LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šodien vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
< Oktobris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03 04 05 06
07 08 09 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
Bēnes iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi par ceļu uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem
(25.11.2019.)
Bēnes iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi par ceļu uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem
Bēnes iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi par ceļu uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem

12. novembrī Bēnes Tautas namā notika piektā no sešām iedzīvotāju sapulcēm, lai tiktos ar novada domes vadību, pašvaldības administrācijas speciālistiem un iestāžu vadītājiem un lai noskaidrotu sev interesējošos jautājumus, diskutētu par pagastam aktuālām lietām. Arī šoreiz sanākušo skaits nepārsniedza 25, taču jautājumu bija gana.

Sapulci vadīja Bēnes pagasta pārvaldes vadītājs Algerds Miksis, un tajā piedalījās domes priekšsēdētāja Vija Keršus, pašvaldības izpilddirektors Aldis Lerhs, izpilddirektora vietnieks Guntis Šēfers, Finanšu nodaļas vadītāja Zinaida Riekstiņa, Administratīvās nodaļas vadītāja Evija Lintiņa, Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Valda Zvirbule, Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Pikšens, Sociālā dienesta vadītājas vietniece Mārīte Lasmane, SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja Solvita Vilčinska un Ūdensapgādes un siltumapgādes nozares vadītājs Arnis Pumpurs, kā arī sporta darba organizators Guntis Strazdiņš.

Uzsākot sapulci, A.Miksis uzsvēra, ka, viņaprāt, pagājušā gadā izteiktās iedzīvotāju vēlmes ir izpildītas, kad uzsvars tika likts uz ceļu uzturēšanu, pa kuriem kursē skolēnu autobuss, tāpat kapsētās ir uzstādīti ziņojuma dēļi, veikta Uskuru kapu digitalizācija, uzlikti soliņi alejā un papildināts rotaļu laukuma aprīkojums ar ligzdu šūpolēm.

Šobrīd sarežģīta situācija ir izveidojusies ar brīvajām kapu vietām, jo Gailīšu kapos ir izmantota visa zeme, ko var piešķirt pašvaldība, taču nākamais solis ir tāds, ka atļauja nepieciešama no VAS “Latvijas Valsts meži”, ar ko sāktas pārrunas, lai varētu šos kapus paplašināt. Kāda iedzīvotāja norādīja, ka aizgājēju pavadīšanai Bēnes kapličā būtu nepieciešams kāds jauns svečturis, jo esošajā vairs pat sveces neturoties, uz ko saņēma atbildi, ka šis jautājums tikšot atrisināts vēl šajā gadā. Tāpat šī kundze uzsvēra, ka pie Ciroles kapiem nepieciešama norāde, jo nereti cilvēki tiem aizbraucot garām un nepamanot. Vienlaikus pārvaldes vadītājs vērsa uzmanību, ka vairāku plānoto projektu izmaksas ir krietni augušas, piemēram, Rūpniecības ielas apgaismojuma ierīkošanai izcenojums no pirmās tāmēšanas reizes, kad tas tika plānots 12 000 EUR, nu ir dubultojies. Tāpat izmaksas augušas arī Dienas aprūpes centra izveidei bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un TLMS “Bēne” telpu plānotā remonta izmaksas, taču cerēts, ka telpu remonts audējām tiks pabeigts līdz nākamā gada janvārim.

Jau sapulces sākumā no Bēnes iedzīvotājiem tika saņemti pārmetumi par Pasta, Jelgavas un Stacijas ielā esošo kanalizācijas lūku slikto tehnisko stāvokli, no kurām gāžoties ūdens, uz ko SIA “Auces komunālie pakalpojumi” pārstāvis A.Pumpurs vērsa uzmanību, ka šīs problēmas saistītas ar gruntsūdeņiem, kas nokļūstot akās, turklāt divas no minētajā akām ir SIA “Tet”  īpašumā esošās akas. Lai arī šai situācijai jau vairākkārt meklēts risinājums, atbildes vēl arvien nav, jo ar pašu ūdensvadu viss ir tehniskā kārtībā. A.Pumpurs tāpat skaidroja, ka nesen ir iegādāta jauna kanalizācijas tīrīšanas iekārta, kas tiek izmantota Aucē, to pašu plānots darīt arī Bēnē.

Kāda daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja pauda neapmierinātību ar ūdens kvalitāti, uzdodot jautājumu, vai vispār kādreiz tas esot ticis tīrīts, uz ko saņēma no SIA “Auces komunālie pakalpojumi” apstiprinošu atbildi, kaut gan sievieti arī sadusmoja fakts, ka ar viņas dzīvesvietu saistītās tehniskās problēmas ar radiatoriem netiekot risinātas un uz uzdotajiem jautājumiem tā arī neviens nav papūlējies atbildēt, arī sazvanīt uzņēmuma speciālistus vairākkārt neesot izdevies, uz ko Pumpura kungs atbildēja,  solot šādus gadījumus neatstāt bez ievērības, kā arī kundzei atbildēt uz interesējošiem jautājumiem.  

Bažas par T.Celma ielā izveidojušos “peldētavu” izteica vairāki sapulces dalībnieki, sevišķi uzsverot situācijas nopietnību dēļ tā, ka tas ir ceļš uz pirmsskolas izglītības iestādi, kur lietavu laikā sausām kājām nokļūt neesot iespējams, jo ceļu klājot milzu peļķes un dubļi. A.Miksis šīs situācijas risinājumu solīja rast jau nākamajā gadā, informējot, ka sadarbībā ar PII “Rūķīši” plānots veikt bruģēšanas darbus laukumā un T.Celma ielas posmā. Kāds no iedzīvotājiem gan iebilda, ka jau pērn ticis runāts, ka ielu vajag asfaltēt, vienlaikus vēršot uzmanību uz T.Celma ielā 12 esošo problēmu ar gājēju ietvi, turklāt visas bedres esot tā arī palikušas, arī stāvlaukums pēc asfalta izlaušanas neesot sakārtots. Pagasta pārvaldnieks pārmetumus attiecībā uz ceļa asfaltēšanu gan noraidīja, norādot, ka šāds plāns nav ticis apspriests un pieņemts pagājušā gadā, vienlaikus norādot, ka trotuāra darbus veicis ēkas apsaimniekotājs un māja ir privātīpašums, savukārt, uzklausot neapmierinātību par apgaismojumu, A.Miksis uzsvēra, ka, ierīkojot apgaismojumu Rūpniecības ielā, pārīti lampu plānots uzstādīt arī šajā ielas posmā līdzās atkritumu konteinera teritorijai.

M.Aleksejevs vairākkārt pauda neapmierinātību par kādu “mūžīgo bedri” T.Celma ielā, kas tiekot regulāri “lāpīta”. Viņš jautāja, vai reizi par visām reizēm neesot iespējams šo bedri aiztaisīt, jo, asfaltam drūpot, bedre katru gadu izplešoties. Tas pats kungs norādīja uz Tirgus un T.Celma ielu krustojumā esošo ēku, kuras bēniņi ir tehniski sliktā stāvoklī un var kuru katru brīdi arī sagrūt, taču ik dienu gar šo ēku ceļu uz skolu mēro bērni, kam šī būve var būt bīstama. A.Miksis pauda viedokli, ka šīs mājas problēmas risināšanā pašvaldība ir bezspēcīga, jo tas ir privātīpašums, savukārt piekrita “mūžīgās bedres” problēmai, norādot, ka visprātīgākais šo ielu būtu noasfaltēt. Savu jautājumu sērijas noslēgumā vīrietis vaicāja, vai ceļa posmā līdz Bēnes Mūzikas un mākslas skolai beidzot tiks ierīkots gājēju celiņš, uz ko saņēma domes priekšsēdētājas noraidošu atbildi, uzsverot, ka tas ir valsts ceļš un pašvaldība ir saņēmusi oficiālu atbildi, ka šajā ceļa posmā trotuāru nav plānots ierīkot. Jāatzīst, ka iepriekš pieminētā ēka nav vienīgais grausts Bēnē, bēneniekiem un viesiem acij netīkams ir arī bijušais kiosks jeb tas, kas no tā palicis pāri pēc tā nojaukšanas, pie dzelzceļa stacijas, kas nu kā skumja karikatūra kaitina garāmgājējus un vietējie labprāt to redzētu pilnībā aizvāktu. Lai arī būve ir vidi degradējoša, īpašnieks to tomēr vēloties saglabāt, taču aizbildinoties, ka neesot iespējams pārvietoties. Domes priekšsēdētāja vien piebilda, ka valsts naudu privātīpašuma nojaukšanai nedrīkst lietot, izsakot cerību, ka varbūt reiz pienāks brīdis, ka šo būvju īpašniekiem pašiem reiz būs kauns par savu nesakopto īpašumu.

M.Grišānes kundzi uztrauca zaru problēma, kas ir sakrājušies viņas pagalmā, taču dedzināt nedrīkst un aizvest pašai nav iespējams, uz ko saņēma skaidrojumu no SIA “Auces komunālie pakalpojumi”, kas norādīja, ka par organisko atkritumu izvešanu ir jāmaksā aptuveni 7 eiro par vienu kubikmetru.

Zālē ik pa laikam izskanēja skaļākas diskusijas, taču kopumā sapulce norisinājās mierīgi, un priecē, ka iedzīvotājiem interesē gan apkārtējās vides sakārtošana, gan savu mājokļu labiekārtošana. Un tā SIA “Auces komunālie pakalpojumi” vairākkārt nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem, arī uz to, kāpēc četru gadu garumā tā arī nav uzsākta kādas mājas renovācija, uz ko uzņēmuma valdes priekšsēdētāja atbildēja, ka pie šī jautājuma tiek cītīgi strādāts, un tas, ka šobrīd netiek veikti remontdarbi, nenozīmē, ka par mājas plānotajiem remontdarbiem ir aizmirsts: “Kad tika atrasts būvnieks, secinājām, ka nevaram dabūt finansējumu, tāpēc darbi tika atlikti. Šogad esam iesnieguši lūgumu pārstrādāt energoauditu, samazinot izmaksas, kur tas būtu iespējams, piemēram, siltumizolācijas biezumā. Varam apsolīt, ka nākamgad mēģināsim atkal.”  Tāpat sapulces turpinājumā uzņēmums saņēma pārmetumus, ka vairāku mēnešu garumā pēc ziņojuma nosūtīšanas, ka nepieciešams veikt skaitītāju maiņu, tie tā arī nav nomainīti. Solvita Vilčinska norādīja, ka šī noteikti nav standarta situācija, jo parasti skaitītāji tiekot nomainīti ātri, visdrīzāk darbinieki, kuri saņēmuši ziņu, cilvēcisku faktoru ietekmē piemirsuši informāciju nodot tālāk.

Bažas bēneniekiem arī rada vairāki nelegāli pieslēgumi gan elektrības, gan ūdens kopīgajai padevei, kas daudzdzīvokļu mājās ietekmē katra iedzīvotāja rēķinus. Kāds negodprātīgs Bēnes iedzīvotājs elektrības koplietošanas padeves skapim pamanījies pieslēgties atkāroti, taču, kā atzina A.Pumpurs, ne vienmēr šādas situācijas ir iespējams laicīgi konstatēt, lai arī šajā gadījumā un arī nelegālais ūdens lietotājs, par ko tika izteiktas bažas, ir pieķerti un ūdens zaglim tiks veikts pārrēķins par summu, kādu pārmaksājuši mājas iedzīvotāji.

Tā kā sapulces dalībniekiem nekādu konkrētu priekšlikumu par darbiem, kam nepieciešams paredzēt pašvaldības budžetā naudu, nebija, vien kāda iedzīvotāja norādīja uz to, ka Jelgavas ielas bruģis ir slīps, līdz ar to pašvaldībai būtu kaut kas jādara, sapulces izskaņā A.Miksis piebilda, ka tas ir valsts ceļš, līdz ar to VAS “Latvijas Valsts ceļi” atbildībā, turklāt visa Bēne ir nosacītā purvā, un īsumā rezumēja nākamā gada plānus: “Tā kā SIA “Tet” 2021. gadā plāno novākt koka stabu ar visiem mūsu gaismas lukturiem, jātaisa projekts apgaismojumam Auces ielā. Stacijas ielā 8 plānojam bruģēt stāvlaukumu, jo šobrīd tur ir dubļi, tāpat Teodora Celma iela līdz bērnudārzam jānobruģē, turpinot bruģi arī tā laukumā, taču diez vai visam pietiks naudas un būs jāizvēlas prioritātes. Vēl gribētu nojaukt ēku Ezera ielā 17, kas ir uz sabrukšanu, un, protams, būtu jau lieliski, ja izdotos noasfaltēt arī visu Teodora Celma ielu.”

G.Rencberga pēc pagasta pārvaldnieka noslēguma runas vēl piebilda, ka aicina ikvienu bēnenieku būt aktīvam sava pagasta patriotam, gan apmeklējot pasākumus, gan iesaistoties talkās un citās aktivitātēs, kā to dara I.Rozentāls, kurš aktīvi izstrādā dažādus projektus, ar kuriem viņa biedrība “Zemgales inovāciju parks” mēģina arvien piesaistīt jaunu finansējumu savu ideju realizācijai, kas tiek rakstīti ne jau sava, bet gan visu bēnenieku un arī novadnieku vajadzībām.

G.Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto no pasākuma arhīva


Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.