Vītiņu iedzīvotāju sapulcē jautājumu un diskusiju netrūka
(07.11.2019.)
5. novembrī iedzīvotāji tika aicināti uz Vītiņu Tautas namu, un jau pašā sapulces sākumā vītiņnieki aktīvi iesaistījās diskusijā un jautājumu uzdošanā, kas kopumā aizņēma pusotru stundu.
“Nereti mēs domājam, ka mēs visu zinām, bet tā nebūt nav, tieši tāpēc tiek rīkotas šāda veida sapulces, lai klātienē aci pret aci varētu izrunāties par aktuāliem vai sasāpējušiem jautājumiem. To, ko mēs esam vai neesam padarījuši, vislabāk redzat jūs, cienījamie pagasta iedzīvotāji. Taču visbūtiskākais ir sadzirdēt no jums, ko vajadzētu darīt. Neargumentēts viedoklis asociējas ar baumām, tieši tāpēc šim saietam ir jēga, lai viedokļi neklejotu apkārt vienkārši kā baumas,” sacīja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Guntis Šēfers.
Pašā sākumā kāds iedzīvotājs, kuram pēcāk piebalsoja arī pārējie, iebilda pret atkritumu izvešanas grafiku, jo otrdienās un ceturtdienās tas neesot lietderīgi – starp otrdienu un ceturtdienu tikai viena diena starpā, savukārt no ceturtdienas līdz otrdienai sakrājoties pārāk daudz atkritumu. Šis jautājums tika atrisināts nekavējoties, un SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja apņēmās ņemt vērā iebildumus un piemērot grafiku iedzīvotāju vajadzībām. Turpmāk atkritumu izvešana notiks pirmdienās un piektdienās.
Vairākkārt sapulces laikā izskanēja viedokļi par dažādiem ceļu posmiem un to kvalitāti Vītiņu pagastā. Tā, piemēram, tika lūgts uzmanību pievērst ceļa posmam, kas ved uz mehāniskajām darbnīcām, kur nepieciešama regulāra tā uzturēšana greiderējot, turklāt tika lūgts rast risinājumu smago automašīnu kustību ierobežošanai, sevišķi laikā, kad uz ceļiem ir dubļi un šķīdonis. Turklāt uzmanība tika vērsta arī uz to, ka pagasta ceļus - gan valsts, gan pašvaldības - bojā meža tehnika, ierīkojot krautuves vai veidojot meža ceļus, vienlaikus gandējot pārējos ceļus, uz ko G.Šēfers mudināja rīkoties aktīvi, ziņojot pēc piekritības. Šāda veida situācijām tiek sekots līdz un pašvaldība rīkojas, lai savas kompetences ietvaros pasargātu ceļus no bojāšanas, kaut gan bieži vien, kas attiecas uz valsts ceļu bojāšanu, pašvaldība ir bezspēcīga. Jāpiemin, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu 140. pantā ir paredzēta atbildība par ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu var tikt uzlikts naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Bieži vien nav nozīmes apstāklim, ka koksnes izvešanas darbi tika saskaņoti ar zemju īpašniekiem, jo zemju īpašnieku saskaņojums nedod tiesības bojāt pašvaldības valdījumā esošos ceļus, tāpēc izpilddirektora vietnieks apņēmās šim jautājumam turpināt pievērst uzmanību un sekot līdz šāda veida darbiem pagastā.
Attiecībā uz ceļiem Z.Košinska pauda arī neizpratni par to, kāpēc Saldus novada valsts ceļi tiek uzturēti labākā tehniskā stāvoklī nekā Auces novadā, tāpat tika norādīts, ka bieži ceļu greiderēšana tiek veikta, viņuprāt, nepareizi, proti, neveidojot reljefu, lai ūdens varētu notecēt no ceļa nost, uz ko tika saņemts skaidrojums, ka ceļus parasti greiderē speciālisti, taču arī šim procesam pašvaldības izpilddirektora vietnieks seko līdz un nepieciešamības gadījumā tiek runāts ar darbu veicējiem, lai process notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Tas tiks darīts arī turpmāk, cita starpā sekojot līdz arī tam, cik kvalitatīvi tiek veikti dažāda veida uzturēšanas darbi uz valsts ceļiem.
Priecēja tas, ka no iedzīvotājiem tika saņemtas arī pozitīvas atsauksmes par paveikto pagastā, piemēram, A.Krieviņš atzinīgi novērtēja grāvju izrakšanu ceļu uzturēšanas procesā Apenīšu ceļa posmā un Bungu ceļā, vienlaikus izsakot vēlmi šādu grāvju izveidei arī no Apenīšu ceļa līdz Vītiņu lauktehnikai. I.Eglīte sapulces laikā norādīja, ka pretputes materiālu sezonas laikā būtu vēlams izkaisīt divas reizes, jo ceļa posmā uz Vītiņu karjerām, kur peldsezonas laikā ir liela satiksme, šis pretputes materiāls nenodrošināja vēlamo efektu.
Liela sāpe no vītiņnieku puses izskanēja attiecībā uz Vītiņu karjeru teritorijas piemēslošanu, ar ko Pašvaldības policija nav tikusi galā. Skumīgi, ka peldētgribētāji aiz sevis neprot atstāt kārtību - ne tikai dažādi atkritumi tiek mesti zemē, bet atkritumu konteineri tiek apgāzti un pat ievilkti ūdenī. Pašvaldības policija līdz šim nav radusi risinājumu šai problēmai. N.Zaika norādīja, ka Pašvaldības policija, patrulējot Vītiņos, t.sk. pie karjerām, nemaz neizkāpjot ārā no mašīnas.
Vienlaikus izskanēja lūgums Pašvaldības policijai mainīt darba laiku, jo dažādi pārkāpumi notiek nevis pa dienu, bet vakaros - tieši tā šobrīd vītiņnieku mieru traucē arī “agresīvie autovadītāji”, pārvēršot Vītiņu centru par drifta laukumu, radot reālu apdraudējumu Vītiņu iedzīvotājiem. Sapulces laikā Pašvaldības policijas priekšnieks J.Pikšens vairāk pievērsās Pašvaldības policijas tiesību un pienākumu skaidrojumam, taču par to, ka peldvietas piesārņošanas situācijai ir jāatrod risinājums, iesākumā vismaz nomainot konteinerus, sapulces dalībnieki beigu beigās rada vienotu viedokli, tāpat kā par to, ka ir lietas, par kurām jārunā aci pret aci, proti, G.Šēfers uzsvēra, ka V.Eglīša gatera skaidu nokļūšana kaimiņu īpašumā vai privātīpašumā esošā dūmeņa pārlieku lielā dūmošana ir jādara zināma konkrētam cilvēkam, un pašvaldības izpilddirektora vietnieks pauda cerību, ka, tieši tāpat kā jau reiz tika rasts risinājums attiecībā uz O.Lindermaņa būves skursteņa pagarināšanu, lai novērstu dūmu strauju nonākšanu uz zemes, risinājums tiks rasts arī “skaidu lidošanas lietā”. Attiecībā uz agresīvajiem autovadītājiem J.Pikšens aicināja vītiņniekus būt aktīviem un regulāri ziņot Valsts policijai pa tālr. 110, tādējādi Valsts policijai būs informācija, kur un kad notiek šī bīstamā izrādīšanās, lai pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt un rīkoties, taču aktīvākie diskutētāji ieteica pašvaldībai labāk piesaistīt Valsts policijas pārstāvi uz vietas novadā, aizvietojot vairākus Pašvaldības policistus, ja reiz Pašvaldības policijai ir tik šaurs atļauto darbību loks.
Neizbēgami vairāki jautājumi tika adresēti arī SIA “Auces komunālie pakalpojumi”. Iedzīvotājiem interesēja, vai un kā tiek risināta problēma ar parādniekiem, kuri daudzdzīvokļu mājās nemaksā nedz īres maksu, nedz komunālos pakalpojumus. SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja S.Vilčinska skaidroja, kā tiek veikts darbs ar parādu piedziņu, taču atzina, ka ne vienmēr no parādniekiem izdodas parādus piedzīt, uz ko aktīvie Vītiņu daudzdzīvokļu namu iemītnieki atbildēja ar ierosinājumu pašvaldībai nepagarināt ar šiem bezatbildīgajiem cilvēkiem īres līgumus un izveidot kādu sociālo māju, kur viņus izmitināt. Tāpat tika pausta neapmierinātība par to, ka šo nemaksātāju nesamaksāto daļu jāmaksā pārējiem iedzīvotājiem, uz ko tika atbildēts, skaidrojot, ka nevienam no daudzdzīvokļu namu iemītniekiem kāda cita īrnieka nesamaksātā daļa netiek pierēķināta, taču uz to tika norādīts, ka par atkritumu izvešanu maksājot gan, jo neviens jau nezina, cik kāds no nemaksātājiem ir atkritumu iemetis kopīgajā daudzstāvu mājas atkritumu konteinerā. Vienlaikus tie paši iedzīvotāji izteica neizpratni par to, kāpēc nav nekādu kopīgu skaitītāju vai citas sistēmas, kā noteikt, cik šoferis ir savācis atkritumus, uz ko S.Vilčinska aicināja iepazīties ar žurnālu, kurā atkritumu izvešanas laikā tiek fiksēts daudzums, kāds tiek izvests no katras konkrētas adreses.
Izskanot iebildumiem par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, S.Vilčinska atgādināja, ka Vītiņos SIA “Auces komunālie pakalpojumi” neveic māju apsaimniekošanu, jo iedzīvotāji nav izteikuši šādu vēlmi un nav noslēguši apsaimniekošanas līgumus, līdz ar to apsaimniekošana jāveic pašiem. Tāpat vēl arvien valda neizpratne, kam jāveic skursteņa remonts daudzdzīvokļu mājās, tāpēc S.Vilčinska atkārtoti uzsvēra, ka tas ir kopīpašums - gan privātpersonu, gan pašvaldības -, ja konkrētajā mājā ir pašvaldības dzīvokļi, līdz ar to skursteni pašvaldība vienpersoniski nemaz nav tiesīga remontēt un ieguldīt līdzekļus, taču tas darāms solidāri, kopsapulcē vienojoties ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašniekiem.
“Mīļie vītiņnieki, neviens jau jūsu vietā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā neko nav tiesīgs darīt, līdz ar to vienkārši ar emocijām vai pārmetumiem neko nav iespējams panākt. Jebkurā gadījumā pašvaldība ir atvērta diskusijām un palīdzēs savu iespēju robežās, kā jau dzirdējāt, vienmēr var vērsties pašvaldībā un sākt vismaz ar neskaidru jautājumu atrisināšanu. Jums jāsaprot, ka ne vienmēr pašvaldības un valsts iestāžu darbinieki var darīt to, ko grib, un arī man tas jāielāgo, jo nereti gribas izdarīt vairāk, kā es drīkst”, piebilda G.Šēfers.
Vēl no klātesošo vidus izskanēja lūgums rast iespēju ierīkot gājēju pāreju pie Vītiņu mehāniskajām darbnīcām, kur ir samērā intensīva satiksme un ceļa šķērsošana nav droša. Šis ceļš ir Valsts ceļš, taču jautājums tika pierakstīts, lai rastu tam risinājumu.
Sapulces noslēgumā karsta diskusija izvērtās starp pensionāru biedrības “Mežābele” vadītāju Z.Košinsku un domes priekšsēdētāju V.Keršus attiecībā uz pensionāru biedrībām piešķirto finansējumu. Z.Košinska ar saviem domubiedriem uzskata, ka viņu pārstāvētajai biedrībai ticis mazāks finansējums kā citām biedrībām, taču tas nebūt neatbilst patiesībai, par ko skaidrību ieviesa Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Ilze Šimkevica, atgādinot, ka, piešķirot finansējumu pensionāru biedrībām, tiek vērtēts pensionāru skaits konkrētā pagastā. Jautājums par to, ka laukos dzīvojošajiem pensionāriem ir grūtāk nokļūt līdz novada vai pagasta centram, gan ir aktuāls, taču savu dzīvesvietu reiz paši esam izvēlējušies un tas nav tas kritērijs, ko pašvaldība uzskata par noteicošo, piešķirot biedrībām pašvaldības finansējumu. Taču Z.Košinska uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai izvērtēt pensionāru skaitu, bet arī aktivitāti, jo, viņasprāt, ir biedrības, kuru dalībnieki pietiekami neatbalsta pašvaldībā notiekošos pasākumus, tāpat arī viņa uzsvēra, ka pasākumus maz apmeklē pedagogi, kuriem būtu jārāda priekšzīme jaunajai paaudzei, kas arī kūtri dodas uz novadā rīkotajiem pasākumiem.
Vēl pirms sapulces beigām tika ierosināts pārskatīt pagastā esošo graustu tehnisko stāvokli, nepieciešamības gadījumā aizsitot logus un durvis, lai tie nekļūtu bīstami iedzīvotājiem, sevišķi jauniešiem, kuri šādas vietas nereti mēdz apmeklēt, uz ko G.Šēfers atbildēja, ka tam tiek sekots līdzi, turklāt daļā no graustiem tas ir izdarīts, taču sarežģītāks šīs process ir gadījumos, kad īpašums pieder kādai privātpersonai, kura, turklāt, dzīvo ārpus novada vai pat Latvijas. Uz šo jautājumu savu redzējumu sniedza arī Pašvaldības policijas priekšnieks J.Pikšens, informējot par procesu, kādā īpašnieki tiek saukti pie administratīvās atbildības, uzsverot, ka tas gan parasti pašu situāciju neatrisina, jo īpašuma kvalitāte no tā nemainās; šādi īpašumi ir ne tikai Vītiņu pagastā, bet visā novadā un arī Latvijā.
Paldies tiem novada iedzīvotājiem, kuriem interesē notiekošais novadā un kuri gatavi līdzdarboties, sniedzot savu pienesumu novada attīstībā ar konstruktīvām idejām un veiksmīgu sadarbību!
Gita Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Autores foto
Pašā sākumā kāds iedzīvotājs, kuram pēcāk piebalsoja arī pārējie, iebilda pret atkritumu izvešanas grafiku, jo otrdienās un ceturtdienās tas neesot lietderīgi – starp otrdienu un ceturtdienu tikai viena diena starpā, savukārt no ceturtdienas līdz otrdienai sakrājoties pārāk daudz atkritumu. Šis jautājums tika atrisināts nekavējoties, un SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja apņēmās ņemt vērā iebildumus un piemērot grafiku iedzīvotāju vajadzībām. Turpmāk atkritumu izvešana notiks pirmdienās un piektdienās.
Vairākkārt sapulces laikā izskanēja viedokļi par dažādiem ceļu posmiem un to kvalitāti Vītiņu pagastā. Tā, piemēram, tika lūgts uzmanību pievērst ceļa posmam, kas ved uz mehāniskajām darbnīcām, kur nepieciešama regulāra tā uzturēšana greiderējot, turklāt tika lūgts rast risinājumu smago automašīnu kustību ierobežošanai, sevišķi laikā, kad uz ceļiem ir dubļi un šķīdonis. Turklāt uzmanība tika vērsta arī uz to, ka pagasta ceļus - gan valsts, gan pašvaldības - bojā meža tehnika, ierīkojot krautuves vai veidojot meža ceļus, vienlaikus gandējot pārējos ceļus, uz ko G.Šēfers mudināja rīkoties aktīvi, ziņojot pēc piekritības. Šāda veida situācijām tiek sekots līdz un pašvaldība rīkojas, lai savas kompetences ietvaros pasargātu ceļus no bojāšanas, kaut gan bieži vien, kas attiecas uz valsts ceļu bojāšanu, pašvaldība ir bezspēcīga. Jāpiemin, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu 140. pantā ir paredzēta atbildība par ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu var tikt uzlikts naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro. Bieži vien nav nozīmes apstāklim, ka koksnes izvešanas darbi tika saskaņoti ar zemju īpašniekiem, jo zemju īpašnieku saskaņojums nedod tiesības bojāt pašvaldības valdījumā esošos ceļus, tāpēc izpilddirektora vietnieks apņēmās šim jautājumam turpināt pievērst uzmanību un sekot līdz šāda veida darbiem pagastā.
Attiecībā uz ceļiem Z.Košinska pauda arī neizpratni par to, kāpēc Saldus novada valsts ceļi tiek uzturēti labākā tehniskā stāvoklī nekā Auces novadā, tāpat tika norādīts, ka bieži ceļu greiderēšana tiek veikta, viņuprāt, nepareizi, proti, neveidojot reljefu, lai ūdens varētu notecēt no ceļa nost, uz ko tika saņemts skaidrojums, ka ceļus parasti greiderē speciālisti, taču arī šim procesam pašvaldības izpilddirektora vietnieks seko līdz un nepieciešamības gadījumā tiek runāts ar darbu veicējiem, lai process notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Tas tiks darīts arī turpmāk, cita starpā sekojot līdz arī tam, cik kvalitatīvi tiek veikti dažāda veida uzturēšanas darbi uz valsts ceļiem.
Priecēja tas, ka no iedzīvotājiem tika saņemtas arī pozitīvas atsauksmes par paveikto pagastā, piemēram, A.Krieviņš atzinīgi novērtēja grāvju izrakšanu ceļu uzturēšanas procesā Apenīšu ceļa posmā un Bungu ceļā, vienlaikus izsakot vēlmi šādu grāvju izveidei arī no Apenīšu ceļa līdz Vītiņu lauktehnikai. I.Eglīte sapulces laikā norādīja, ka pretputes materiālu sezonas laikā būtu vēlams izkaisīt divas reizes, jo ceļa posmā uz Vītiņu karjerām, kur peldsezonas laikā ir liela satiksme, šis pretputes materiāls nenodrošināja vēlamo efektu.
Liela sāpe no vītiņnieku puses izskanēja attiecībā uz Vītiņu karjeru teritorijas piemēslošanu, ar ko Pašvaldības policija nav tikusi galā. Skumīgi, ka peldētgribētāji aiz sevis neprot atstāt kārtību - ne tikai dažādi atkritumi tiek mesti zemē, bet atkritumu konteineri tiek apgāzti un pat ievilkti ūdenī. Pašvaldības policija līdz šim nav radusi risinājumu šai problēmai. N.Zaika norādīja, ka Pašvaldības policija, patrulējot Vītiņos, t.sk. pie karjerām, nemaz neizkāpjot ārā no mašīnas.
Vienlaikus izskanēja lūgums Pašvaldības policijai mainīt darba laiku, jo dažādi pārkāpumi notiek nevis pa dienu, bet vakaros - tieši tā šobrīd vītiņnieku mieru traucē arī “agresīvie autovadītāji”, pārvēršot Vītiņu centru par drifta laukumu, radot reālu apdraudējumu Vītiņu iedzīvotājiem. Sapulces laikā Pašvaldības policijas priekšnieks J.Pikšens vairāk pievērsās Pašvaldības policijas tiesību un pienākumu skaidrojumam, taču par to, ka peldvietas piesārņošanas situācijai ir jāatrod risinājums, iesākumā vismaz nomainot konteinerus, sapulces dalībnieki beigu beigās rada vienotu viedokli, tāpat kā par to, ka ir lietas, par kurām jārunā aci pret aci, proti, G.Šēfers uzsvēra, ka V.Eglīša gatera skaidu nokļūšana kaimiņu īpašumā vai privātīpašumā esošā dūmeņa pārlieku lielā dūmošana ir jādara zināma konkrētam cilvēkam, un pašvaldības izpilddirektora vietnieks pauda cerību, ka, tieši tāpat kā jau reiz tika rasts risinājums attiecībā uz O.Lindermaņa būves skursteņa pagarināšanu, lai novērstu dūmu strauju nonākšanu uz zemes, risinājums tiks rasts arī “skaidu lidošanas lietā”. Attiecībā uz agresīvajiem autovadītājiem J.Pikšens aicināja vītiņniekus būt aktīviem un regulāri ziņot Valsts policijai pa tālr. 110, tādējādi Valsts policijai būs informācija, kur un kad notiek šī bīstamā izrādīšanās, lai pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt un rīkoties, taču aktīvākie diskutētāji ieteica pašvaldībai labāk piesaistīt Valsts policijas pārstāvi uz vietas novadā, aizvietojot vairākus Pašvaldības policistus, ja reiz Pašvaldības policijai ir tik šaurs atļauto darbību loks.
Neizbēgami vairāki jautājumi tika adresēti arī SIA “Auces komunālie pakalpojumi”. Iedzīvotājiem interesēja, vai un kā tiek risināta problēma ar parādniekiem, kuri daudzdzīvokļu mājās nemaksā nedz īres maksu, nedz komunālos pakalpojumus. SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja S.Vilčinska skaidroja, kā tiek veikts darbs ar parādu piedziņu, taču atzina, ka ne vienmēr no parādniekiem izdodas parādus piedzīt, uz ko aktīvie Vītiņu daudzdzīvokļu namu iemītnieki atbildēja ar ierosinājumu pašvaldībai nepagarināt ar šiem bezatbildīgajiem cilvēkiem īres līgumus un izveidot kādu sociālo māju, kur viņus izmitināt. Tāpat tika pausta neapmierinātība par to, ka šo nemaksātāju nesamaksāto daļu jāmaksā pārējiem iedzīvotājiem, uz ko tika atbildēts, skaidrojot, ka nevienam no daudzdzīvokļu namu iemītniekiem kāda cita īrnieka nesamaksātā daļa netiek pierēķināta, taču uz to tika norādīts, ka par atkritumu izvešanu maksājot gan, jo neviens jau nezina, cik kāds no nemaksātājiem ir atkritumu iemetis kopīgajā daudzstāvu mājas atkritumu konteinerā. Vienlaikus tie paši iedzīvotāji izteica neizpratni par to, kāpēc nav nekādu kopīgu skaitītāju vai citas sistēmas, kā noteikt, cik šoferis ir savācis atkritumus, uz ko S.Vilčinska aicināja iepazīties ar žurnālu, kurā atkritumu izvešanas laikā tiek fiksēts daudzums, kāds tiek izvests no katras konkrētas adreses.
Izskanot iebildumiem par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, S.Vilčinska atgādināja, ka Vītiņos SIA “Auces komunālie pakalpojumi” neveic māju apsaimniekošanu, jo iedzīvotāji nav izteikuši šādu vēlmi un nav noslēguši apsaimniekošanas līgumus, līdz ar to apsaimniekošana jāveic pašiem. Tāpat vēl arvien valda neizpratne, kam jāveic skursteņa remonts daudzdzīvokļu mājās, tāpēc S.Vilčinska atkārtoti uzsvēra, ka tas ir kopīpašums - gan privātpersonu, gan pašvaldības -, ja konkrētajā mājā ir pašvaldības dzīvokļi, līdz ar to skursteni pašvaldība vienpersoniski nemaz nav tiesīga remontēt un ieguldīt līdzekļus, taču tas darāms solidāri, kopsapulcē vienojoties ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašniekiem.
“Mīļie vītiņnieki, neviens jau jūsu vietā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā neko nav tiesīgs darīt, līdz ar to vienkārši ar emocijām vai pārmetumiem neko nav iespējams panākt. Jebkurā gadījumā pašvaldība ir atvērta diskusijām un palīdzēs savu iespēju robežās, kā jau dzirdējāt, vienmēr var vērsties pašvaldībā un sākt vismaz ar neskaidru jautājumu atrisināšanu. Jums jāsaprot, ka ne vienmēr pašvaldības un valsts iestāžu darbinieki var darīt to, ko grib, un arī man tas jāielāgo, jo nereti gribas izdarīt vairāk, kā es drīkst”, piebilda G.Šēfers.
Vēl no klātesošo vidus izskanēja lūgums rast iespēju ierīkot gājēju pāreju pie Vītiņu mehāniskajām darbnīcām, kur ir samērā intensīva satiksme un ceļa šķērsošana nav droša. Šis ceļš ir Valsts ceļš, taču jautājums tika pierakstīts, lai rastu tam risinājumu.
Sapulces noslēgumā karsta diskusija izvērtās starp pensionāru biedrības “Mežābele” vadītāju Z.Košinsku un domes priekšsēdētāju V.Keršus attiecībā uz pensionāru biedrībām piešķirto finansējumu. Z.Košinska ar saviem domubiedriem uzskata, ka viņu pārstāvētajai biedrībai ticis mazāks finansējums kā citām biedrībām, taču tas nebūt neatbilst patiesībai, par ko skaidrību ieviesa Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Ilze Šimkevica, atgādinot, ka, piešķirot finansējumu pensionāru biedrībām, tiek vērtēts pensionāru skaits konkrētā pagastā. Jautājums par to, ka laukos dzīvojošajiem pensionāriem ir grūtāk nokļūt līdz novada vai pagasta centram, gan ir aktuāls, taču savu dzīvesvietu reiz paši esam izvēlējušies un tas nav tas kritērijs, ko pašvaldība uzskata par noteicošo, piešķirot biedrībām pašvaldības finansējumu. Taču Z.Košinska uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai izvērtēt pensionāru skaitu, bet arī aktivitāti, jo, viņasprāt, ir biedrības, kuru dalībnieki pietiekami neatbalsta pašvaldībā notiekošos pasākumus, tāpat arī viņa uzsvēra, ka pasākumus maz apmeklē pedagogi, kuriem būtu jārāda priekšzīme jaunajai paaudzei, kas arī kūtri dodas uz novadā rīkotajiem pasākumiem.
Vēl pirms sapulces beigām tika ierosināts pārskatīt pagastā esošo graustu tehnisko stāvokli, nepieciešamības gadījumā aizsitot logus un durvis, lai tie nekļūtu bīstami iedzīvotājiem, sevišķi jauniešiem, kuri šādas vietas nereti mēdz apmeklēt, uz ko G.Šēfers atbildēja, ka tam tiek sekots līdzi, turklāt daļā no graustiem tas ir izdarīts, taču sarežģītāks šīs process ir gadījumos, kad īpašums pieder kādai privātpersonai, kura, turklāt, dzīvo ārpus novada vai pat Latvijas. Uz šo jautājumu savu redzējumu sniedza arī Pašvaldības policijas priekšnieks J.Pikšens, informējot par procesu, kādā īpašnieki tiek saukti pie administratīvās atbildības, uzsverot, ka tas gan parasti pašu situāciju neatrisina, jo īpašuma kvalitāte no tā nemainās; šādi īpašumi ir ne tikai Vītiņu pagastā, bet visā novadā un arī Latvijā.
Paldies tiem novada iedzīvotājiem, kuriem interesē notiekošais novadā un kuri gatavi līdzdarboties, sniedzot savu pienesumu novada attīstībā ar konstruktīvām idejām un veiksmīgu sadarbību!
Gita Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Autores foto