Auces novads „ērti” iekārtojies Latvijas dienvidos - pie pašas Lietuvas robežas, vietā, kur Zemgales līdzenumi plūstoši pārvēršas Kurzemes paugurainēs. Līdz ar to Auces novada 517,8 km² lielajā teritorijā rodams skaistākais un vērtīgākais no abiem vēsturiskajiem novadiem – auglīgas, plašas un labi iekoptas lauksaimniecības zemes, kas mijās ar ainaviskiem pauguriem, zaļiem mežiem un dzidriem, zivīm bagātiem ezeriem.

Un šeit, sešu Auces novadā ietilpstošo pagastu – Vecauces, Vītiņu, Lielauces, Īles, Bēnes un Ukru – ieskauta, pašā vidū dižojas Auce, ko lepni dēvējam par Pilsētu ar vārdu! Un ne jau velti, jo Auce ir vienīgā pilsēta, kura svin savu vārda dienu - katru gadu 4.martā kopā ar Aucēm no visas Latvijas!

Auces novads bagāts arī ar kultūrvēsturiskajām vērtībām – gandrīz katrā pagastā pa pilij vai muižai. Arī pati Auces pilsēta noteikti ir apskates vērta – ar savu stāstu, garšu un bagātajām tradīcijām!

Maršruta veikšanas veidi: ar auto
Maršruta garums: ≈ 90 km / 2 dienas
Teritorija: Auces novads
Ieteikums: Iepriekšēja pieteikšanās
 

Maršruts: Bēne - Izjāde ar zirgiem „Kaijās” - Piemiņas vieta ķīmiķim Gustavam Vanagam „Rungās” - Ukru gārša - Auce un Vecauce - Ķeveles avoti - Lauku mājas „Putni” - Lielauces pils un ezers - Piemiņas akmens Krišjānim Baronam - Māras birzs - Spārnu pilskalns un ezers - Sesavas ezers.

Bēne

Bēnes ciems ir otra lielākā apdzīvotā vieta novadā un tajā viesojoties, šķiet, ka drīzāk nonākts mazā un piemīlīgā pilsētiņā. No malas pavisam neuzkrītoša un klusa, bet patiesībā darbīga un interesanta.

Nelielajā pastaigā pa Bēnes ielām, atradīsiet 19. gadsimtā celto neogotiskā stila Bēnes muižas kungu ēka, kura pēc 1905. gada ugunsgrēka tika atjaunota nedaudz vienkāršāka un mazāka, bet no ārpuses ar saviem tornīšiem un balkonu joprojām rada greznas, romantiskas un pat miniatūras pils iespaidu. Noteikti vērts aiziet līdz vecajam laukakmeņu mūra tiltam, kas attēlots arī Bēnes ģerbonī. Karstā vasaras dienā var veldzēties Bēnes dzirnavezerā, turpat blakus pašu dzirnavu ēka, kurā agrāk darbojās maltuve, vilnas apstrādes un aušanas uzņēmums.

Šobrīd Bēnē darbojas viens no lielākajiem novada ražotājiem – SIA „Bēnes PB” . Uzņēmuma ceptuvē Bēnē top visdažādākās maizes, cepumi un konditorejas izstrādājumi, tāpēc pirms došanās prom no Bēnes vērts iegriezties kādā SIA „Bēnes PB” veikalā un iegādāties kādu no šeit ceptajiem izstrādājumiem – tā būs vislabākā ceļa maize tālākajam ceļojumam.      
 

Bēnes pagastā, pa ceļam uz Ukru pusi, ir atrodamas saimniecība, kas piedāvā izjādes ar zirgiem un izbraucienus ar zirga pajūgu vai ragavām ziemā.
Bēnes pagasts, +371 29834453,

Dodoties no Bēnes puses Ukru virzienā pa ceļam var piestāt pie Gustava Vanaga (1891–1965) — izcila zinātnieka, viena no ievērojamākajiem organiskās ķīmijas zinātnes pārstāvjiem Latvijā piemiņas akmens, kas bijušajā mājvietā atklāta 1991. gadā.

Ukru gārša ir dabas liegums, kas rodams pašā Latvijas pierobežā un tā ir samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši (ošu meži Latvijā – retums) u.c. lapu koki. Zinošā vietējā gida pavadībā, izstaigājot nelielu gāršas nogabalu, iepazīsiet raksturīgākos gāršas iemītniekus un to nozīmi dabas ritumā, uzzināsiet daudz jauna par mežu un dabu kopumā un izbaudīsiet relatīvi neskartas dabas skaistumu un savdabību.
Ukru pagasts, Bukaišu pagasti,  +371 26193472 

Auces pilsēta un tai blakus esošais Vecauces ciems ir novada sirds, kas arī ģeogrāfiski izvietojusies novada vidusdaļā. Mazpilsēta ar skanīgo vārdu ciemiņus sagaida ar savām kultūrvēsturiskajām celtnēm – Vecauces pili un Vecauces luterāņu baznīcu, kā arī citām ēkām, kas celtas 19.gs. pašās beigās un 20.gs. sākumā – laikā, kad pilsēta strauji attīstījās.

Mūsdienās pilsētas laukumos un skvēros vasarās priecē krāšņi puķu stādījumi un visa gada garumā tiek organizēti dažādi kultūras un izklaides pasākumi – koncerti, festivāli, gadskārtu ieražu svētki un gadatirgi, bet visiespaidīgākie, protams, ir Auces novada svētki un Gunāra Ordelovska pūtēju orķestru festivāls jūlija beigās.
 

No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā. Leģenda vēsta, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni izdziedinājuši zviedru karali Kārli XII, kuram neesot spējuši palīdzēt pat galmā mācītie dakteri. Kopš tā laika arī avotus sauc par Karaļa avotiem, bet ūdenim piedēvē dziednieciskas īpašības. Pēc vēsā un atspirdzinošā avotu ūdens brauc cilvēki no tuvākām un tālākām Latvijas un Lietuvas malām. Avotu apkārtne ir skaisti labiekārtota. Vītiņu pagasts

Lauku māja „Putni", kas ir kultūrvēsturiska celtne, atrodas apmēram 2,5 km no Auces pilsētas, Lielauces virzienā. Šeit saimnieko darbīgā un uzņēmīgā Reihu ģimene, kas ne tikai pastāstīs par mājas interesanto vēsturi, bet arī izrādīs meitiņas vārdā nosaukto „Dārtas dārzu”.
„Putnos” iespējams novietot treileri, uzsliet telti, izmantot dušu un tualeti, saņemt informāciju par tuvākā apkārtnē apskatāmiem tūrisma objektiem, kā arī iepazīties ar saimnieka Harija Reiha gleznu galeriju un paciemoties astrologa Ilzes Reihas privātprakses kabinetā.
Vecauces pagasts, +371 22027839, , www.draugiem.lv/laukumajaputni

Lielauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas blakus Lielauces ezeram. Pils celta, izmantojot vēlā klasicisma un ampīra elementus. 17.gs. tā piederējusi hercogam Frīdriham, kādu laiku arī Vecauces muižas īpašniekam grāfam Mēdemam, bet vēlāk – grāfam Pālēnam. Ap pili plešas 57 ha liela teritorija ar ainaviskiem stādījumiem, kas tapuši vēl grāfu Mēdemu laikā 19.gs. sākumā. Pils apskatāma tikai no ārpuses. 
Lielauce
 

Seklo un zivīm bagāto Lielauces ezeru no visām pusēm ieskauj valsts nozīmes dabas liegums – Vīķu purvs, kas ir izcils gan Latvijas, gan Zemgales mērogā ar īpaši aizsargājamajiem augiem un 21 Latvijas līmenī nozīmīgām putnu sugām. Tā kā ezera krasti ir purvaini, līdz ūdenim var nonākt pa īpaši izveidotu koka dēļu laipu iepretim Lielauces pilij. Šeit ezera apsaimniekotāji – VAS „Latvijas valsts meži” ierīkojuši atpūtas bāzi, kur var iznomāt laivas, iegādāties licences makšķerēšanai, izbraukt ar katamarānu un pat pārnakšņot ūdenī peldošās un videi draudzīgās četrvietīgās kempinga mājiņās.
Lielauce,  +371 26556771, www.mammadaba.lv

Ezera krastā atrodas arī atpūtas bāze „Lielauces Kliņģeris”, kur iespējams pārnakšņot, izmantot pirts pakalpojumus, makšķerēt un vēžot vairākos dīķos, kā arī uzņēmuma veikaliņā iegādāties turpat ražotos dažādu veidu cukurgailīšus.
Lielauce, +371 26486941, +371 63754678,

Atrodas pie "Burtnieku" mājām Īles pagastā, Zebrenes virzienā. Krišjānis Barons šeit dzīvojis no 1837. - 1845.gadam un viņa tēvs - Juris Barons apglabāts netālu esošajā Īles kapsētā.

Piemiņas birzs atrodas apmēram 4 km no Īles ciema, Zebrenes virzienā. 2012.gada pavasarī iestādītie kociņi ir biedrības „Zebrus draugi” veltījums šīs apkaimes ļaudīm un viņu dzimtajām mājām, kas pēdējā gadsimtā ir zudušas no Latvijas kartes. Birzs centrā izveidots Māras altāris – simbolisks akmeņu krāvums, kurā katrs, kas jūt piederību šim apvidum, var pievienot savu akmeni. Birzs projekta un altāra autors - V.Lukjanovs. Birzs malā izvietots stends – karte ar šīs apkaimes zudušajām mājvietām un liels Māras krusta atveidojums kokā. 
Īles pagasts, +371 29353183

Dodoties no Īles ciema Dobeles virzienā, aiz Īles luterāņu baznīcas pa labi ir norāde uz Spārnu ezeru – vietu, ko iecienījuši gan vietējie, gan tuvāki un tālāki makšķernieki un dabas cienītāji. Ezera krastā ierīkota labiekārtota atpūtas vieta. Ceļš iet caur privātīpašumu, tāpēc nakšņošanas un atpūtas pasākumi ir jāsaskaņo, zvanot vai rakstot uz: +371 29269882,  .
Turpat netālu, ezera austrumu krastā pie mājām „Guntiņas”, slejas arī Spārnu pilskalns, kas ir ap 30 metru augsts kalns, kura malu slīpums vietām sasniedz gandrīz 45° leņķi. Pilskalns bijis apdzīvots no 9. līdz 13.gadsimtam un tiek uzskatīts, ka tas bijis Spārnenes zemju centrs.
Īles pagasts
 

Nedaudz tālāk no Īles, braucot Dobeles virzienā, atrodas arī otrs lielākais makšķernieku un dabas mīļotāju iecienītākais Īles pagasta ezers – Sesavas ezers. Arī šeit izveidota atpūtas vieta ar galdiem, soliem un ugunskuru, lai būtu kur pagatavot un notiesāt ezerā noķerto lomu. 
Īles pagasts

NODERĪGI:

Informācija par maršrutu PDF formātā