LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
< Februāris 2023 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04 05
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29

Vecauce 1905

1905.gads Vecaucē
(pēc Jāņa Bukasa stāstījuma)
 
Vasarā, kad grāfs Mēdems dzīvoja Vecauces pilī, tad pils tornī tika uzvilkts 3-krāsainais Krievijas karogs.

Pēc mazas kaujas 1905.gada 1.decembrī Vecauces pili pameta zaldāti, tad grupa revolucionāro cīnītāju vajāja zaldātus. To vidū bija Jānis Hartmanis, Kārlis Sermus, Jānis Lasmanis, Jānis Pekins (Petins) un Indriķis Mazkrists.

2.decembrī ap 10.00 no rīta pie pils ieradās revolucionārās komitejas pārstāvis Vilis Vācers, lai konfiscētu ieročus. Līdz ar viņu ieradās ap 50 revolucionāro cīnītāju. Starp tiem bija M.Vilks, F.Ozols, Melnbikse, Polis, A.Auziņš, Akermanis, P.Freimanis, Jākobsons, Priede, Bergmanis, F.Puķe (Pute), Eihe, no dārzniecības ,,Kunkuļi” dārzniecības vadītāja dēls Zviedris, Maļsa u.c.

Vecākais pils sulainis Tauriņš ielaida visus pilī un parādīja ieroču skapi. Skapī atradās 7-8 ieroči (bises). Revolucionāri atstāja pili. Pilī palika dzīvot sulainis Tauriņš, Jānis Jordāns, Kārlis Bumberis (varbūt Bumburs) un istabmeitas Berta Mennus, Minna Severa u.c.

Pēc revolūcijas sagrāves tieši šie pils kalpotāji bija galvenie revolucionāru nodevēji. Viens no galvenajiem nemiernieku nodevējiem bija Vecauces pagasta skrīveris Migliņš.

1905.gada 2.decembrī plkst 11.00 no rīta pie pils ieradās cīnītāju grupa (družina) ar V.Vāceru priekšgalā un pieprasīja no sulaiņa Jāņa Jordana vīna pagraba atslēgas. Pils pārvaldnieks Kārlis Bumbergs aizsūtīja kalpu Auceru pie Izpildkomitejas ar lūgumu atcelt vīna iznīcināšanu un nodrošināt pils apsardzību. Komitejas pārstāvis paskaidrojis, ka tas ir Jelgavas centrālās izpildkomitejas rīkojums un ka vīns jāiznīcina tādēļ, ka nemiernieki var apdzerties un nogalināt cilvēkus, kā tas jau bija noticis Tukumā.

No pils pagraba izveda 1500 pudeles dažāda vīna. Vīnu neiznīcināja, bet noslēpa ,,Slavietās” pie saimnieka Rozes un ,,Gaispils” mājās pie saimnieka F.Šulca, jo šajās mājās bija labi pagrabi.

Kad pils bija no vīna atbrīvota, bet zaldātu apsardze vēl nebija ieradusies, nemiernieki nolēma pili nodedzināt. 13.decembra rītā visiem pils iedzīvotājiem lika pili atstāt. Ap 18.00 nemiernieki pirmā stāva iekštelpas aplēja ar petroleju un aizdedzināja. Pils dega visu nakti. Mantu un mēbeļu izvākšana no pils bija stingri aizliegta. Sadega mēbeles, gleznas, trauki un citas vērtīgas mantas.

Pils dedzināšanā piedalījās sekojoši revolucionāri: V.Vācers, G.Priede, A.Auziņš, O.Jākobsons, M.Vaits, F.Ozols, K.Melnbiksis, V.Melderis, F.Māls (malderis), Ž.Bambals, F.Šulcs, K.Eihe, F.Cers, A.Freimanis, A.Dzenis, Ž.Roze, A.Bergmanis, F.Melšulcs, A.Polis, B.Melderis, F.Osis, Ž.Zīle, P.Neimanis, Ž.Akermanis, Roberts Zviedris (vēlāk darbojās kā nodevējs) u.c.

Pēc revolūcijas likvidēšanas grāfs Fridrihs fon Medems sastādīja zaudējumu aprēķinu:

1) medību ieroči- 7gab.- 350 rubļi;

2) medniecības piederumi- 150 rubļi;

3) vīns-1500 pudeles- 6000 rubļi;

4) sadegušās pils vērtības- 120 000 rubļi;

Kopā: 126 500 rubļi

Pēc pils nodedzināšanas miestā iestājās pilnīgs klusums. Tad no Lielauces ieradās kazaki grāfa Pālēna vadībā. Lai ieņemtu Vecauces miestu, tie no Sudmaļkalna vairākas reizes izšāva ar lielgabalu. Apšaudes rezultātā tika bojāta Vālodzes māja un nodedzināta Pekas māja.

Vecauces izpildkomitejas dalībnieki savās mājās gaidīja savu likteni. Melnā sotņa Vecaucē arestēja Menteli, Groskopfu, Majevski, Meršulcu, F.Brikmani (kurpnieks), Hartmani (mūrnieks). No aresta izbēga V.Vācers, K.Sermus, Jānis Lasmanis un Kārlis Markvotiņš.

Pēc tam Pālēns uzsāka to savas muižas ļaužu arestus, kuri bija piedalījušies nemieros, lai gan Lielauces muižai nekādi zaudējumi nebija nodarīti.

Kad revolūcija beidzās, Vecaucē atgriezās pristavs Braže ar savu komandu. To starpā bija uradņiki Jumiķis un Merzljakovs.

Ceļā no Lielauces uz Vecauci uz ceļa šķembu gatavošanas laukuma, kas atradās ceļa kreisajā malā mežā 2,5km no Auces, apcietinātos revolucionārus Menteli, Indriķi Groskopfu, Majevski, Frici Brikmani, Jāni Hartmani, Meršultu, Žani bambali, Jāni Pietiņu, Grosmani, Hugo Tilleru bez tiesas un izmeklēšanas nošāva.

1905.gada 24.decembrī Lielauces teritorijā tika nošauti arī:

· Eduards Ansons (dz.1888.g.) – sulainis;

· Jānis Desmitnieks (dz.1887.g.) – dārza strādnieks;

· Žanis Kapteinis (dz.1887.g.) – zirgkopis;

· Jānis Špers (dz.1880.g.) – kučieris;

· Ermanis (Hermanis) Balodis (dz.1881.g.)- kalēja dēls;

· Krišus Ginters (dz.1880.g.) – zirgkopis;

· Konstantīns Sumberģis – mūrnieks, podnieks;

· Dukāts – galdnieks;

· Miķelis Zvirbulis – drēbnieks;

· Roberts Cīrulis (dz.1887.g.) – zirgkopis no Vītiņu muižas;

· Žanis Zaķis (dz.1886.g.) – kalējs Lielaucē;

· Fricis Baumanis (dz.1886.g.) – kalps Ārišu muižā;

· Valdmanis (dz.1875.g.) – kalps no Reņģu muižas;

· Ozols – Lielauces vagara sievas brālis.

Visus nošautos vēl pēc Otrā pasaules kara ļoti labi atcerējās Līna Melnbārde, kura dzīvoja Lielauces ,,Mesteriņos”. Visus nošautos grāfam nosūdzēja Lielauces pils ekonome Kitlere, domādama, ka tie netiks nošauti, jo Lielauces muižā nebija nekādu postījumu un zaudējumu.

Galauces muižas īpašnieks Sīmanis Pālēns bija pret cilvēku nošaušanu. Galauces vagars Vilsons savāca visus kalpus, un viņi apbruņojušies, zirgos devušies uz Vecauci cīnīties pret Melno sotņu. Grāfs Sīmanis Pālēns nav savas muižas nemierniekus sodījis.

1905.gada 26.jūlijā Vecauces muižā nodedzināja labības šķūni ar nekultu labību.

Miesta revolucionāru komitejas sastāvā darbojās:

· galdnieks Mentelis - vadītājs;

· kurpnieks Indriķis Groskopfs;

· kurpnieks Fricis Brikmanis;

· kurpnieks Kārlis Osis;

· kalējs Fricis Oldermanis;

· Fricis Znots;

· Jānis Vilks;

· Spilve u.c.

Komitejas telpas atradušās Vālodzes mājā Lielā ielā. Šeit nemierniekiem dalīti arī ieroči.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.