Ukros sapulcē valdīja mierīga atmosfēra
(25.11.2019.)
Pēdējā no iedzīvotāju sapulcēm norisinājās Ukros. Sapulci vadīja Bēnes pagasta pārvaldes vadītājs Algerds Miksis.
Tajā piedalījās domes priekšsēdētāja Vija Keršus, pašvaldības izpilddirektors Aldis Lerhs, Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Ilze Šimkevica, Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Valda Zvirbule, Pašvaldības policijas inspektors Gundars Košinskis, Sociālā dienesta vadītāja Evita Mežule, Bāriņtiesas pārstāve Gunta Razdovska, SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja Solvita Vilčinska un Ūdensapgādes un siltumapgādes nozares vadītājs Arnis Pumpurs, kā arī sporta darba organizators Guntis Strazdiņš.
Sapulce sākās uz pozitīvas nots, A.Miksis par nozīmīgāko ieguvumu Ukru pagastā nosauca Ošu-Sīpiņu ceļa rekonstrukciju, lai arī no zāles uzreiz izskanēja klusināti iebildumi, ka šis jau nu tomēr nav bijis tas ceļš, kuru primāri esot bijis vajadzīgs atjaunot, taču pagasta pārvaldnieks atgādināja, ka pirms šī ceļa rekonstrukcijas, kad tika rīkota sapulce, lai noskaidrotu vēlmes, citu ieteikumu nav bijis. Tāpat A.Miksis akcentēja, ka samērā lieli finanšu līdzekļi tikuši tērēti gada sākumā, lai atbrīvotu ceļu no sniega, kopumā iztērējot 10 000 eiro, līdz ar to pārējiem ceļu uzturēšanas darbiem nauda palikusi samērā niecīga. Tāpat kā citviet, arī Ukros kapi tikuši digitalizēti, līdz ar to iedzīvotājiem ir iespēja virtuālajā vidē veikt izmaiņas vai precizējumus nepieciešamības gadījumā, ko labprāt palīdzēs izdarīt bibliotekāre gadījumā, ja pašu spēkiem tas neizdotos, jo, kā minēja kāda iedzīvotāja, kļūdu tomēr esot diezgan daudz. Tika pieminēti arī citi paveiktie saimnieciskie darbi, t.sk. paplašinātā Liepu ielas piebrauktuve pie pagastmājas, kur, cita starpā, atrodas arī feldšerpunkts, kas bija jāpārņem pašvaldībai savā pārziņā ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat beidzot ir uzklausītas ukrinieku vēlmes un pie pieturas ir uzstādīta laterna.
Kāda Ukru iedzīvotāja iebilda pret liepu apgriešanu, kas tagad izskatoties ļoti neglīti, uz ko pagasta pārvaldnieks sniedza skaidrojumu, ka liepas esot zem elektrolīnijas, līdz ar to no koku apgriešanas nav iespējams izvairīties.
Uz jautājumu uzdošanu vietējie gan bija diezgan kūtri, vienlaikus paužot skumjas, ka cilvēki laukos izzūd, turklāt no gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas ukrinieki neko labu negaida, uzskatot, ka Dobeles novadam tāda nomale kā Ukri būs vienaldzīgi.
Pateicības vārdus no feldšeres Birutas Kērklas saņēma gan domes priekšsēdētāja, gan vairāki pašvaldības darbinieki par to, ka saņēmusi lielu pretimnākšanu un palīdzību feldšerpunkta ierīkošanas procesā, kā rezultātā Ukru iedzīvotāji nav palikuši bez medicīniskās aprūpes, kā tas jau ir noticis daudzviet Latvijas nomaļākajos pagastos.
Pārmetumi no zāles tika raidīti SIA “Bēnes Patērētāju biedrība” virzienā, kura reiz savā īpašumā iegūto ēdnīcu vairs neizmanto un arī neapsaimnieko, līdz ar to tā kļuvusi par kārtējo graustu. G.Košinskis skaidroja, ka juridiskajā ziņā ir izdarīts iespējamais – sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, taču tas nekādi neatrisina pašu problēmu – grausti vēl arvien bojā skatu un kļūst bīstami apkārtējiem. Tāpat kāda sapulces dalībniece norādīja, ka iezīmētie koki vēl arvien nav nozāģēti kapos, savukārt kāda cita papildināja, ka solītie vārtiņi uz kapiem arī neesot nomainīti, savukārt vēl kāda cita sapulces dalībniece piebilda, ka Ezera iela ilgāku laiku bijusi bez apgaismojuma. A.Miksis skaidroja, ka iecerēts esot apgaismojuma kabeļus ielikt Skolas ielā, lai nebūtu nekādu problēmu, kas saistītas ar AS “Latvenergo” īpašumā esošo elektrolīniju, vienlaikus plānots, ka arī elektrības stabu vajadzētu ierakt Druvas ielā 6. Bažas Ukros rada arī katlu mājas skurstenis, kas ir tehniski sliktā stāvoklī, līdz ar to tas jāpārmūrē, kas prasa pamatīgus finanšu līdzekļus.
Tā kā Uskuru kapos pavisam nesen sācis strādāt kapu uzraugs, iedzīvotāji vēlējās, lai informācija par kapu sargiem būtu pieejama arī pie pašiem kapiem, ko SIA “Auces komunālie pakalpojumi” apņēmās izdarīt jau tuvākajā laikā. Tāpat no iedzīvotājiem jau tikuši saņemti ierosinājumi, kas saistīti ar dažādiem nepieciešamiem darbiem arī citos kapos. Mešķu kapos iedzīvotāji norādījuši uz celiņu ierīkošanas nepieciešamību, Lūlaišu un Nesavas kapos uzmanība jāpievērš vairākiem kokiem, kuri jānozāģ un būtu jānomaina vārtiņi.
Sapulces laikā Attīstības nodaļas vadītājs Ilmārs Matvejs klātesošos informēja par ieceri nepilna kilometra attālumā no Latvijas robežas izbūvēt 18 vēja ģeneratorus, kuru jauda būs 5 – 5,6 megavati katram un ar rotora diametru 150m, savukārt augstums sasniegs 160 metrus. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem tie nevarētu būt tuvāk par 250 metriem no mājas, šajā gadījumā attālums līdz mājām ir krietni lielāks.
Sapulces noslēgumā jautājums tika adresēts SIA “Auces komunālie pakalpojumi”, vaicājot, vai nav iespējams ūdens skaitītāja rādījumus nodot ar īsziņas palīdzību, uz ko S.Vilčinksa norādīja, ka to labāk darīt ielogojoties ar savu lietotājvārdu uzņēmuma mājaslapā, kur speciāli šim nolūkam izveidota sagatave programmā, līdz ar to nav nepieciešams vēl kāds cilvēks, kam jāapstrādā šie dati. Tāpat iedzīvotāji interesējās, vai tiek tīrītas kanalizācijas akas pagastā. A.Pumpurs atbildēja, ka turpmāk tas tiks veikts regulāri, taču līdz šim tīrīšana tika veikta pēc nepieciešamības.
Arī Ukros bez ievērības nepalika graustu jautājums, norādot, ka Penkulē tik lielu māju nojauca tik īsā laika periodā, kāpēc Auces novadā grausti netiek nojaukti, uz ko komentāru sniedza pašvaldības izpilddirektors, kā piemēru minot Dzirnavu ielā 5, Aucē, nojaukto ēku, kas pašvaldībai izmaksāja vairāk kā 20 000 eiro, kas ir lielas izmaksas, taču kopumā šī “graustu problēma” ir aktuāla visā Latvijā un efektīvs risinājums tā arī nav atrasts, piemēram, kā piespiest privātpersonām rūpēties par savu īpašumu, kas kļuvis par graustu.
G.Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto no pasākuma arhīva
Sapulce sākās uz pozitīvas nots, A.Miksis par nozīmīgāko ieguvumu Ukru pagastā nosauca Ošu-Sīpiņu ceļa rekonstrukciju, lai arī no zāles uzreiz izskanēja klusināti iebildumi, ka šis jau nu tomēr nav bijis tas ceļš, kuru primāri esot bijis vajadzīgs atjaunot, taču pagasta pārvaldnieks atgādināja, ka pirms šī ceļa rekonstrukcijas, kad tika rīkota sapulce, lai noskaidrotu vēlmes, citu ieteikumu nav bijis. Tāpat A.Miksis akcentēja, ka samērā lieli finanšu līdzekļi tikuši tērēti gada sākumā, lai atbrīvotu ceļu no sniega, kopumā iztērējot 10 000 eiro, līdz ar to pārējiem ceļu uzturēšanas darbiem nauda palikusi samērā niecīga. Tāpat kā citviet, arī Ukros kapi tikuši digitalizēti, līdz ar to iedzīvotājiem ir iespēja virtuālajā vidē veikt izmaiņas vai precizējumus nepieciešamības gadījumā, ko labprāt palīdzēs izdarīt bibliotekāre gadījumā, ja pašu spēkiem tas neizdotos, jo, kā minēja kāda iedzīvotāja, kļūdu tomēr esot diezgan daudz. Tika pieminēti arī citi paveiktie saimnieciskie darbi, t.sk. paplašinātā Liepu ielas piebrauktuve pie pagastmājas, kur, cita starpā, atrodas arī feldšerpunkts, kas bija jāpārņem pašvaldībai savā pārziņā ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat beidzot ir uzklausītas ukrinieku vēlmes un pie pieturas ir uzstādīta laterna.
Kāda Ukru iedzīvotāja iebilda pret liepu apgriešanu, kas tagad izskatoties ļoti neglīti, uz ko pagasta pārvaldnieks sniedza skaidrojumu, ka liepas esot zem elektrolīnijas, līdz ar to no koku apgriešanas nav iespējams izvairīties.
Uz jautājumu uzdošanu vietējie gan bija diezgan kūtri, vienlaikus paužot skumjas, ka cilvēki laukos izzūd, turklāt no gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas ukrinieki neko labu negaida, uzskatot, ka Dobeles novadam tāda nomale kā Ukri būs vienaldzīgi.
Pateicības vārdus no feldšeres Birutas Kērklas saņēma gan domes priekšsēdētāja, gan vairāki pašvaldības darbinieki par to, ka saņēmusi lielu pretimnākšanu un palīdzību feldšerpunkta ierīkošanas procesā, kā rezultātā Ukru iedzīvotāji nav palikuši bez medicīniskās aprūpes, kā tas jau ir noticis daudzviet Latvijas nomaļākajos pagastos.
Pārmetumi no zāles tika raidīti SIA “Bēnes Patērētāju biedrība” virzienā, kura reiz savā īpašumā iegūto ēdnīcu vairs neizmanto un arī neapsaimnieko, līdz ar to tā kļuvusi par kārtējo graustu. G.Košinskis skaidroja, ka juridiskajā ziņā ir izdarīts iespējamais – sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, taču tas nekādi neatrisina pašu problēmu – grausti vēl arvien bojā skatu un kļūst bīstami apkārtējiem. Tāpat kāda sapulces dalībniece norādīja, ka iezīmētie koki vēl arvien nav nozāģēti kapos, savukārt kāda cita papildināja, ka solītie vārtiņi uz kapiem arī neesot nomainīti, savukārt vēl kāda cita sapulces dalībniece piebilda, ka Ezera iela ilgāku laiku bijusi bez apgaismojuma. A.Miksis skaidroja, ka iecerēts esot apgaismojuma kabeļus ielikt Skolas ielā, lai nebūtu nekādu problēmu, kas saistītas ar AS “Latvenergo” īpašumā esošo elektrolīniju, vienlaikus plānots, ka arī elektrības stabu vajadzētu ierakt Druvas ielā 6. Bažas Ukros rada arī katlu mājas skurstenis, kas ir tehniski sliktā stāvoklī, līdz ar to tas jāpārmūrē, kas prasa pamatīgus finanšu līdzekļus.
Tā kā Uskuru kapos pavisam nesen sācis strādāt kapu uzraugs, iedzīvotāji vēlējās, lai informācija par kapu sargiem būtu pieejama arī pie pašiem kapiem, ko SIA “Auces komunālie pakalpojumi” apņēmās izdarīt jau tuvākajā laikā. Tāpat no iedzīvotājiem jau tikuši saņemti ierosinājumi, kas saistīti ar dažādiem nepieciešamiem darbiem arī citos kapos. Mešķu kapos iedzīvotāji norādījuši uz celiņu ierīkošanas nepieciešamību, Lūlaišu un Nesavas kapos uzmanība jāpievērš vairākiem kokiem, kuri jānozāģ un būtu jānomaina vārtiņi.
Sapulces laikā Attīstības nodaļas vadītājs Ilmārs Matvejs klātesošos informēja par ieceri nepilna kilometra attālumā no Latvijas robežas izbūvēt 18 vēja ģeneratorus, kuru jauda būs 5 – 5,6 megavati katram un ar rotora diametru 150m, savukārt augstums sasniegs 160 metrus. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem tie nevarētu būt tuvāk par 250 metriem no mājas, šajā gadījumā attālums līdz mājām ir krietni lielāks.
Sapulces noslēgumā jautājums tika adresēts SIA “Auces komunālie pakalpojumi”, vaicājot, vai nav iespējams ūdens skaitītāja rādījumus nodot ar īsziņas palīdzību, uz ko S.Vilčinksa norādīja, ka to labāk darīt ielogojoties ar savu lietotājvārdu uzņēmuma mājaslapā, kur speciāli šim nolūkam izveidota sagatave programmā, līdz ar to nav nepieciešams vēl kāds cilvēks, kam jāapstrādā šie dati. Tāpat iedzīvotāji interesējās, vai tiek tīrītas kanalizācijas akas pagastā. A.Pumpurs atbildēja, ka turpmāk tas tiks veikts regulāri, taču līdz šim tīrīšana tika veikta pēc nepieciešamības.
Arī Ukros bez ievērības nepalika graustu jautājums, norādot, ka Penkulē tik lielu māju nojauca tik īsā laika periodā, kāpēc Auces novadā grausti netiek nojaukti, uz ko komentāru sniedza pašvaldības izpilddirektors, kā piemēru minot Dzirnavu ielā 5, Aucē, nojaukto ēku, kas pašvaldībai izmaksāja vairāk kā 20 000 eiro, kas ir lielas izmaksas, taču kopumā šī “graustu problēma” ir aktuāla visā Latvijā un efektīvs risinājums tā arī nav atrasts, piemēram, kā piespiest privātpersonām rūpēties par savu īpašumu, kas kļuvis par graustu.
G.Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto no pasākuma arhīva