Auces novada domes ārkārtas sēdē izvērtēja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu
(13.12.2019.)
Š. g. 11. decembrī tika sasaukta ārkārtas domes sēde, kurā, atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas Administratīvās teritoriālās reformas komisijas aicinājumu, tika pausts domes viedoklis un pieņemts lēmums par Auces novada pašvaldības nostāju attiecībā uz likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.
Auces novada dome, izvērtējot likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (turpmāk tekstā - ATL), konstatēja un secināja, ka, izstrādājot ATL, nav notikusi konsultācija ar Auces novada pašvaldību un nav ievērots un ņemts vērā Auces novada iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret gaidāmo reformu. To pierāda tas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tiekoties š.g. jūlijā Dobelē ar Auces, Dobeles un Tērvetes pašvaldību deputātiem, tos tikai iepazīstināja ar ATL, bet diskusijas par ATL nenotika, jo ministrs nesniedza pašvaldības pārstāvjiem atbildes par pašvaldībām izteikto piedāvājumu priekšrocībām vai tā būtiskiem trūkumiem. Tikšanos varēja raksturot tikai kā informēšanu, nevis konsultāciju vai diskusiju. Arī no š.g. 17. jūnija līdz 12. jūlijam veiktā iedzīvotāju aptauja pierādīja, ka 97,89% no 712 novada iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā, nobalsoja par Auces novada saglabāšanu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju. Taču ir konstatēts, ka ATL likumprojektu pavadošajos dokumentos nav norādīta informācija par konsultācijas ar Auces novada pašvaldību norisi, pašvaldības izteiktie iebildumi un priekšlikumi, jebkāda to analīze, kā arī Auces novada iedzīvotāju negatīvais viedoklis, noraidošā attieksme pret gaidāmo reformu, kā arī to intereses.
Domes ārkārtas sēdē tika izvērtēta arī ATL ietekme uz Auces novada pašvaldības attīstību. Izvērtējot ATL piedāvāto modeli, nav saskatāms, ka nākotnē tas varētu uzlabot Auces novada pašvaldības pašreizējā teritorijā ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, jo šobrīd Vides aizsardzības un reģionālā ministrija nevar piedāvāt konkrētus priekšlikumus ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai, savukārt mehāniska robežu grozīšana nav pietiekams nosacījums definētā mērķa sasniegšanai. Dome uzskata, ka teritoriālās reformas kontekstā visbūtiskāk ir ievērot vietējo iedzīvotāju intereses, jo reforma būtiski ietekmēs dažādas iedzīvotāju dzīves organizācijas jomas (tai skaitā veselība, izglītība, mobilitāte, zemes resursu pārvaldība u.c.), ņemot vērā to, ka katram novadam ir savas prioritātes un vajadzības.
Pašvaldības deputāti respektē to, ka Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, kuri nodrošina savu attīstību. Tāpēc būtu racionāli saglabāt esošo teritoriālo iedalījumu, turpinot savstarpējo sadarbību ar kaimiņu novadiem. Atbalstīts tiek arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par apriņķa mēroga funkcionālo reformu, deleģējot atsevišķas pašvaldību funkcijas reģionālajām pašvaldībām, kā, piemēram, izglītība un veselības aizsardzība.
Dome uzskata, ka, apvienojot vairākas pašvaldības, netiks radīts labāks mehānisms efektīvākai novada pilsētu un novada pagastu pašpārvaldes darbībai, vairāk iesaistot tajā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus, kā to uzskata VARAM, jo mazākām pašvaldībām ir ciešāka saskarsme ar tās administratīvajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī ir iespējama labāka iedzīvotāju interešu īstenošana, saglabājot un ievērojot principu “Tuvāk iedzīvotājam”.
Likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likums” norādīts, ka reforma nodrošinās pašvaldību autonomiju un kapacitāti, ievērojot subsidaritātes principu. Minētais princips saskaņā ar piedāvāto ATL modeli nav realizējams, jo, apvienojot vairākus novadus, pašvaldības centrs būs attālināts no iedzīvotājiem un attiecīgās pašvaldības vara atradīsies nevis tuvāk, bet gan attālināti no iedzīvotāja, tādējādi nespējot nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanu zemākā pārvaldes līmenī.
Pašreizējais ATL modelis paredz nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un produktīvu darbavietu radīšanu, tādējādi panākot konkurētspējīgu atalgojumu un mazinot emigrāciju. Minētais princips domes deputātu ieskatā nav realizējams, jo neradīs Auces novada pašvaldības teritorijā pievilcīgu vidi investīcijām un/vai produktīvu darbavietu radīšanai. Iespējams, ka investīciju ieguldījumu apjoms varētu tikai pārdalīties par labu jaunajiem novadu centriem, vēl vairāk pastiprinot “nomales efekta” veidošanos visos pierobežu rajonos.
Dome uzskata, ka pēc ATL modelī noteiktās pašvaldību apvienošanas, Auces novads zaudēs savu identitāti (ģerbonis, karogs), samazināsies pakalpojumu pieejamība, pasliktināsies to kvalitāte, kā arī Auces novada teritorijā varētu veidoties “nomales efekts”, būtiski pasliktinot Auces novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli, uzņēmējdarbības vidi, samazinot iedzīvotāju skaitu, darbavietu skaitu un investīciju apjomu.
Izvērtējot Auces novada pašvaldības atbilstību ATL 6. panta noteiktajiem novada izveidošanas kritērijiem, ir konstatēta tās atbilstība vairākiem kritērijiem, tādiem kā pašvaldības teritorijas vienotība, spēja piesaistīt nozīmīgas investīcijas, efektīva izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo iestāžu tīklu, transporta un ceļu tīkla, komunālās saimniecības tīkla darbības nodrošināšana. Novadā pastāv arī viena liela un perspektīva vidusskola - Auces vidusskola, bet Bēnes vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu.
Ņemot vērā domes lēmumprojektā iestrādātos viedokļus attiecībā uz Saeimas 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un ievērojot likumu “Par pašvaldībām”, Auces novada dome ārkārtas sēdē nolēma:
Domes ārkārtas sēdē tika izvērtēta arī ATL ietekme uz Auces novada pašvaldības attīstību. Izvērtējot ATL piedāvāto modeli, nav saskatāms, ka nākotnē tas varētu uzlabot Auces novada pašvaldības pašreizējā teritorijā ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, jo šobrīd Vides aizsardzības un reģionālā ministrija nevar piedāvāt konkrētus priekšlikumus ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai, savukārt mehāniska robežu grozīšana nav pietiekams nosacījums definētā mērķa sasniegšanai. Dome uzskata, ka teritoriālās reformas kontekstā visbūtiskāk ir ievērot vietējo iedzīvotāju intereses, jo reforma būtiski ietekmēs dažādas iedzīvotāju dzīves organizācijas jomas (tai skaitā veselība, izglītība, mobilitāte, zemes resursu pārvaldība u.c.), ņemot vērā to, ka katram novadam ir savas prioritātes un vajadzības.
Pašvaldības deputāti respektē to, ka Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, kuri nodrošina savu attīstību. Tāpēc būtu racionāli saglabāt esošo teritoriālo iedalījumu, turpinot savstarpējo sadarbību ar kaimiņu novadiem. Atbalstīts tiek arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par apriņķa mēroga funkcionālo reformu, deleģējot atsevišķas pašvaldību funkcijas reģionālajām pašvaldībām, kā, piemēram, izglītība un veselības aizsardzība.
Dome uzskata, ka, apvienojot vairākas pašvaldības, netiks radīts labāks mehānisms efektīvākai novada pilsētu un novada pagastu pašpārvaldes darbībai, vairāk iesaistot tajā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus, kā to uzskata VARAM, jo mazākām pašvaldībām ir ciešāka saskarsme ar tās administratīvajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī ir iespējama labāka iedzīvotāju interešu īstenošana, saglabājot un ievērojot principu “Tuvāk iedzīvotājam”.
Likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likums” norādīts, ka reforma nodrošinās pašvaldību autonomiju un kapacitāti, ievērojot subsidaritātes principu. Minētais princips saskaņā ar piedāvāto ATL modeli nav realizējams, jo, apvienojot vairākus novadus, pašvaldības centrs būs attālināts no iedzīvotājiem un attiecīgās pašvaldības vara atradīsies nevis tuvāk, bet gan attālināti no iedzīvotāja, tādējādi nespējot nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanu zemākā pārvaldes līmenī.
Pašreizējais ATL modelis paredz nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un produktīvu darbavietu radīšanu, tādējādi panākot konkurētspējīgu atalgojumu un mazinot emigrāciju. Minētais princips domes deputātu ieskatā nav realizējams, jo neradīs Auces novada pašvaldības teritorijā pievilcīgu vidi investīcijām un/vai produktīvu darbavietu radīšanai. Iespējams, ka investīciju ieguldījumu apjoms varētu tikai pārdalīties par labu jaunajiem novadu centriem, vēl vairāk pastiprinot “nomales efekta” veidošanos visos pierobežu rajonos.
Dome uzskata, ka pēc ATL modelī noteiktās pašvaldību apvienošanas, Auces novads zaudēs savu identitāti (ģerbonis, karogs), samazināsies pakalpojumu pieejamība, pasliktināsies to kvalitāte, kā arī Auces novada teritorijā varētu veidoties “nomales efekts”, būtiski pasliktinot Auces novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli, uzņēmējdarbības vidi, samazinot iedzīvotāju skaitu, darbavietu skaitu un investīciju apjomu.
Izvērtējot Auces novada pašvaldības atbilstību ATL 6. panta noteiktajiem novada izveidošanas kritērijiem, ir konstatēta tās atbilstība vairākiem kritērijiem, tādiem kā pašvaldības teritorijas vienotība, spēja piesaistīt nozīmīgas investīcijas, efektīva izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo iestāžu tīklu, transporta un ceļu tīkla, komunālās saimniecības tīkla darbības nodrošināšana. Novadā pastāv arī viena liela un perspektīva vidusskola - Auces vidusskola, bet Bēnes vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu.
Ņemot vērā domes lēmumprojektā iestrādātos viedokļus attiecībā uz Saeimas 1.lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un ievērojot likumu “Par pašvaldībām”, Auces novada dome ārkārtas sēdē nolēma:
- Neatbalstīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” esošajā redakcijā;
- Aicināt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju izskatīt un izvērtēt jautājumu par Auces novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvās teritorijas saglabāšanu, turpinot darbu pie administratīvi teritoriālās reformas, sākot ar apriņķa mēroga valsts un pašvaldību funkcionālo reformu, tai skaitā atsevišķu valsts un pašvaldību funkciju deleģēšanu aprinķiem, kā arī vietējo pašvaldību sadarbību aprinķa mērogā;
- Aicināt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju izskatīt un izvērtēt jautājumu par Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastu, kas vēsturiski ir ietilpuši Auces rajona sastāvā, pievienošanu Auces novada administratīvajai teritorijai.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Auces novada pašvaldība ir nosūtījusi Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai izvērtēšanai Auces novada domes 2019. gada 11. septembra sēdes lēmumu Nr.266 “Par teritoriālās reformas modeļa virzību un Auces novada administratīvās teritorijas saglabāšanu” un Auces novada domes 2019. gada 11. decembra sēdes lēmumu Nr.371 “Par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, aicinot Saeimas komisiju ņemt vērā Auces novada iedzīvotāju izteikto viedokli un rast iespēju saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Ilmārs Matvejs
Attīstības nodaļas vadītājs
Ilmārs Matvejs
Attīstības nodaļas vadītājs