LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
< Maijs 2020 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Vecauces muiža

No senākiem laikiem līdz 1938. gadam

Vecauces muižas areāls bija daļa no Dobeles kontūrijai piederošā Vecauces iecirkņa. Senos rakstos kā Vecauces muižas pirmais lēņu kungs minēts Johans fon Bremens, kas to saņēmis uz lēņiem. Vēlāk muiža pārgājusi minētā Bremena sievas brāļa Fridriha Fītinghofa īpašumā.

Šie Fītinghofa dēli pie mantojuma dalīšanas sanāca sastrīdējās, ko 1576. gadā izlīdzināja hercoga komisāri. Fītinghofiem Vecauce piederējusi līdz 1672.gadam. Šai gadā Fridrihs Fītinghofs, kas bija kļuvis par dāņu kambarkungu un zemes soģi Holšteinā, pārdeva Vecauces muižu Fridriham Bēram Ēdolē par 34000 dālderiem.

No viņa Vecauci 1674.gadā nopirka pulkvežleitnants Kristaps Nikolajs fon Gamckovs (miris 1688.g.), kura atraitne, dzimusi fon Bērs (mirusi 1698.g.), mantoja to savā otrajā laulībā ar soģi Georgu fon Firksu Lestenē (miris 1702.g.). Viņas padēls Kārlis Fridrihs Firkss atstāja Vecauci 1710.gadā savam sievas tēvam, zemes galma meistaram Heinriham Krišjānim Brinkenam (miris 1729.gadā), kura dēls Vilhelms Ernests pārdeva muižu 1733.gadā Hermanim Fridriham fon Grothūsam Svitenē (miris 17651.gadā). Pēc viņa nāves izsludinātā konkursā Vecauci 1768.gadā ieguva Johans Fridrihs fon Mēdems Elejā (no 1779.g. grāfs) par 22 500 floriniem. Viņš atstāja Vecauci savam vecākajam dēlam Kārlim, kurš no savas pamātes, dzim. Fon Bruken (precēta Fokss), mantoja arī Remti un līdz ar to nopirka arī kaimiņu muižas Lielauci, Jaunauci, Vītiņus, Bēni un Ķeveli. Šo lielo, plašo īpašumu ilggadējais zemes pilnvarotais (maršals) 1827.gadā atstāja vienam dēlam un 4 meitām. Grāfs Kārlis mantoja līdz ar Remti arī Vecauci, un no viņa 1859.g. abas muižas pārgāja viņa vienīgā dēla Fridriha īpašumā, kurš mira 1911.gadā. Viņa atraitnei, dzimušai baronesei Marijai fon Brigen, un viņas bērniem Vecauci atsavināja 1920.gadā.

1873.gadā izbūvēja dzelzceļu Jelgava- Mažeiķi un staciju pie Vecauces muižas nosauca par Auci.

1889.gadā grāfs Mēdems no savas muižas sāka iznomāt zemi uz obroka pamata apbūvēšanai. Tas bija sākums Auces pilsētai.

1911.gadā Mēdems no 2 krogiem ieņēma 8000 rubļu rentes gadā. No namsaimniekiem kā renti ieņēma ap 50 000 rubļu gadā.

Auces pilsēta atrodas diezgan auglīgā vidus Kurzemes augstienes nomalē. Pilsēta robežojas vienīgi ar Vecauces pagastu. Robežas garums 7,39 km, platība 3,06 km. Rīga- pa dzelzceļu 99 km, pa zemes- 104 km.

1905.gadā notika mītiņi, karaspēka un nemiernieku sadursmes uz tirgus laukuma un Vecauces muižas dārzā. Nodedzināja, izlaupīja pili un nodedzināja labības šķūni - pilnu ar nekultu labību. Nemieros nogalināja 19 cilvēkus.

Pēc revolūcijas Vecauces miestā būvēja namus. Darba spēks ieplūda no apkārtējām lauku sētām. Skaistākie nami uzcelti līdz 1914.gadam.

1911.gadā miestā dzīvoja ap 3000 iedzīvotāju. Rūpniecība vāji attīstīta. Plašāka bija tirdzniecība. Veikali lielāko tiesu piederēja ebrejiem.

Līdz 1914.gadam bija izdalīti 150 gruntsgabali.

1. Pasaules kara laikā pie Vecauces notika kauja. 1915.gada 15. un 16. jūlija kaujās kritušie karavīri apglabāti pie Vecauces pils - 14 krievi, 28 vācieši. Vācu okupācija ilga līdz 1919. gada 16. janvārim. Šajā laikā vācieši uzbūvēja kokzāģētavu, šaursliežu dzelzceļu, aerodromu, lidmašīnu angāru.

No 16.janvāra Vecaucē saimniekoja sarkanie latviešu strēlnieki.

1919.gada 20.martā Vecaucē atkal mainījās varas. Ģenerāļa galca karaspēka daļas kaujā pie Vecauces muižas šķūņa tika sakauti sarkanie.

1919.gada 24.novembrī  Vecauci atbrīvoja no Bermonta karaspēka.

Līdz 1920.gadam Vecauci pārvaldīja pristavs, kas dzīvoja muižā. Arī pārvaldes iestādes atradās muižā.

1925.gadā Aucē bija 80 mūra ēkas, 100 koka ēkas, 20 jaukta materiāla ēkas.

1935.gadā bija 140 mūra ēkas, 253 koka ēkas, 29 jaukta materiāla ēkas, 353 vienstāva, 69 divstāva. Dzīvokļu kopskaits bija 1282 gabali, no tiem 386 istabas - virtuves, 583 vienistabas, 214 divistabas, 75 trīsistabas, 19 četristabas, 4 piecistabas, 1 septiņistabu. Dzīvokļos ar elektrisko apgaismošanu 344, ar ūdensvadu - 7, ar centrālapkuri - 1.

1938. gadā Aucē bija 560 gruntsgabalu.
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.