LIKUMDOŠANAS APSKATS

NOSAKA TIESĪBAS DARBA DEVĒJAM ATLAIST PRET COVID-19 NEVAKCINĒTOS DARBINIEKUS

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, ar kuriem noteiktas tiesības darba devējam pēc noteikta laika atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos. Darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētam darbiniekam atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā.
Iepriekš valdība lēmusi valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nekavējoties atbrīvot darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam nebūs aktīva Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Tieslietu ministrija norāda, ka, ja darbinieks nav ieguvis Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam.
Noteikts, ka, ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbinieka darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darbinieku atstādināt no darba vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības
par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika jeb trīs mēnešiem vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam būs tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, - viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
Pieņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka darbiniekam, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Tāpat noteikts, ka amatpersonai, kura nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesības nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.
Darba likuma attiecīgajā normā noteikts, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš.
Pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) priekšlikuma noteikts, ka, ja Nacionālo bruņoto spēku karavīrs bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa atbilstoši Militārā dienesta likuma normām.
Likumā arī pieņemts veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) priekšlikums, ka Covid-19 sertifikātus  varēs apturēt, anulēt un atjaunot.
Vairāki opozīcijas priekšlikumi Covid-19 pārvaldības izmaiņām tika noraidīti.

KOMPENSĀCIJU IZMAKSĀS PAR VIDĒJI SMAGĀM UN SMAGĀM KOMPLIKĀCIJĀM PĒC COVID-19 VAKCĪNAS

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, nosakot, ka pret Covid-19 vakcinētajiem, kuriem no vakcīnas saņemšanas radušās vidēji smagas komplikācijas vai smags kaitējums, tiek izmaksāta kompensācija.
Sākotnēji valdības virzītajā redakcijā kompensācija bija paredzēta tikai par smaga kaitējuma iestāšanos, proti, ja radušies veselības traucējumi ir paliekoši. Taču pēc opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko (LPV) priekšlikumā likumā noteikts kompensācijas piešķiršanas mehānisms arī tiem pacientiem, kuriem vakcinācijas rezultātā nodarīts vidēji smags kaitējums.
Kā ziņots, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šādam risinājumam piekrita arī komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP). Viņaprāt, tas būtu tikai samērīgi paredzēt šādu kompensāciju un vismaz ārstēšanās izdevumu apmaksu, kas radušies saņemtās potes dēļ.
Šādai idejai komisijas sēdē piekrita arī tiesībsargs Juris Jansons, sakot, ka kompensācijas mehānismiem ir jābūt. Sākotnēji viņš nešaubīgi uzsvēra, ka, ja ir runa par smagu kaitējumu veselībai vai dzīvībai, tad kompensācijai noteikti jābūt, bet vidējo smagos gadījumos - ir diskutējams jautājums.
Rancāns norādīja, ka pat, ja vidēji smagas blaknes būs vienam no miljona, un viņš nonāks slimnīcā, kur mēnesi ārstēsies  pēc Covid-19 potes saņemšanas, valstij būtu jākompensē ārstēšanās izdevumi. Pēc viņa domām, tas nebūtu godīgi, ja valsts uzliek pienākumu vakcinēties, bet ārstēšanās gadījumā izmaksas nesedz.
Vienlaikus viņš piebilda, ka apsārtuma un temperatūras gadījumā gan kompensācija nepienāktos.
Tikai noraidīts opozicionāra Ivara Zariņa (S) rosinājums noteikt, ka kompensācija pienākas par jebkādu kaitējumu, kas radīsies, saņemot poti.