LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šodien vārda diena: Agija, Aldonis
< Novembris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30

Dabas piemineklis “Lielauces ozolu aleja”

Lielaucē ir saglabājušās nozīmīgas kultūrainavas elementi – alejas. Gleznainākā no tām ir ozolu aleja, kas iet gar ceļu virzienā no Lielauces baznīcas drupām uz Īli, aptuveni divu kilometru garumā. Tā ir iekļauta aizsargājamo aleju sarakstā un ir izteikti ainaviska, tā ved pa līkumotu un paugurainu ceļu. Šajā alejā konstatētas divas īpaši aizsargājamas ķērpju sugas – kausveida pleurostikta (Pleurosticta acetabulum) un bālā sklerofora (Schlerophora pallida).
Aleju starp Dūņupēm un pils parku veido vairākas koku sugas – kļavas, kalnu kļavas, apses, liepas, melnalkšņi. Līdzīgi, dažādas koku sugas ir alejā, kas ved no centra Auces virzienā. To veido melnalkšņi, gobas, kļavas un ozoli.

Dabas piemineklis “Bēnes aleja”

Aizsargājamā aleja atrodas Bēnē un tā akcentē ceļu no ciemata centra uz Bēnes muižas kungu māju un tai blakus esošo parku. Stādīta ap 1880. gadu un pieder pie Bēnes muižas apstādījumiem.  
Aleju veido dažāda vecuma platlapju koki, to skaitā arī bioloģiski veci koki ar dobumiem.
Alejā un tās apkārtnē ir konstatētas divas aizsargājamas sugas – marmora rožvabole un lapkoku praulgrauzis.
Šī aleja ir iecienīta pastaigu vieta visos gadalaikos, caur kuru dodoties katrs var justies kā silti uzņemts viesis.

Čiekuru dižozols

Izcils, ainavisks ozols ceļa malā, kura apkārtmērs sasniedz 6,35 m. Atrodas Bēnes-Īles ceļa malā, 100m R no Čiekuriem.​

Lielauces ezers un laivu bāze

Lielauces pagasts, Lielauce
Tālr.26556771
Interneta vietne: www.mammadaba.lv

Lielauces ezeru (376 ha) ieskauj Vīķu purvs – valsts nozīmes dabas liegums, kas ir izcils gan Latvijas, gan Zemgales mērogā ar īpaši aizsargājamajiem augiem un daudzām Latvijas līmenī nozīmīgām putnu sugām. Līdz ezera krastam var aiziet pa koka dēļu laipu, kur atrodas AS “Latvija valsts meži” laivu bāze, kur iespējams iznomāt laivas, iegādāties licences makšķerēšanai un vēžošanai, kā arī ezera krastā iespējams pārnakšņot ūdenī peldošās un videi draudzīgās kempinga mājiņās.

Ķeveles avoti (Karaļa avoti)

Vītiņu pagasts

No gravas, kuras krasti nostiprināti ar laukakmeņiem, iztek septiņi avoti, kas tālāk saplūst vienā strautā. Leģenda vēsta, ka Lielā Ziemeļu kara laikā latviešu zintnieki ar avota ūdeni izdziedinājuši zviedru karali Kārli XII, kuram neesot spējuši palīdzēt pat galmā mācītie dakteri. Kopš tā laika arī avotus sauc par Karaļa avotiem, bet ūdenim piedēvē dziednieciskas īpašības. Pie avotiem ierīkota jauka atpūtas vieta, pie kuras netālu izvietotas koktēlnieka Anša Vācieša kokā grebtās dzīvnieku skulptūras.

Dobes kalni

Kokmuiža, Vītiņu pagasts

Mežakalnu un Incēnu kalnu, kas ir apmēram 2 km garas paugurgrēdas virsotnes, sauc arī par Dobes kalniem.

Incēnu (Dobes) pilskalns rakstītos avotos pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Tiek uzskatīts, ka te ir bijis Dobes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Pilskalns ierīkots, mākslīgi uzberot valni un izveidojot gandrīz četrstūrainu pilskalna formu ar neparasti stāvām malām.

Austrumu daļā atradusies senpilsēta, par ko liecina biezais kultūrslānis ar lausku un senlietu atradumiem. 1932. gadā pilskalnu pētījis Ernests Brastiņš. Viņš bija pārliecināts, ka tieši šeit atradusies Sidabrenes pils. No pilskalna virsotnes paveras plašs skats uz apkārtējo ainavu.

Mežakalns atrodas pretī Incēnu pilskalnam. Tas ir grūti pamanāms, jo ir lapu koku ieskauts. Domājams, ka Mežakalnā atradusies vecākajā Atskaņu hronikā minētā Dobes pils, kuru 1260.g. būvējis Livonijas ordenis.

Dabas liegums "Ukru gārša"

Ukru, Bukaišu pagasti
Mob.t.: 26193472
 
Te sastopama ievērojama aizsargājamo augu daudzveidība, kas ir viena no lielākajām Latvijas valsts vērtībām. Vairākām augu sugām šeit ir Latvijā ziemeļu izplatības robeža un pārējā Latvijas teritorijā tās ir reti sastopamas. Lieguma teritorija īpaši atzīmējama kā mazā ērgļa, melnā stārķa, vairāku dzeņu sugu u.c. aizsargājamu putnu ligzdošanas vieta. Ukru gāršā ir izveidota "Dabas un meža zinību taka", kuru labāk apmeklēt gida pavadībā. Dabas liegumā iespējama putnu novērošana vasaras periodā, aizsargājamo augu apskate, dižozolu uzmērīšana, medību trofeju un ieroču apskate.  

Spārnu pilskalns

Īles pagasts
 
Spārnu pilskalns atrodas Spārnu ezera austrumu krastā pie „Guntiņām”. Ap 30 metru augsts kalns ar senu kultūras slāni, kura malas vietām sasniedz gandrīz 45° leņķi. Pilskalns bijis apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimtam. Tiek uzskatīts, ka tas bijis Spārnenes zemju centrs.

Sesavas ezers

Īles pagasts
Ezers atrodas pie Auces – Īles- Dobeles ceļa, tādēļ ērta apmešanās vieta. Pie ezera ir laba atpūtas vieta skaistas dabas un klusuma cienītājiem. Ezers bagāts ar līdakām, brekšiem, kā arī vēžiem. No  ezera iztek Sesavas upe – viena no divām Zemgalē.

Spārnu ezers

Īles pagasts
 
Spārnu pilskalns atrodas Spārnu ezera austrumu krastā pie „Guntiņām”. Ap 30 metru augsts kalns ar senu kultūras slāni, kura malas vietām sasniedz gandrīz 45° leņķi. Pilskalns bijis apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimtam. Tiek uzskatīts, ka tas bijis Spārnenes zemju centrs.

Vilku kalns

Īles pagasts
Mob.t.: 29353183
 
Vilku kalns ieguvis nosaukumu no saviem iemītniekiem, jo izsenis šajā apkaimē mituši vilki. Vilku kalna pakājē Otrā pasaules kara beigās ir atradies vācu komandpunkts. Galdiņam līdzīgais veidojums kalna pakājē ir kalpojis kara kartes novietošanai, lai varētu apstaigāt to no visām pusēm un plānot kara darbību.
 
Tālāk mežā atrodas purva un popes ieskautais Vilkezers.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.