LV
RU
EN




Pasākumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Mudīte, Vladislava, Vladislavs
< Septembris 2019 >
P O T C Pk S Sv
01
02 03 04 05 06 07 08
09 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30

Brjanska

Sadarbības līgums no 17.09.2009.


Brjanska ir nozīmīgs apgabala centrs Krievijā ar bagātu vēsturi, attīstītu rūpniecību un kultūras tradīcijām. Pilsētas, kas atrodas 379 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maskavas, teritorija ir 187 tūkstoši kvadrātkilometru.
Brjanskā ir 430 tūkstoši iedzīvotāju.
Šodien Brjanska attīstās līdz ar visām pasaules ekonomikas tendencēm. Darbojas liels Maskavas dzelzceļa mezgls, veiksmīgi strādā mašīnbūves, metāla un kokapstrādes, papīra un kartona ražošanas, vieglās un tekstilrūpniecības uzņēmumi, ir attīstītas pārstrādes un būvniecības nozares.
Apgabala centra statusu Brjanska ieguva 1944. gadā. Desnas upe sadala pilsētu četros administratīvajos rajonos – Sovetskij, Bežickij, Volodarskij un Fokinskij. Līdz 1956. gadam Bežica bija patstāvīga pilsēta.

Akmenes rajons

Sadarbības līgums no 12.06.2010.


Akmenes rajons dibināts 1950. gada 20. jūnijā Lietuvas, Šauļu apriņķa ziemeļos. Tuvākie kaimiņi ir Šauļu pilsēta, Jonišķu, Telšu un Mažeiķu rajoni. 50 km garumā ziemeļos Akmenes rajons robežojas ar Latviju. Rajona teritorija ir 843,7 km2. Cauri rajonam plūst upe Venta ar pietekām Dabikine, Virvite, Vadakste. Rajonu šķērso Šauļu – Mažeiķu lielceļš un dzelzceļš.
2008. gadā Akmenes rajonā bija 27745 iedzīvotāji. Rajonā ir Jaunakmenes, Akmenes un Ventas pilsētas, lielākas apdzīvotas vietas Papile, Kropa.
Akmenes apvidus zemes dzīles ir bagātas ar māla un kaļķakmens iegulām, kas izmantojams cementa ražošanā. Pateicoties tam, Akmenē ir attīstīta būvmateriālu rūpniecība, vadošais uzņēmums – akciju sabiedrība „Akmenes cementas”. Šeit darbojas arī valstī vienīgā būvniecības kaļķu ražotāja – akciju sabiedrība „Naujasis kalcitas”. Uzņēmums „Eternit Akmene” ražo izturīgu un daudzkrāsainu jumtu segumu. Dabikinē darbojas Mažeiķu piena kombināta cehs.

Unghena

Sadarbības līgums no 28.08.2010.


Unghena ir septītā lielākā un viena no vecākajām Moldovas pilsētām Prutas upes krastā uz robežas ar Eiropas Savienību.
Platība - 16,4 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju  skaits - 36 tūkstoši cilvēki.
Pirmo reizi dokumentēta 1462. gada 20. augustā.
Sena  leģenda vēstī, ka sākotnēji šo vietu sauca par  “Leņķi"  (Unghiul  - leņķis).  Prutas upe ar asu pagriezienu šeit veido perfektu leņķi un iespējams, ka šīs vietas konfigurācijas dēļ arī ir cēlies ciema nosaukums. Tikai pēc diviem gadsimtiem, 1645. gadā, tā tiek minēta ar pašreizējo nosaukumu Unghena.

Nesviža

Sadarbības līgums no 17.05.2013.


Nesvižas rajons atrodas Minskas apgabala dienvidrietumos – Baltkrievijā.  Tā centrs - pilsēta Nesviža  (baltkr. Нясві́ж) - atrodas 120 km uz dienvidrietumiem no Minskas.
Rajona teritorija - 863 kvadrātkilometri, lauksaimniecības zeme - 75,5%,  mežu teritorijas - 11%, purvs - 0,6%.
Upes  - Uša, Snovka, Turja, Laņa, Cepra.
Iedzīvotāji  - 19 619 cilvēki, etniskais sastāvs 89% - baltkrievi, 5% - krievi, 4% - poļi, 1%  - ukraiņi, 1%  - citi.  52% iedzīvotāju ir darba spējīgā vecumā, 17,3 % pensionāri, pārējie bērni.

Jonišķu rajons

Sadarbības līgums no 16.02.2014.


Jonišķu rajons atrodas Lietuvas ziemeļos un aizņem 1152 km2 lielu teritoriju. Rajonā dzīvo 28,2 tūkstoši iedzīvotāju. Galvenā saimniekošanas joma ir lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu ražošana.
Jonišķu izcelsme saistās ar Sidabres – Zemgaļu pili un apmetni, kas vēstures avotos pirmo reizi minētas 1289. gadā. 1523. gadā Viļņas bīskaps Jons, apmeklējot Šauļu apkaimi, sastapās ar vietējiem nekristīgajiem ļaudīm. Iznākumā tika uzcelta jauna baznīca, kam par godu bīskapam tika dots Jona vārds. Karalis Sigismunds Vāsa 1616. gadā Jonišķiem piešķīra pilsētas tiesības. Tādējādi Jonišķi iemantoja jaunu ekonomisko un juridisko statusu līdz ar atļauju būvēt Rātsnamu.

Juzefuva uz Vislas

Sadarbības līgums no 17.05.2014.


Juzefuva uz Vislas (Józefów nad Wisłą) ir pilsēta administratīvam rajonam,  kas atrodas 16 km uz dienvidrietumiem  no  Opoles Ļubeļskas un 57 km uz dienvidrietumiem no Ļubļinas, Polijā, Vislas upes krastā.
Platība - 141,56 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits - 6997 cilvēki.   
Juzefuvas uz Vislas klimatiskie apstākļi ar  veģetācijas perioda (bezsala dienu skaits jeb dienu skaits starp pēdējo pavasara salnu un pirmo rudens vai ziemas salnu) ilgumu 210 – 220 dienas rada labvēlīgus augšanas apstākļus gan vietējiem, gan kultivētajiem augiem. Dārzkopība, graudkopība, kartupeļu audzēšana ar dominējošo augļkopību ir galvenās lauksaimniecības nozares. Augļkopības tradīcijas 1902. gadā Juzefuvā uzsāka  Konstantīns Prževlockis un Konstantīns Bužinskis, izveidojot  lielāko augļu dārzu Polijā, iestādot 60 000 koku. Augļu dārzi veido 31% no visas aramzemes. Katru gadu  tiek izaudzēts 75 tūkstoši tonnas ābolu. Gandrīz 80% iedzīvotāju iztiku nopelna, strādājot lauksaimniecībā. Lopkopības pamatnozare - mājlopu audzēšana.

Olfusa

Sadarbības līgums no 25.07.2015.


Platība  - 737 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits  - 2,153 tūkstoši.
Olfusas municipalitāte atrodas Islandes dienvidrietumu krastā,  50 km attālumā no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas.   
Sensenos laikos, ilgi pirms cilvēks sasniedza attālo Islandes salu, notika masīvs vulkāna izvirdums dziļi zem zemes virsmas. 5000 gadu laikā ūdens lēnām filtrējās caur lavas iežu slāņiem, izveidojot Olfusas avotu ar īpaši tīru un dabiski sārmainu ūdeni, kurā ir perfekts minerālu līdzsvars. Katru dienu no Olfusas avota okeānā ieplūst vairāk nekā 900 000 kubikmetru ūdens, tas ir viens no lielākajiem dabiskajiem avotiem pasaulē. Olfusas avots ir izcelsmes vieta ūdenim Icelandic Glacial, ko pilda pudelēs un pārdod visā pasaulē, kur tam ir stabila Premium pozīcija. Pasaules klases iekārta, kas atrodas 7688 kvadrātpēdu platībā, ir viena no zaļākajām un tīrākajām pasaulē. Pilnīgi automatizēta, brīvroku sistēma spēj saražot 30000 pudeļu stundā. Uzpildīšanas process notiek, ievērojot visaugstākos laboratorijas standartus. Islandes Glacial lepojas ar savu darbību.

Shidnica

Sadarbības līgums no 13.08.2016.


Shidnica (krievu: Shіdnitsa) - Ļvovas reģiona kūrorta pērle “Ukrainas Šveice”.
Balneoloģiskais (medicīniskais) kūrorts no 1976. gada.
Platība - 735 ha.
Iedzīvotāji – 2,5 tūkstoši.
Atrodas Ukrainas Karpatu pakājē 600 - 900 m augstumā virs jūras līmeņa. Augstākās kalnu virsotnes, kas ieskauj Shidnicu - 998 un 939 metri.
Robežojas ar Nacionālo dabas parku – “Skole Beskydy” (35 684 ha). Sarkanajā grāmatā ir uzskaitītas vairāk nekā 50 tur esošās augu sugas.
Attālums no Ļvovas - 100 km, Borislavas - 10 km, Drohobičas - 20 km, Truskavetskas - 20 km.

Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.