Pasākumi
Šodien vārda diena:  Egita, Emīls, Monvīds
< Jūnijs 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02
03 04 05 06 07 08 09
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Auces novada Kultūras centrā

“Reiz, sensenos laikos, Dievs dalīja visām tautām zemes. Katrs nāca un prasīja, kādu zemi vien gribēja. Latvietis neatnāca nevienā no nedēļas dienām, taču ieradās svētdien pie Dieva. Noņēma cepuri un teica, lai Dieviņš viņam arī kādu zemes gabaliņu iedod. Dievs saka, ka šim viss izdalīts, kamdēļ nenāca nedēļas laikā, kad visiem dalīja. Latvietis sāka lūgties – visu nedēļu strādāju - zemi aru, zirgus kopu, bērnus auklēju, tagad tik brīva vaļa bija atnākt. Nu, lūdzu, dod, Dievs, kaut vai mazu zemes gabaliņu! Dievam palika žēl latvieša un šis saka latvietim: “Gribēju pats sev paturēt vienu mazu, jauku zemes gabaliņu pie jūras, kur ir zaļi meži, zili ezeri un svētība zemē pie katra zāles stiebra, kur dzīvot savā dieva zemītē, bet nu ņem tad Tu to." Tā latvietis tika pie zemes. Pie savas zemītes…” Ar šādu stāstu un kopīgi dziedāto mūsu tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju" un Auces novada domes priekšsēdētājas Vijas Keršus uzrunu sākās Latvijas Valsts simtgades svinības Auces novadā.

Par muzikālajiem priekšnesumiem bija parūpējušies mūsu pašu amatiermākslas kolektīvi, jo mūsu valsts simtgades svinības nav iedomājamas bez mums pašiem - Latvijas vislielākais dārgums un vislielākā bagātība ir cilvēks, tāpēc, kā ik gadu, Latvijas valsts svētkos tika godināti novada ļaudis, pasniedzot pašvaldības apbalvojumus, tā izsakot atzinību par nozīmīgu ieguldījumu kultūras, izglītības, medicīnas, saimnieciskās, sabiedriskās vai citās darbības jomās.

Auces novada pašvaldības  apbalvojami šogad tika piešķirti 7 personām. Personām, kuras saņēma Goda Diplomu, pasniedza naudas balvu 150 eiro apmērā un stikla skulptūru stilizēta novada ģerboņa elementa - pasta raga izskatā. Kopā ar Atzinības rakstu apbalvotajiem pasniedza naudas balvu 75 eiro apmērā.

Ar ko tad latvietis lepojas? Šķiet, visplašākās iespējas lepoties dod dažādās mākslas un folkloras izpausmes. Latvietis lepojas gan ar režisoru, gan ar diriģentu, gan izgudrotāju, gan inženieri, gan sportistu, tikai ar vienu noteikumu  – kā novērots, lai gūtu pašmāju atzinību, viņam jādarbojas ārzemēs un vispirms jāgūst atzinība tur, tāpēc jo īpašs gandarījums, ka mēs paši šeit un tagad spējam novērtēt savu līdzcilvēku darbu un ieguldījumu gan novada, gan valsts attīstībā.

Par sevi latvietis domā, ka ir no visstrādīgākās un čaklākās tautas pasaulē. Savā ziņā tā varētu izrādīties taisnība, jo latvieši allaž ir bijuši strādīgi. Par ilustrāciju tam varētu noderēt pagājušā gadsimtā latviešu dibinātās kolonijas, pareizāk būtu teikt – apmetnes gan Sibīrijā, gan Brazīlijā. Abos gadījumos visu sākuši no nulles, ar neatlaidīgu darbu guvuši panākumus un neapstrādātas zemes pārvērtuši par plaukstošām oāzēm. Krievijā tas tomēr neguva attīstību, jo, nākot pie varas komunistiem, viss tika sagrauts un liela daļa vīru likvidēti. Turpretim Brazīlijā ir iekoptas ne tikai zemes, bet, piemēram, viens no Brazīlijas populārākajiem kūrortiem Monte Verde ir latviešu dibināts. Monte Verde latviešu valodā – Zaļkalns. Par latvieša darba tikumu mēs varētu vēl daudz runāt.. Katrā ziņā kopumā latvieši par sevi ir labās domās, lai arī iedzimtā bikluma dēļ skaļi to pauž ārkārtīgi reti vai nemaz. 18. novembris ir tā diena, kad par labi padarītu darbu ir jālepojas un nav vietā kautrīgums.

Augstākais pašvaldības apbalvojums tika piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekānei Zintai Gailei par zinātnisko ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Šobrīd profesore ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, LLU lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas Nacionālās šķirņu padomes priekšsēdētāja.  Ar savu zinātnisko darbību Gailes kundze ir devusi ļoti daudz LLU Mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" attīstībā, esot par saimniecības direktora vietnieci zinātniskajā darbā.   Neatsverams ir viņas ieguldījums zinātnisko publikāciju sagatavošanā par  laukaugu audzēšanas paņēmienu pilnveidi, izmantojamības veidiem, produktivitāti, tās lieti noder gan studentiem, gan praktiķiem.  Ar savām zināšanām un augstvērtīgo darbu Zinta Gaile ir popularizējusi Auces novada vārdu tālu aiz novada robežām.
“..Es jau vienmēr esmu bijusi jūsu acu priekšā, tāpēc tas patiešām ir augstākais apbalvojums man, ka jūs esat pamanījuši manu darbu. Paldies jums visiem par augsto novērtējumu, paldies manam mīļajam saimniecības “Vecauce” kolektīvam, ar kuru es kopā esmu pavadījusi ilgus darba gadus, paldies maniem skolotājiem, kas mani ir mācījuši, paldies visiem,” sacīja Zinta Gaile.

Augstākais pašvaldības apbalvojums tika piešķirts arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim par sevišķiem nopelniem un nozīmīgu personisko ieguldījumu Auces pilsētas un novada attīstībā. Pateicoties Ginta Kaminska aktīvajai un ieinteresētajai darbībai, Auces pilsētā un novadā visu laiku ir notikusi izaugsme -  kopš 2001. gada, kad tika ievēlēts par Auces domes priekšsēdētāju. Būdams savas pilsētas patriots, Gints ar lielu sparu ķērās pie pilsētas vides labiekārtošanas un jautājumiem par iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu. Auces vārds kļuva dzirdams visā Latvijā. Aucē ir viesojušies 4 valsts prezidenti, kas atzinīgi novērtējuši novada attīstību un vadības darbu. Šobrīd, pildot Latvijas pašvaldības priekšsēža pienākumus, viņš neaizmirst savu pilsētu un novadu, akcentējot mazo pašvaldību sasniegto.
Gints Kaminskis pēc apbalvojuma saņemšanas klātesošajiem atzina, ka apbalvojumu pasniegt ir daudz vieglāk, nekā to saņemt: “Ir liels gods šādu apbalvojumu saņemt tieši Latvijas simtgadē. Tas noteikti ir un būs viens no tuvākajiem apbalvojumiem, kāds cilvēkam var tikt pasniegts. Vissirsnīgākie sveicini arī pārējiem, kuri tieši simtgadē saņem šo apbalvojumu. Deputāti, iestāžu vadītāji, sastaptie cilvēki gan ikdienā, gan svētku dienā, šis apbalvojums ir mūsu visu kopīgs apbalvojums! Arī šodien man pietrūkst mūsu kopīgo sarunu par novada dzīvi un attīstību, man pietrūkst pašu Auces iedzīvotāju. Lai kaut ko sasniegtu, ir vajadzīgi tādi cilvēki, uz kuriem var paļauties, cilvēki, kuri ir līdzās un kuriem var uzticēties. Tā ir milzīga vērtība – cilvēki, kuri man vienmēr bijuši līdzās. Paldies visiem par to, ka Auce ir tāda, kāda tā ir šodien.”

Goda diplomu saņēma arī pensionētā skolotāja Līga Dvarišķe par mūža ieguldījumu izglītībā un aktīvu sabiedrisko darbību. Līgas 40 darba gadi ir veltīti Auces vidusskolai, strādājot par mājturības skolotāju. Viss Dvarišķes kundzes mūžs ir saistīts ar mājturību, viņa lieliski prata meitenēm iemācīt adīt, šūt un  tamborēt. Viņas lielā pieredze šajā jomā sniedz iedvesmu apkārtējiem cilvēkiem. Aizejot pelnītā atpūtā, viņa joprojām ada, tamborē, šuj un aktīvi piedalās Vītiņu pensionāru biedrības “Mežābele” pasākumos, kā bez tā, ja visu mūžu ir dejots, dziedāts koros  un  ansambļos. Līgas Dvarišķes rokdarbi allaž ir apskatāmi Auces novada rīkotajās izstādēs. Pēc saņemtā apbalvojuma Līga sacīja: “Mūžu dzīvo, mūžu mācies, un nekad nesaki nekad,” sveicējiem vēlot stipru veselību un izturību.

Kā redzams, mūsu Latvijas pieticīgajā pelēkumā ik pa reizei iemirdzas arī koši krāsu triepieni. Vienmēr starp piecām gaudenām meitām viena, kas dzied tā, ka viņpus Auces ozoliem zīles birst! Starp pieciem nevarīgiem puišiem viens, kas var trakojošu zirgu savaldīt! Dzīvei trūkst gudru neprātīgo! Nenogurdināmu darbā, nesalaužamu, neaizraujamu! Tāpēc tieši Latvijas dzimšanas dienas svinību laikā ir īstā reize pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas aktīvi darbojas Auces sabiedrības labā.

Atzinības rakstu par aktivitāti sabiedriskās un kultūras dzīves organizēšanā un novada vārda popularizēšanā saņēma Māris Druva. Māra kunga dzīves ceļš ir bijis radošs, interesants, saistīts ar izglītību un kultūru, strādāts ir Rīgā, pat ASV. Un tomēr vismīļākā vieta pasaulē viņam ir Auce, jo šeit viņš jūtas visvairāk vajadzīgs. Tā sākas aktīva darbošanās Vecauces evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur, sākot no 2013. gada, viņš ir baznīcas draudzes priekšsēdētājs un līdz pat šai dienai viņš ar sirdi un dvēseli iesaistās Auces sabiedriskajā dzīvē, kur pats ir pasākumu organizators, režisors un vadītājs. Kultūras jomā Māris Druva tālu ir aiznesis Auces vārdu gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām. Viņam ir daudz skaistu ideju nākotnei, kuras tuvākajā laikā plāno realizēt.

Atzinības raksts par izcilu sava darba pienākumu pildīšanu, daudz vairāk, nekā to prasa pienākums, saņēma Natālija Judina. Natālijas kundze strādā Vītiņu Tautas namā par apkopēju un sētnieci. Viņu vienkārši var saukt par čaklo skudriņu. Telpas vienmēr ir tīras un spodras, logi spīd un laistās, puķes sakoptas. Puķu dobēs laukā nevar atrast nevienu nezāli, darbiņu sāk, tiklīdz parādās gaismiņa, nekad neskatās pulkstenī, vaktējot darba dienas beigas, bet strādā, līdz darbs paveikts perfekti. Natālijas Judinas entuziasms, enerģija un darbošanās prieks ir unikāls. Natālijas kundze ir klusa, pieticīga un vienmēr laipna.

Vaiva Zeikmane tika apbalvota ar Atzinības rakstu par godprātīgu un nesavtīgu darbu ar bērniem un jauniešiem. Vaiva Zeikmane ir piedalījusies labdarības pasākumos Auces bērnu invalīdu biedrībā “Māriņa”, no 2016. gada ir bijusi mentore sešiem jauniešiem  Auces novada pašvaldības un Auces novada Pieaugušo izglītības un informācijas centra projektā “Proti un dari!”. Vaivas kundze ir atbalsts un palīgs jauniešiem, kuri zināmu apstākļu dēļ nemācās nevienā izglītības iestādē, nestrādā algotu darbu. Jauniešiem ir iespēja piedalīties un apgūt sev interesējošas prasmes un motivāciju, lai veiksmīgi izvēlētos savu izglītības ceļu, atrast piemērotu profesiju un darba vietu, iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. Vaiva Zeikmane ar mīlestību un pašaizliecību veido attiecības un sadarbību ar jauniešiem.

Par aktivitāti sabiedriskās dzīves organizēšanā Atzinības rakstu pasniedza Zaigai Vismanei. Viņa ir sabiedriski aktīva, popularizējot  Auces un novada rokdarbniekus, kā arī tuvējās apkārtnes, rīkojot dažādas rokdarbu izstādes. Zaigas Vismanes vadītā kultūrizglītības biedrība “Ausma” veiksmīgi realizēja LEADER projektu rokdarbniekiem, kā rezultātā Auces novada Kultūras centrs ieguva aprīkotu un izremontētu izstāžu zāli, tika iegādātas modernas šujmašīnas. Projekta turpinājumā Auces rokdarbniecēm bija iespēja apgūt mašīnizšūšanas un tekstilmozaīkas iemaņas. Zaigas kundze regulāri organizē rokdarbnieku izstādes, vēl šovasar priecājāmies par Latvijas simtgadei veltītās izstādes darbiem šeit, Kultūras centrā, kā arī nodrošināja rokdarbnieku un mājamatnieku izstādi Baltkrievijas pilsētā Nesvižā. Par Atzinības rakstu Zaiga Vismane īpaši pateicās Auces novada pašvaldībai, kas vienmēr sniegusi atbalstu, kad tas bijis nepieciešams ideju realizēšanai. Lielu paldies viņa veltīja arī savām rokdarbniecēm, bez kurām šī atzinība nebūtu nonākusi viņas rokās.

Mēs reizēm prātojam, kas mums – latviešiem - pietrūkst? Varbūt aizrautība? Aizrautība darbā, dziesmu un deju gars, sacensību azarts? Taču Auce un  Auces novads var lepoties ar dziedāt un dejot gribošiem un varošiem cilvēkiem! Pierādījums tam - vasarā aizvadītie Dziesmu un deju svētki. XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos piedalījās 43 252 dalībnieki, tai skaitā ar godu mūsu novadu pārstāvēja 7 kolektīvi ar 130 dalībniekiem. Latvijas nacionālā kultūras centra pateicības rakstos teikts: “Paldies no visas sirds par ieguldījumu Dziesmu un deju svētku radīšanā!” Paldies jauktā kora “Auce” diriģentam  Jānim Zirnim, paldies pūtēju orķestra “Auce” diriģentam Andrim Egilam Āboliņam, vidējās paaudzes deju kolektīva “Robežnieki” vadītājai Mārai Krūmiņai, vidējās paaudzes deju kolektīva “Novadnieki” vadītājai Līgai Kozlovskai, jauniešu deju kolektīva “Virpulis” vadītājai Kristīnei Barvidai, tautas lietišķās mākslas studijas “Auce” vadītājai Vijai Vanagai, tautas lietišķās mākslas studijas “Bēne“ vadītājai Ilzei Gailānei, jauktā kora “Auce“ kormeistaram Aivim Antonovam un koncertmeistarei Ingai Siliņai.

Paldies par dalību Valsts svētku koncertā visiem kolektīvu dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem! Folkloras kopai “Līgotne” un tās vadītājām Inārai Rumbai un akordeonistei Vijai Kursietei,  bērnu un jauniešu deju kolektīvam “Saulīte” un vadītājam Henrijam Muzikantam, pianistei Ingrīdai Petrauskai un jaunajam čellistam Raineram Liekniņam.

Izskanot kopīgi dziedātajai dziesmai “Pūt, vējiņi”, Latvijas simtgadei veltītais svinīgais sarīkojums izskanēja, klusi atstājot katra sirdī pēdas – tās neizdzēšamās, tās neatņemamās pēdas, kas vieno visu latviešu tautu. Un tā arī bija viena no galvenajām domām, kas Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā tika uzsvērta mūsu novadā – ka ikviens no mums, ikviena iestāde vai organizācija ar saviem darbiem un stāstiem par paveikto ir dāvana līdzcilvēkiem un līdz ar to arī dāvana Latvijai, jo mūsdienu steidzīgajā ikdienā ir būtiski, lai iniciatīva nāktu no katra cilvēka paša - katrs  var dot vislabāko ieguldījumu gan valsts attīstībai, gan pašu dzīvei, tāpēc īpašs prieks, ka arī visās izglītības iestādēs šie svētki tika svinēti ar īpašu svinīgumu.

Latvija būs tāda, kādu mēs to veidosim. “Dievs, svētī Latviju!”
 
Auces novada Kultūras centra direktores
Ritas Baronas scenārijā izmantoto tekstu apkopoja
Gita Šēfere-Šteinberga
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Agra Šiliņa foto

Auces novadā sumināja novada ļaudis un svinēja Latvijas 100. gadskārtu 18.11.2018. (Foto: Agris Šiliņš)


Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.