Pasākumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs
< Septembris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01
02 03 04 05 06 07 08
09 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30

Mīli savu sirdi

2017. gada oktobrī kampaņas “Mīli savu sirdi. Atpazīsti un rīkojies!”  ietvaros tika veikta aptauja par to, kā un vai cilvēki atpazītu miokarda infarkta un insulta simptomus. Kopumā aptaujā piedalījās 520 cilvēki vecumā no 30-50 gadiem no visas Latvijas. Tajā parādās, ka vairāk nekā puse aptaujāto neprastu atpazīt sev un citiem ne infarktu, ne insultu. Tāpēc sadarbībā ar speciālistiem, kā arī balstītus pacientu stāstos, tika izveidoti informatīvi materiāli.  Patiešām ir svarīgi visu laiku atkārtot gan to, kas ir infarkts, gan to, kas ir insults, lai brīdī, kad kādam nepieciešama palīdzība, to varētu arī sniegt/saņemt.
Dzīvoju katru mīļu sekundi…..
 
“Kopš pārdzīvoju akūtu miokarda infarktu, es izdzīvoju katru mīļu sekundi, jo zinu, kā tas ir, kad sirdi sagrābj sāpes un nāves bailes, kad acu priekšā paskrien dzīve, kad trūkst elpas un krīti bezdibenī”, stāsta Daiga, kas ir pārdzīvojusi miokarda infarktu.
 
Katru gadu Latvijā miokarda infarktu piedzīvo ap 1000 cilvēku. Miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte līdz medicīniskās palīdzības saņemšanai, tādēļ ir svarīgi atpazīt miokarda infarkta raksturojošos simptomus un laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
 
Kādi ir infarkta simptomi?
Galvenokārt par miokarda infarktu liecina sāpes – parasti tās ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula. Tās nepāriet pat miera stāvoklī. Taču ne vienmēr sāp sirds rajonā. Miokarda infarkta gadījumā sāpes var tik izstarotas arī uz citām ķermeņa daļām – kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru.
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Reizēm, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī.  Arī pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis… Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs, izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās. Tomēr ir vēl viens salīdzinoši bieži sastopams simptoms, ko stāsta pacienti, kas pārdzīvojuši infarktu – tās ir bailes, ko var saukt par “nāves bailēm”.”
 
Ar sirdi nejoko! Svarīgi ir neignorēt simptomus!
Ja tiek pamanīts kāds no infarkta simptomiem, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Akūta miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte. Nevajag gaidīt un cerēt, ka simptomi pāries. Laiks, kas tiks zaudēts, vēlāk būtiski ietekmēs gan dzīvības glābšanas iespējas, gan sekas veselībai un dzīves kvalitāti pēc infarkta!  Akūta miokarda infarkta gadījumā kritiskais laiks efektīvai profesionālai medicīniskai palīdzībai ir pirmās divas stundas pēc simptomu sākšanās. Jo ātrāk atpazīsi infarkta simptomus sev vai līdzcilvēkiem un rīkosies, jo lielākas būs iespējas izglābt cilvēka dzīvību!
“Cilvēkiem ir jāsaprot – infarkts notiek pēkšņi! Infarkta gadījumā sāpes nepāriet ne 10, ne 15 minūšu laikā!”, saka dr. Dzērve.
 
“Man paveicās, ka brīdī, kad man palika slikti, līdzās bija vīrs. Viņš atceras, ka es pie vakariņu galda kļuvu bāla un sūdzējos par sāpēm krūtīs. Vīrs neapjuka un uzreiz izsauca neatliekamo palīdzību. Es attapos slimnīcas palātā pēc tam, kad man bija jau veikta angioplastija, tas ir, tika izņemts trombs, kas aizšķērsoja manu sirds asinsvadu. Tagad man sirds asinsvadā ir stents, kas nodrošina, lai manas sirds muskulis tiktu pienācīgi apasiņots”, saka Daiga.  Viņa arī saka, ka pēc pārdzīvotā ir kļuvusi ļoti zinoša tieši sirds veselības jautājumos un notikušais ir ļoti ietekmējis dzīvesveida maiņu. Kopā ar ģimeni viņa tagad ļoti rūpīgi seko līdzi gan uzturam, lai tas būtu veselīgs, gan iespēju robežās veic dažādas fiziskās aktivitātes. Daiga un viņas ģimene regulāri seko līdzi asinsspiedienam un holesterīna līmenim asinīs. “Pat mani bērni zina, kas ir asinsspiediens un holesterīna līmenis”, smej Daiga.
 
Dr. Dzērve uzskata, ka visiem cilvēkiem, svarīgi ir apzināties un kontrolēt riska faktorus, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. “Tas nekur neder, ka vidēji katrs piektais akūtu miokardu infarktu piedzīvojušais pacients turpina smēķēt!”, noraidošs ir dr. Dzērve. Tikpat svarīgs ir arī veselīgs ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, normāls holesterīna līmenis asinīs un asinsspiediens. “Tās ir lietas, ko katrs var ietekmēt vai kontrolēt!”, aicina dr. Dzērve.
 
Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!

Slimība jāatpazīst
 
Bieži vien esam dzirdējuši stāstu par kaimiņu vai paziņu, kas piedzīvojis insultu. Ne vienmēr tie ir gadījumi, kad stāstam ir labas beigas. Lai gan joprojām mēdzam domāt, ka insults biežāk skar cilvēkus gados, tomēr statistika rāda, ka gandrīz katrs desmitais no insulta mirušais ir bijis vecumā līdz 59 gadiem[1].
 
Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2 000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi).
 
Kas ir insults? 
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek  asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.
Nesen veiktā aptaujā portālā draugiem.lv, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30-50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka “insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam.
Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.
 
Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsver: “Pašam pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad paliek nejūtīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet”.
 
Kā atpazīt insultu?
Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI[2], (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
 
“Apmēram 50 % pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas, bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma”, saka profesore Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai. Būsim vērīgi pret savu un līdzcilvēku veselību!
 
[1] Slimību profilakses un kontroles centra statistikas dati
[2] Starptautiskā testa FAST adaptācija
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.