādokumentē un būvvaldē nav jāpiesaka tikai un vienīgi šādi gadījumi. Visas pārējās būvnieciskās izmaiņas tiek dokumentētas un pieteiktas būvvaldē.

Kopējs secinājums – izņemot šo noteikumu 39. punktu – visos pārējos šeit minētajos gadījumos, pirms darbu uzsākšanas ir jāgriežas pie sertificēta projektētāja. Projektētājs nosaka galīgo darbu veidu, izstrādā tam atbilstošo dokumentāciju – un tikai pēc tam iecere tiek akceptēta būvvaldē – vai seko atteikums uzsākt būvdarbus.

Vēl jāņem vērā, ka visos šeit nosauktajos gadījumos runa ir par nenesošajām konstrukcijām un detaļām. Tikko būvniecības iecere skar kādu no nesošajām konstrukcijām – tiek pielietoti jau pavisam citi noteikumi.
 
 

Par otro būvju grupu un trešo  būvju grupu.

Otrā būvju grupa un otrās grupas būvdarbi ir nākošais lielākais būvdarbu veids, ar ko nākas sastapties novada iedzīvotājiem. Pie šīs grupas ir pieskaitāma individuālās mājas būvniecība, kā arī daudzi un dažādi citi vidēja apjoma objekti un būvdarbi. Tāpat kā visi pārējie būvdarbi – tie ir sadalīti pa būvju veidiem: ēku būvniecība, melioratīvā būvniecība, autoceļu un iekšējo ceļu būvniecība, hidrotehniskā būvniecība, u.t.t. Otrā grupa ir acīmredzami visplašāk pielietojamā būvju grupa.

Pirms otrās grupas ēkas būvēšanas ir jāsagatavo ieceres dokumentācija. Tā ir būvniecības dokumentu pakete, ko sagatavo projektētājs. Tātad, jebkurā gadījumā, kad esiet izlēmis uzsākt jebkādus otrās grupas būvdarbus, vai otrās grupas objektu – jums vispirms jāmeklē projektētājs. Projektētājs jums sagatavos ieceres dokumentāciju, kura pamatā sastāv no dažām veidlapām un pirmprojekta (būvprojekts minimālā sastāvā). Šo dokumentu paketi jūs iesniegsiet novada būvvaldē. Pēc iesniegšanas jūsu objektu (vai būves vietu) apsekos būvinspektors, kurš pārliecināsies, vai neesiet jau uzsācis patvaļīgu būvniecību, un sastādīs apsekošanas aktu. Būvvalde 1 mēneša laikā no ieceres saņemšanas pieņem lēmumu par ieceri un izsniedz būvatļauju (vai noraida ieceri).

Izsniegtā būvatļauja tomēr vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus. Būvatļaujai ir divas daļas. Pirmā būvatļaujas daļa satur projektēšanas nosacījumus un atļauj uzsākt būvprojektēšanu. Tā ir jaunās būvatļaujas principiālā atšķirība no iepriekšējās. Pēc būvatļaujas pirmās daļas saņemšanas pasūtītājs ir tiesīgs uzsākt projektēšanas dokumentu vākšanu un uzsākt būvprojektēšanu, bet nedod tiesības uzsākt tiešos būvdarbus.

Kad būvprojektēšana ir pabeigta, pasūtītājs ar izsniegto būvatļauju, būvprojektu un pārējiem dokumentiem atkal griežas būvvaldē, kur viņa būvatļauju papildina jau ar nosacījumiem būvdarbu uzsākšanai. Pēc šo nosacījumu izpildes būvvalde izdara būvatļaujā atzīmi, kas atļauj uzsākt tiešos būvdarbus.

Šāda ir būvdarbu uzsākšanas pamatshēma. Tajā vēl ir no jauna iekārtotas dažas nianses, kas nebija iepriekšējā būvniecības kārtībā, un kas ir atkarīgas no būves veida. Pats galvenais, kas jāatceras visā šajā procesā ir tas, ka nedrīkst uzsākt jebkāda veida būvdarbus bez dokumentu minimuma, kurš, savukārt, tiek noteikts pēc būvvaldes apmeklējuma un konkrēto Ministru kabineta noteikumu izskatīšanas. Šeit varam piebilst, ka Auces novada būvvaldē netiek prasīts neviens papildus dokuments tiem, kuri noteikti likumos, MK noteikumos un vietējos pašvaldības apbūves noteikumos.

Trešā ēku un būvju grupa, kas ir noteikta Vispārīgajos būvnoteikumos, aptver sevišķi lielus (apjomīgus) objektus un būvdarbus šādos objektos. Trešajā būvju grupā ietilpst, piemēram, tādas publiskas ēkas, kurās paredzēts vienlaicīgi uzturēties 100 un vairāk cilvēkiem. Tajā ietilpst ražošanas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 un noliktavas, kuru kopējā platība ir lielāka par 2000 m2. Pie trešās grupas būvēm pieskaitāmas arī tādas inženierbūves, kā, piemēram, valsts autoceļš Tukums – Lietuvas robeža, maģistrālās sakaru līnijas, torņi, augstāki par 100 m – un tamlīdzīgi.

Vislielākās atšķirības būvniecības procesā 3. grupas būvēm ir tās, ka šādos būvniecības procesos papildus kontroli veic Būvniecības Valsts birojs – valsts nozīmes iestāde. Šādu objektu un būvdarbu būvprojektiem ir obligāta valsts ekspertīze.

Saprotams, ka ar šādu objektu būvniecību visticamāk, individuāls būvētājs nenodarbosies, tāpēc būvvalde sīkāk šo būvdarbu procesu šeit neapskatīs. Jebkurā gadījumā, saskaroties ar šiem būvdarbiem, ir jāvēršas attiecīgajā būvvaldē pēc konsultācijas.
Alberts Semuškins,
Auces novada būvvaldes arhitekts
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.