LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

2015.gads

Pamatojoties uz Auces novada domes 2015. gada 28. oktobra sēdes lēmumu Nr.305 pašvaldības apbalvojumi par īpašiem nopelniem piešķirti:
ZINAIDAI ESTBERGAI
Goda diploms
par nesavtīgu mūža ieguldījumu izglītībā un
jaunās paaudzes audzināšanā
 
Zinaida Estberga dzimusi 1935.gada 10.martā Ludzas novada Cirmas pagastā. Ak, skaistā jaunība, šķiet, tas bija nesen, kad ņiprā un gudrā meitene Zina (kā ģimenē visi sauc) pamanījās jau 16 gados pabeigt Ludzas vidusskolu, 17 gados beidza Rīgas fizkultūras un pedagoģijas klasi un sāka mācīt jauniešiem mākslas vingrošanu. Drīz nokļuva Zemgales stūrītī - mīlīgajā Aucē, kur viena pati sāka vadīt Vītiņu skolu. Iemācījās pazīt notis un sāka spēlēt pat akordeonu, lai sasildītos aukstajā Vītiņu klubā. Pavadīti skolēnu rīti ar priekšnesumiem un rotaļām, vadījusi Vītiņu deju kolektīvu; aizrāvās ar teātra spēlēšanu un vakaros ar vietējiem jauniešiem spēlēja volejbolu, piedalījusies šaušanas sacensībās, kur tika pat 1. vieta nopelnīta! Dzīves jestrums nebeidzās, pārnākot uz Auces skolu.
Daudziem auceniekiem skolotājas Estbergas vārds saistās ar matemātiku, jo to viņa mācījusi ar vislielāko atbildības sajūtu un mīlestību. Skolotājas sniegtās zināšanas matemātikā daudziem jauniešiem palīdzējušas attīstīt loģisko domāšanu un saprast tās nepieciešamību ikdienas dzīvē. Šobrīd skolotāja Estberga ir pensijā, tomēr viņa vēl joprojām nav vienaldzīga pret Auces bērnu matemātikas izpratnes veidošanu un zināšanu nostiprināšanu.
PRANIM LIGNICKIM
Goda Diploms
par nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības un novada attīstībā
 
Pranis Lignickis dzimis 1950.gada 3.novembrī Saldus novada Jaunauces pagastā. SIA “Tehnika Auce” nodibinājis 1993.gadā, un šobrīd uzņēmums darbojas dažādu iekārtu izgatavošanas un metālapstrādes jomā. Pirmajos darbības gados uzņēmums nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas apkopi, remontu un jaunas tehnikas izgatavošanu. Laika gaitā SIA “Tehnika Auce” attīstījusi ražošanu un tās tehnoloģijas, spējot nodrošināt izaugsmi, neskatoties uz ekonomiskajām svārstībām Latvijā un novadā. Kopš 2000. gada uzņēmuma darbības pamatā ir lentzāģu un citu kokapstrādes un mežtehnikas iekārtu izgatavošana, un metālapstrādes pakalpojumu sniegšana. Praņa Lignicka vadītais SIA „Tehnika Auce” ir izcils paraugs jebkuram Latvijas uzņēmējam, - godīgi maksājot nodokļus valstij, lepni nes Latvijas un Auces vārdu pasaulē. Praņa Lignicka viena no uzņēmuma prioritātēm vienmēr ir bijusi nodrošināt darba apstākļus, kas darbiniekiem ļauj savu darbu veikt profesionāli un kvalitatīvi, darbinieku kvalifikācija, kompetence, drošība, veselība un apmierinātība ir SIA “Tehnika Auce” pamatvērtība. SIA “Tehnika Auce” arvien nepārtraukti mācās, pilnveidojas un uzlabo savas darbības efektivitāti, īstenojot dažādus projektus.
Pranis Lignickis ne tikai sniedzis nozīmīgu ieguldījumu novada tautsaimniecības attīstībā, bet arī atbalsta nozīmīgākos novada kultūras un sporta pasākumus, tā rūpējoties par kultūras un sporta dzīves pieejamību plašam novada iedzīvotāju lokam. Bērni ar savu tēti ļoti lepojas. Viņš ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī ļoti mīlošs tētis saviem bērniem un sirsnīgs opītis saviem mazbērniem. Vienmēr smaidīgs, saprotošs un izpalīdzīgs. Viņam nekad nepietrūkst padomu, ko dot, un darbu, ko darīt.
VILMAI LINDERMANEI
Goda diploms
par mūža ieguldījumu tautas mākslas tradīciju saglabāšanā novadā
 
Vilma Lindermane dzimusi 1928.gadā Sērenes pagastā, Jēkabpils apriņķī. 1933.gadā pārcēlusies uz dzīvi Sniķerē. Ar Sniķeres sešgadīgās skolas absolvēšanu izglītības ceļš gan apraujas, jo lielās mīlestības dēļ pret saviem vecākiem uzticīgi palikusi kopā ar viņiem, lai rūpētos par saviem vecākiem viņu mūža novakarē. Uz  kolhozu ''Rītausma'' Vilma pārcēlās 1964.gadā, kur strādāja kā kultorgs un no 1970.gada par kluba vadītāju, vītiņnieki šo laiku spilgti atceras, jo tieši Vilmas Lindermanes aizrautība dēļ Vītiņu Tautas nama zāle vienmēr ir bijusi ļaužu pilna! Vilmas kundze jau no 7 gadu vecuma kāpa uz skatuves spēlēt teātri un dziedāt. No 1965.gada tika nodibināts Vecauces koris, kur Vilma dziedāja visu tā pastāvēšanas laiku līdz pat 1990.gadam. Dziedājusi arī Vītiņu vokālajā ansamblī un visu mūžu spēlē teātri. Aušanas prasmes ieguvusi no sava tēva, kurš bija brīnišķīgs audējs, pati Lindermanes kundze atzīst, ka nav bijušas tādas amatnieka prasmes, ko viņas tēvs nav pratis.
Lindermanes kundze savā mūža laikā saņēmusi daudz apbalvojumu kā labākā amatierteātra aktrise, ir ieguvusi apbalvojumus kā emocionālākās balss īpašniece, turklāt no Latvijas Nacionālā kultūras centra saņēmusi Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu kultūrā. Režisors Valdis Lūriņš par Vilmu Lindermani teicis: “Cilvēks - enciklopēdija, īsta amatierteātra pērle”!
MĀRAI HORNAI
Atzinības raksts
par aktīvu radošo darbību un Bēnes vārda popularizēšanu
 
Māra Horna dzīvo Bēnē no 1959.gada. Dzimusi Rīgā 1936.gada 3.aprīlī operas solistes un arhitekta ģimenē. Absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, ieguvusi inženiera diplomu. No 1961.gada līdz 2000.gadam bijusi skolotāja, ārpusklases darba organizatore un direktore Bēnes vidusskolā. Vairākus gadus strādājusi Dobeles rajona laikrakstā „Zemgale” un Bēnes pagasta laikrakstā „Bēnes ziņas” kā ārštata reportiere. Šobrīd turpina rakstīt un darboties Dobeles, Auces un Tērvetes novadu literārajā biedrībā “Spārni”, kuru pati dibinājusi un sešus gadus arī vadījusi. Veic prozas un dzeju grāmatu maketēšanu jaunajiem autoriem, organizē grāmatu izdošanu. Katru dienu aktīvi nūjo un palīdz audzināt 7 mazmazbērnus.
Nozīmīgu darbu ieguldījusi Auces novada, Bēnes pagasta vēstures izpētē un dokumentācijā. Kopā ar Liliānu Cirsi ir grāmatas par Bēnes pagasta vēsturi “Dzimtā -Vienīgā-Visskaistākā” sastādītāja. Arī citās izdotajās grāmatās iekļauti fragmenti par novada cilvēku dzīvi, dokumentēti padomju laika notikumi un sadzīves apstākļi, piemēram, 60. gadu Bēnes sovhoza dzīve aprakstīta romānā “Caurvējš dvēselē”. 2006. gadā Latvijas Dramaturgu ģildes organizētā Nacionālajā lugu konkursā atzinību ieguvusi luga „Pārmaiņu vēji Vārnu pagastā”, savukārt 2008. gadā Oriģināllugu konkursā atzinību guvušas lugas “Vai tiešām mīlestība” un „Ļaujies, un viss!”, un šie nav vienīgie Māras Hornas literārie sasniegumi, par ko lepojas gan viņas ģimene, gan novada ļaudis..
VELTAI JAUNZEMEI
Atzinības raksts
par nozīmīgu ieguldījumu senioru sabiedriskās dzīves organizēšanā
 
Velta Jaunzeme dzimusi 1934.gada 18.maijā Jūrmalā. Pumpura vidusskolas skolniece, kur bijusi izcilniece, vidusskola absolvēta ar sudraba medaļu, turklāt, zīmīgi, ka latviešu valodas prasmes mācījusies pie Dzidras Rinkules-Zemzares.  Pēc augstskolas absolvēšanas norīkota strādāt Augstkalnes vidusskolā, kur nostrādājusi 3 gadus. Auces vidusskolā kā skolotāja nostrādājusi no 1959.gada līdz 1989.gadam, taču ar to darba gadi skolotājas arodā nebeidzās, jo, iestājoties pensijas gadiem, turpinājuusi pedagoga gaitas Lielauces pamatskolā, kur pavadījusi vēl 17 darba gadus, kopā 50!
Strādājot skolā, vienmēr atbalstījusi vispārdrošākās idejas, ko audzināmās klases skolēni ierosinājuši īstenošanai, līdz ar to šobrīd, aktīvi iesaistoties senioru sabiedriskās dzīves organizēšanā, jūtas kā “zivs ūdenī”. 24 gadus aktīvi iesaistījusies Auces pensionāru apvienības aktivitātēs, 20 gadus no tiem ar lielu entuziasmu un atbildības sajūtu vada šo apvienību. Regulāri organizē senioriem ekskursijas uz skaistākajām vietām Latvijā, ciemojušies arī Lietuvā. Nerimstoši piedalās rudens un pavasara talkās gan mirušo atdusas vietās, gan citviet novadā. Aktīvā darbībā cenšas iesaistīt arvien vairāk pensionāru. Rīko pieredzes apmaiņas un draudzības vakarus, kā arī regulāri piedalās Latvijas Pensionāru federācijas rīkotajos kongresos, tā pārstāvot novada pensionāru intereses.
JĀNIM NOVICĀNAM
Atzinības raksts
par nozīmīgu ieguldījumu medicīnā un tautas mākslas tradīciju saglabāšanu novadā
 
Jānis Novicāns dzimis 1943.gada 10.novembrī Preiļos. Ļoti apzinīgi jau no bērnības pievērsies mācībām un pēc vidusskolas beigšanas devies uz Rīgu apgūt zināšanas medicīnas jomā. No 1973.gada Jānis Novicāns sācis darba gaitas Ilūkstē, kur nostrādājis 8 gadus, sākotnēji kā terapeits, pēc tam arī kā radiologs, jo tieši šāda veida speciālists Ilūkstē trūcis. Medicīnā nostrādājis 42 gadus un apzinīgi, ar rūpību pilda Hipokrāta zvērestu, neatsakot pat vēlā vakara stundā apskatīt rentgena uzņēmumus, lai steidzami sagatavotu nepieciešamos aprakstus. Šobrīd kā radiologs strādā gan Aucē, gan Dobelē. Stingrs, bet rūpīgs tēvs saviem 3 bērniem, un nu jau vectētiņš 11 mazmazbērnu pulciņam, kuri labprāt viesojas pie vectēva tepat Aucē.
Jānis Novicāns vienmēr bijis un ir ļoti muzikāls, lai arī bērnībā mūziku mūzikas skolā nebija apguvis, visu mūžu dziedājis koros un Arnolda Sabuļa laikā spēlējis trombonu un trompeti pūtēju orķestrī “Auce”, arī šobrīd dzied jauktajā korī “Auce”, tā saglabājot tautas mākslas tradīcijas novadā. Ģimene Jāni Novicānu raksturo kā aizrautīgu cilvēku, ja reiz iesāktais patīk, to darīs ar vislielāko atbildības sajūtu, kluss, bet apzinīgs cilvēks.
 
 
atgriezties
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.