LV
RU
EN
 
 
Otrdiena, 23. janvāris 15:27
Veselība
Drukāt
Svarīgākais par E-veselību
Tuvojoties E-veselības sistēmas obligātās lietošanas uzsākšanas laikam, 2018. gada 1. janvārim, no kura darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamo zāļu saņemšanai ārstiem būs jāizraksta elektroniski, Nacionālais veselības dienests ir apkopojis biežāk uzdotos iedzīvotāju jautājumus par E-veselības lietošanu. Aicinām iepazīties ar šiem jautājumiem un noskaidrot, kuri no tiem ir pamatoti, bet par kuriem mēdzam dzirdēt mītus.
 
Vai E-veselības sistēmā tiek nodrošināta datu aizsardzība?                                                                                             
E-veselības sistēmā tiek izmantota daudzpakāpju aizsardzības sistēma (autorizēšanās tikai ar drošas piekļuves līdzekļiem – internetbanku, e-parakstu vai personas apliecību (EID)). Tādējādi nepiederošām personām piekļuve pacientu datiem ir liegta! Pacienta medicīniskos datus E-veselības sistēmā drīkst apskatīt tikai viņa ārstniecībā iesaistītās personas un pats pacients. Jebkura sistēmā veiktā darbība tiek reģistrēta, tādējādi iedzīvotājam E-veselībā ir pieejama informācija par to, kurš un kad ir skatījies viņa datus. Sistēmas drošības pārbaudes tiek veiktas regulāri.
 
Kāpēc E-veselības sistēmā nav redzami mani medicīniskie dati?                                                             
E-veselības sistēmā ir redzami tikai tie medicīniskie dati, kurus tajā ievadījušas ārstniecības personas, līdz ar to šī informācija sistēmā uzkrājas pakāpeniski. Tā būs redzama, tiklīdz pacients saņems pirmo e-darbnespējas lapu, e-recepti vai, piemēram, ārsts ievadīs sistēmā pacienta vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultātu. Jo aktīvāk ārsti lietos E-veselību, jo vairāk informācijas tajā uzkrāsies. Pacientu vēsturisko medicīnas datu ievade ārstiem nav obligāta, tomēr to var darīt brīvprātīgi, izvērtējot nepieciešamību.
 
Vai E-veselības sistēmai ir noteikts darba laiks?                                                                                         
E-veselības sistēma darbojas visu diennakti, līdz ar to ārstniecības personas un farmaceiti to var izmantot 24 stundas diennaktī (atbilstoši ārstniecības iestādes vai aptiekas darba laikam).
 
Vai darba devējs e-darbnespējas lapā redzēs darbinieka diagnozi?                                                         
Nē, jo darba devējam netiek nosūtīta informācija par darbinieka diagnozi. To e-darbnespējas lapā redzēs tikai pacients un ārsts, kurš ir noslēdzis e-darbnespējas lapu.
 
Kā darba devējs saņems noslēgto e-darbnespējas lapu?                                                                                  
Noslēdzot e-darbnespējas lapu, tā no E-veselības sistēmas tiek automātiski nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam, līdz ar to informāciju par noslēgto lapu darba devējs nākamajā dienā redz savā EDS (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma) profilā. Ja nepieciešams, pacients var autorizēties E-veselības portālā un gan apskatīt atvērto/noslēgto e-darbnespējas lapu, gan pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas to nosūtīt uz darba devēja e-pastu.
 
Vai papīra darbnespējas lapas ar roku var izrakstīt ātrāk nekā E-veselībā?                                             
E-darbnespējas lapas izrakstīšana E-veselības sistēmā nozīmē, ka ārstam ir jāveic tikai divi klikšķi – jānorāda darbnespējas cēlonis un informācija jāsaglabā, klikšķinot uz pogas “Saglabāt”. Pārējā informācija e-darbnespējas lapā uzrādās automātiski.
 
Vai cits cilvēks var iegādāties man izrakstītos e-receptes medikamentus?                                              
Jā, var! Lai to izdarītu, aptiekā ir: 1) jānosauc vai jāuzrāda e-receptes ID numurs (redzams E-veselībā ārstam un pacientam); 2) jānosauc pacienta vārds, uzvārds; 3) jāuzrāda sava pase vai personas apliecība. Pērkot e-receptes zāles nepilngadīgam bērnam, e-receptes ID numurs nav jānosauc (medikamentus var iegādāties viens no vecākiem vai aizbildnis, uzrādot savu pasi vai personas apliecību un nosaucot bērna vārdu, uzvārdu).
 
Vai e-receptes medikamentus var iegādāties pa daļām?                                                                             
Izmantojot parasto e-recepti (zilā krāsā), pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā vai vairākās aptiekās, jo farmaceits E-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo zāļu e-recepti (rozā krāsā) būs jāizmanto tāpat kā līdz šim – iegādājoties visus medikamentus vienā reizē. Normatīvie akti nosaka, ka kompensējamo medikamentu izsniegšana pa daļām ir aizliegta.
 
Kā noskaidrot, kurās aptiekās var iegādāties e-receptes medikamentus?                                                 
E-receptes medikamentus var iegādāties aptiekās, kurās ir izvietota uzlīme “šeit lieto E-veselību”. Ja tāda nav redzama, par e-receptes izmantošanu aicinām jautāt farmaceitam. Informācija par aptiekām, kuras ir noslēgušas E-veselības lietošanas līgumu, pieejama portāla www.eveseliba.gov.lv E-veselības interaktīvajā kartē. Ja aptiekā nav iespējams iegādāties e-receptes medikamentus, iedzīvotāji aicināti par to ziņot Lietotāju atbalsta dienestam, zvanot pa tālruni 67803300 vai rakstot e-pastu uz .  
 
To ikvienam vajadzētu zināt
2017. gada oktobrī kampaņas “Mīli savu sirdi. Atpazīsti un rīkojies!”  ietvaros tika veikta aptauja par to, kā un vai cilvēki atpazītu miokarda infarkta un insulta simptomus. Kopumā aptaujā piedalījās 520 cilvēki vecumā no 30-50 gadiem no visas Latvijas. Tajā parādās, ka vairāk nekā puse aptaujāto neprastu atpazīt sev un citiem ne infarktu, ne insultu. Tāpēc sadarbībā ar speciālistiem, kā arī balstītus pacientu stāstos, tika izveidoti informatīvi materiāli.  Patiešām ir svarīgi visu laiku atkārtot gan to, kas ir infarkts, gan to, kas ir insults, lai brīdī, kad kādam nepieciešama palīdzība, to varētu arī sniegt/saņemt.
 
Dzīvoju katru mīļu sekundi…..
 
“Kopš pārdzīvoju akūtu miokarda infarktu, es izdzīvoju katru mīļu sekundi, jo zinu, kā tas ir, kad sirdi sagrābj sāpes un nāves bailes, kad acu priekšā paskrien dzīve, kad trūkst elpas un krīti bezdibenī”, stāsta Daiga, kas ir pārdzīvojusi miokarda infarktu.
 
Katru gadu Latvijā miokarda infarktu piedzīvo ap 1000 cilvēku. Miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte līdz medicīniskās palīdzības saņemšanai, tādēļ ir svarīgi atpazīt miokarda infarkta raksturojošos simptomus un laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
 
Kādi ir infarkta simptomi?
Galvenokārt par miokarda infarktu liecina sāpes – parasti tās ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula. Tās nepāriet pat miera stāvoklī. Taču ne vienmēr sāp sirds rajonā. Miokarda infarkta gadījumā sāpes var tik izstarotas arī uz citām ķermeņa daļām – kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru.
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Reizēm, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī.  Arī pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis… Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs, izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās. Tomēr ir vēl viens salīdzinoši bieži sastopams simptoms, ko stāsta pacienti, kas pārdzīvojuši infarktu – tās ir bailes, ko var saukt par “nāves bailēm”.”
 
Ar sirdi nejoko! Svarīgi ir neignorēt simptomus!
Ja tiek pamanīts kāds no infarkta simptomiem, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Akūta miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte. Nevajag gaidīt un cerēt, ka simptomi pāries. Laiks, kas tiks zaudēts, vēlāk būtiski ietekmēs gan dzīvības glābšanas iespējas, gan sekas veselībai un dzīves kvalitāti pēc infarkta!  Akūta miokarda infarkta gadījumā kritiskais laiks efektīvai profesionālai medicīniskai palīdzībai ir pirmās divas stundas pēc simptomu sākšanās. Jo ātrāk atpazīsi infarkta simptomus sev vai līdzcilvēkiem un rīkosies, jo lielākas būs iespējas izglābt cilvēka dzīvību!
“Cilvēkiem ir jāsaprot – infarkts notiek pēkšņi! Infarkta gadījumā sāpes nepāriet ne 10, ne 15 minūšu laikā!”, saka dr. Dzērve.
 
“Man paveicās, ka brīdī, kad man palika slikti, līdzās bija vīrs. Viņš atceras, ka es pie vakariņu galda kļuvu bāla un sūdzējos par sāpēm krūtīs. Vīrs neapjuka un uzreiz izsauca neatliekamo palīdzību. Es attapos slimnīcas palātā pēc tam, kad man bija jau veikta angioplastija, tas ir, tika izņemts trombs, kas aizšķērsoja manu sirds asinsvadu. Tagad man sirds asinsvadā ir stents, kas nodrošina, lai manas sirds muskulis tiktu pienācīgi apasiņots”, saka Daiga.  Viņa arī saka, ka pēc pārdzīvotā ir kļuvusi ļoti zinoša tieši sirds veselības jautājumos un notikušais ir ļoti ietekmējis dzīvesveida maiņu. Kopā ar ģimeni viņa tagad ļoti rūpīgi seko līdzi gan uzturam, lai tas būtu veselīgs, gan iespēju robežās veic dažādas fiziskās aktivitātes. Daiga un viņas ģimene regulāri seko līdzi asinsspiedienam un holesterīna līmenim asinīs. “Pat mani bērni zina, kas ir asinsspiediens un holesterīna līmenis”, smej Daiga.
 
Dr. Dzērve uzskata, ka visiem cilvēkiem, svarīgi ir apzināties un kontrolēt riska faktorus, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. “Tas nekur neder, ka vidēji katrs piektais akūtu miokardu infarktu piedzīvojušais pacients turpina smēķēt!”, noraidošs ir dr. Dzērve. Tikpat svarīgs ir arī veselīgs ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, normāls holesterīna līmenis asinīs un asinsspiediens. “Tās ir lietas, ko katrs var ietekmēt vai kontrolēt!”, aicina dr. Dzērve.
 
Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!

Slimība jāatpazīst
 
Bieži vien esam dzirdējuši stāstu par kaimiņu vai paziņu, kas piedzīvojis insultu. Ne vienmēr tie ir gadījumi, kad stāstam ir labas beigas. Lai gan joprojām mēdzam domāt, ka insults biežāk skar cilvēkus gados, tomēr statistika rāda, ka gandrīz katrs desmitais no insulta mirušais ir bijis vecumā līdz 59 gadiem[1].
 
Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2 000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi).
 
Kas ir insults?
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek  asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.
Nesen veiktā aptaujā portālā draugiem.lv, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30-50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka “insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam.
Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.
 
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Pašam pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad paliek nejūtīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet”.
 
Kā atpazīt insultu?
Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI[2], (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
 
“Apmēram 50 % pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas, bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma”, saka profesore Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai. Būsim vērīgi pret savu un līdzcilvēku veselību!
 
[1] Slimību profilakses un kontroles centra statistikas dati
[2] Starptautiskā testa FAST adaptācija
Tuberkuloze
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 2015. gadā pasaulē ar TB saslimuši vidēji 10,4 miljoni cilvēku. TB ir viens no 10 biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Eiropas Slimību profilakses centra dati liecina, ka Latvija 2014. gadā reģistrēto tuberkulozes gadījumu ziņā (38,0 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) ieņem trešo vietu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū uzreiz aiz Rumānijas (79,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un Lietuvas (54,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). 2014. gadā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs vidēji reģistrēti 12,8 TB gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Lai gan pēdējo gadu laikā saslimstība ar TB samazinās, tomēr TB vēl aizvien ir bieži sastopama infekcijas slimība Latvijā. 2016.gadā Latvijā tika reģistrēti 560 jauni TB gadījumi un attiecīgi 2015.gadā – 621 gadījums. Arī saslimstība ar multirezistento TB (Multirezistentā TB ir TB ierosinātāja zāļu rezistence jeb nejutība pret diviem visefektīvākajiem TB medikamentiem ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem) 2016.gadā ir kritusies. 2016.gadā ir reģistrēti par 10 multirezistentās TB gadījumiem mazāk kā 2015.gadā. Jāatzīmē, ka, tāpat kā gadu iepriekš, visaugstākā saslimstība ar TB reģistrēta vecuma grupā no 18 līdz 59 gadiem. Statistikas dati liecina, ka vīrieši ar TB slimo vidēji divas reizes biežāk, nekā sievietes.

Būtiski minēt, ka Latvijā ik gadu reģistrēti vidēji 70 nāves gadījumi no TB, turklāt šī infekcijas slimība ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēta HIV infekcija.

Mūsdienās TB ir profilaktiski novēršama un veiksmīgi ārstējama infekcijas slimība, tāpēc ikvienam ir svarīgi zināt, kā šī infekcija izpaužas un kā sevi pasargāt.

Ar TB var inficēties gaisa – pilienu ceļā, proti, ieelpojot TB nūjiņu, kuru gaisā izdala ar TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, elpojot. Raksturīgākie TB simptomi ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svara zudums, svīšana naktīs, ēstgribas zudums, nespēks un nogurums. Retāk – asiņu piejaukums krēpām, elpas trūkums, sāpes krūtīs. TB simptomi var būt praktiski nemanāmi un tie var sāk izpausties pakāpeniski.

TB neskar tikai sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, cilvēkus ar alkohola, narkotisko vielu atkarību, bezpajumtniekus vai personas, kuras atradušās ieslodzījumā. Ar TB var saslimt ikviens, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai ienākumu līmeņa.
 
Pasargāts, jo vakcinēts!
Latvijā saslimstība ar difteriju jau vairākus gadus ir pati augstākā Eiropas Savienībā – vidēji katrs trešais difterijas slimnieks tiek reģistrēts Latvijā. Difterija ir reti sastopama infekcijas slimība, ar kuru nevienam nebūtu jāsaslimst, taču tās izplatība mūsu valstī atspoguļo nepietiekamas vakcinācijas aptveres riskus.
 
Lai aktualizētu situācijas nopietnību, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs uzsāk informatīvo kampaņu „Pasargāts, jo vakcinēts!”, kuras  laikā plānots izstrādāt informatīvos materiālus, īstenot izglītojošus pasākumus mācību iestādēs, uzņēmumos un sociālās aprūpes centros, izveidot video padomnieku, kas skaidros kā pasargāt sevi no difterijas, kā arī veikt citas sabiedrību informējošas aktivitātes.
 
Šobrīd Latvijā saslimstība ar difteriju jau vairākus gadus ir pati augstākā Eiropas Savienībā, taču 2015. gada dati liecina, ka vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem (vecākiem par 25 gadiem) bijusi 65,3% (pēc ģimenes ārstu datiem), pusaudžiem 14 gadu vecumā - 91%, bērniem 7 gadu vecumā - 97,4%. Tas nozīmē, ka aptuveni trešā daļa pieaugušo nokavēja balstvakcināciju pret difteriju un katrs desmitais pusaudzis pabeidz skolu un uzsāk pieaugušo gaitas bez pietiekamas aizsardzības pret šo dzīvībai bīstamo infekcijas slimību. Tai pat laikā – vakcīna pret difteriju ir valsts apmaksāta un vakcinācija ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt no šīs slimības.

Plašāka informācija par difteriju (kā iespējams inficēties, simptomi, ārstēšana u.tml.) pieejama šeit.
NODERĪGA INFORMĀCIJA

Slimību profilakses un kontroles centra video materiāli. Šie un citi video pieejami Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Youtube.com kontā: https://www.youtube.com/channel/UCLlpko1BWp2KklFQgzC-icw.
 

INFOGRAFIKAS

Lai attēlu palielinātu, noklikšķiniet uz tā!
 
 
•“Ieteikumi izglītības iestāžu pedagogiem darbam ar mācību filmām “Katrīna” un “Roberts” emocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās mazināšanai skolā un interneta vidē”:
https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/ieteikumi_katrinaroberts.pdf

•“Ieteikumi pedagogiem darbam ar mācību filmu “Par Janča punci un tīrām rokām” par roku higiēnas ievērošanu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem”:
https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/ieteikumi_jancu_puncis.pdf
 
 
Šodien vārda diena:
Grieta, Strauta
Šodien
P O T C Pk S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
< Janvāris >
< 2018 >

Auce

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Auces novada karte
Auces novada karte