Juzefuva uz Vislas (Józefów nad Wisłą) ir pilsēta administratīvam rajonam,  kas atrodas 16 km uz dienvidrietumiem  no  Opoles Ļubeļskas un 57 km uz dienvidrietumiem no Ļubļinas, Polijā, Vislas upes krastā.
Platība - 141,56 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits - 6997 cilvēki.   
Juzefuvas uz Vislas klimatiskie apstākļi ar  veģetācijas perioda (bezsala dienu skaits jeb dienu skaits starp pēdējo pavasara salnu un pirmo rudens vai ziemas salnu) ilgumu 210 – 220 dienas rada labvēlīgus augšanas apstākļus gan vietējiem, gan kultivētajiem augiem. Dārzkopība, graudkopība, kartupeļu audzēšana ar dominējošo augļkopību ir galvenās lauksaimniecības nozares. Augļkopības tradīcijas 1902. gadā Juzefuvā uzsāka  Konstantīns Prževlockis un Konstantīns Bužinskis, izveidojot  lielāko augļu dārzu Polijā, iestādot 60 000 koku. Augļu dārzi veido 31% no visas aramzemes. Katru gadu  tiek izaudzēts 75 tūkstoši tonnas ābolu. Gandrīz 80% iedzīvotāju iztiku nopelna, strādājot lauksaimniecībā. Lopkopības pamatnozare - mājlopu audzēšana.

Meži aizņem 3292,3 ha - 23,2% no teritorijas, valsts meži - 554,6 ha, privātie -  2723 ha (82,5%). Galvenās mežu veidojošās sugas: priedes, ozoli un skābardis.

15. gadsimtā  vēstures avotos minēts ciemats Kolčina, kas atradās Vroclavas tirdzniecības ceļā pie Vislas šķērsojuma. 1687. gadā Andžejs Potockis uz ciema zemes nodibina pilsētu, kuru par godu savam dēlam Juzefam nodēvē par Juzefuvu. Līdz 1869. gadam pilsēta ir Potocku ģimenes īpašums. 18. gadsimtā tā kļūst par lielu tirdzniecības centru. 1900. gadā tur dzīvoja 2928 cilvēki, bija pasts un telegrāfs. 18. gadsimta beigās ebreji sastādīja pilsētas iedzīvotāju vairākumu. Pirmā pasaules kara uzliesmojums  paralizēja pilsētas dzīvi. 1915. gadā, krievu karaspēkam atkāpjoties, pilsēta tika nodedzināta. Nodega rātsnams, baznīca un koka ēkas. Starpkaru periodā pilsēta tika nedaudz pārbūvēta, bet Otrā pasaules kara laikā to atkal gandrīz pilnībā iznīcināja. Vācu okupanti ebreju iedzīvotājus izveda un nogalināja.

2004. gada 1. janvārī Ministru padome mainīja  vietas nosaukumu no Juzefuva uz Juzefuva uz Vislas. 2018. gada 1. janvārī Juzefuva uz Vislas pēc 150 gadiem atguva pašvaldības tiesības.

Pilsētā ikkgadējais -  lielākais kultūras pasākums ir “Ziedošais augļu dārzs” - festivāls, kam ir vairāku gadu desmitu tradīcijas.

Juzefuva uz Vislas  ir viena no pievilcīgākajām vietām reģionā tūrismam un atpūtai.

Vēstures un arhitektūras dārgumu cienītājiem tiek piedāvāts apskatīt akmens pili, kas 20. gadsimta sākumā tika gandrīz pilnībā iznīcināta un parku. Pašreizējā pils  pārbūvēta  klasiskā stilā. Tehnisko pieminekļu cienītāji var apskatīt 18. gadsimta Holandes vējdzirnavas.

Dabas un ģeotūrisma cienītājiem piedāvā apskatīt Kaližani (Kaliszany) teritoriju pie Vislas.  Visla ar upes ieleju  līdz 100m  ir viena no pēdējām dabiskajām lielajām upēm Eiropā, viens no nozīmīgākajiem kontinenta ekoloģiskajiem koridoriem. Gandrīz visu Vislas posmu, kas tek caur Ļubļinas reģionam, aptver Natura2000 tīkls. Tur ir sastopamas vairāk nekā 1300 augu sugas, to starpā tik retas kā pļavas linlape, purva mātsakne un dzeltenā dzegužkurpīte. Visla ir īsta „migrācijas automaģistrāle” putniem. Ir vērts atzīmēt vislielāko iekšzemes lielo kaiju koloniju un jūras žagatu, avozetu un smilšu tārtiņu ligzdošanas vietas. Raugoties uz melngalvas kaiju, upes zīriņu, mazo zīriņu un Sīrijas dzeņu skaitu, tā tika atzīta par starptautiski putniem nozīmīgu vietu. Katru gadu rudens migrācijas laikā šajā apkārtnē tiek rīkotas ornitoloģiskās nometnes. Šeit ligzdo 33 sugas, kuras tiek sargātas ar ES Putnu Direktīvu.   

Plašāka informācija mājaslapā  www.kraina.org.pl,   w.gminajozefow.pl