LV
RU
EN




Pasākumi un notikumi
Šobrīd nav neviena ieraksta!
Šodien vārda diena: Jāzeps, Juzefa
< Marts 2024 >
P O T C Pk S Sv
01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Amatierteātris "Kopā"

Režisore - Lilita Zāmele

Teātra spēlēšanas tradīcijas Aucē ir ļoti senas. Kā vēsta  vēstures liecības, piemēram, pagājušā gadsimta 30.gados teātra pulciņi ir bijuši gandrīz katrā lielākajā iestādē un  biedrībās. Savukārt amatierteātra kā stabila, vienota kolektīva dibinātājs ir Nikolajs Norenbergs (1914. – 1994.), kurš to izveidoja 1958. gadā, tolaik Auces kultūras namā. Nikolajs Norenbergs ar savu ģimeni ieradās Aucē 1958. gadā, toreizējā Auces kultūras nama direktora Arvīda Grīnberga aicināts. Viņa izveidotajā kolektīvā un vadībā aktiermeistarības noslēpumus apguvuši Elmīra Žvibule, Dzintars Zubrovics, Ilga Skudra, Zita Ļūļa, Laila Jauce, Lilita Zāmele, Bruno Lejavs, Irida Balode. Amatierteātris “Kopā” ir bijušā aucenieka,  kultūras darbinieka, talantīgā režisora un aktiera Nikolaja Norenberga  iedibināto amatierteātra mākslas tradīciju mantotājs un turpinātājs. Tas apvieno radošus, teātra mākslu mīlošus un cienošus cilvēkus, kuri kopā domā, dara, mācās, pilnveido savu personību un prasmes un izglīto skatītāju.

Laika gaitā, mainoties ržisoriem,  kolektīvam  pievienojās Laila Mešķe, Ilmārs Reimanis, Indra Čeido, Maija Rozenvalde, Ilmārs Žvibulis, Rūta Mihelsone, Dzintra Milta, Andis Krieviņš un atsevišķās izrādēs piedalījušies paši gados jaunākie aktieri Inese Skrastiņa, Alens Antanāvičs un Miks Krieviņš. Vairāki kolektīva dalībnieki amatierteātrim ir uzticīgi jau 30, 40 un pat vairāk gadu. Diemžēl, laiks ir nepielūdzams, un vairāki aktieri uz mums noraugās no mākoņa maliņas… Irida Balode, Indra Čeido, Maija Rozenvalde, Elmīra Žvibule un Ilmārs Žvibulis paliks mūsu draugi vienmēr, viņu vārdi un  viņu sirdsdarbs vienmēr būs saistīti ar mūsu kolektīvu. Pašsaprotami mainījies arī aktieru sastāvs, kopš 2018. gada kolektīvā ienāk jauni spēki – Nelda Vinokurova, Kristaps Upmanis un  Ingrīda Zizlāne.

Amatierteātris katru gadu iestudē vismaz vienu jaunu lugu un, pirmkārt, savu veikumu “atrāda” novada pagastu skatītājiem.
Nozīmīgākie iestudējumi ir:
  • Brodele “Bezdarbnieks Kurbads Kreilis”;
  • E. Vulfs “Līnis murdā”, viencēliens “Cienītās kundzes”;
  • U. Segliņš “Kādas sēdes gulta”;
  • B. Jukņēviča “Ak, šī jaukā lauku dzīve!”;
  • S. Kalniņa ”Milzu zīles, rauši saldi”;
  • J. Jurkāns “Ak, nauda naudiņa”;
  • M. Birze “Kalmāru konservi”;
  • A. Čehovs “Jubileja”;
  • Gluatomass “Ģimenes svinības”;
  • V. Belševica “Tās dullās Paulīnes dēļ”;
  • Šteinberga “Šurpu, turpu”;
  • Niedzviedzis “Dūdene zin”;
  • Danskovīte “Antons un Anna” pirmā daļa “Antons un vampīri”;
  • Danskovīte “Antons un Anna” otrā daļa “Kāzu gada jubileja”- pašreiz sagatavošanā.
Kolektīvs ir piedalījies amatierteātru skatēs un festivālos “Spēlējam, dancojam” Vītiņos, Dobelē, Koknesē, Vircavā, Dižstendē, Bauskā, Ludzā, Matīšos, “Spēlētprieks ezermalā” Kliģos, Jaunakmenē. Tā ir lieliska iespēja  gūt jaunu pieredzi, ieskatu citu amatierteātru darbībā,  parādīt savu veikumu un saņemt novērtējumu, kā arī rast jaunus draugus.
 
Mūsu kolektīva galvenais uzdevums, lai kopā izlolotais rezultāts – izrāde – sniegtu gandarījuma sajūtu katram aktierim par labi paveiktu darbu un prieku skatītājam.Lai redzētais un pārdzīvotais izrādes laikā mudinātu skatītāju domāt, vērtēt un raisītu viņā pozitīvas emocijas. Amatierteātris ir draudzīgs un saliedēts kolektīvs, ir kopā veiksmēs, priekos un arī dzīves skumjajos brīžos, atbalsta viens otru, cik vien iespējams, ne velti arī kolektīva nosaukums - ”Kopā”, bet pats galvenais - visi  nesavtīgi mīl TEĀTRI!




Nikolajs Norenbergs (24.06.1914.-25.10.1994.)

Kultūras darbinieks, aktieris un režisors Nikolajs Norenbergs dzimis 1914.gada 24.jūnijā Liepājas apriņķa Vērgales pagastā. 1920.gadā ģimene pārceļas uz Liepāju, kur aizrit N.Norenberga   skolas gadi. Pēc vidusskolas beigšanas 1930.gadā N. Norenbergs sāk darboties Liepājas Tautas teātrī, kur apgūst aktiera profesiju pie režisora Ž.Veinberga. Pēc teātra slēgšanas 1934.gadā, N.Norenbergs pats organizē dramatiskos kolektīvus un uzsāk režisora gaitas, vienlaicīgi atveidodams lomas gandrīz visās paša iestudētajās lugās. Pirmais darbs režijā - R. Blaumaņa luga “Launais gars” 1935.gadā Liepājā. Kopā ar Ē.Valteru ir iestudējis Aspazijas lugu “Zaudētās tiesības”.

No 1938.-1941.gadam N. Norenbergs bija Liepājas arodbiedrības centrālā kluba direktors un režisors, līdz 1945.gadam vairāku dramatisko kolektīvu dibinātājs, režisors un aktieris Liepājā.

1946.gadā ģimene pārceļas uz dzīvi Tukumā, kur līdz 1958.gadam N.Norenbergs ir bijis Tukuma kultūras nama direktors un mākslinieciskās daļas vadītājs. Nopietni sāk pievērsties glezniecībai, profesionālās iemaņas apgūst pie gleznotāja Anša Artuma.

No 1958. līdz 1981.gadam N. Norenbergs vadīja Auces kultūras namu un 35 gadus bija Auces kultūras nama dramatiskā kolektīva režisors un aktieris. Viņš prata saliedēt jau esošos aktierus un piesaistīt jaunus, tā izveidojot nopietnu, stabilu kolektīvu. N. Norenberga dzīves moto bija “Dzīvot interesanti”, un viņš spēja aizraut ar savām idejām un motivēja apkārtējos nākt,  darboties kolektīvā un attīstīt savas prasmes. Kā talantīgs mākslinieks pats  gleznoja lielformāta prospektus savām izrādēm un arī izgatavoja dekorācijas, kas bija īpaši krāšņas un izteiksmīgas. Aktīvi nodarbojās ar glezniecību, pārsvarā gleznoja ainavas, daudzas veltīja  Aucei, pilsētai, kuru viņš ātri iemīlēja un sauca par savu. Viņa gleznu izstādes  vairakkārt tika organizētas Aucē un citos rajonos. Auces kultūras nama dramatiskajā kolektīvā N. Norenberga režijā 1986.gadā tapa pirmā leļļu izrāde “Brēmenes muzikanti” ar viņa izgatavotajām lellēm.  N.Norenberga vadībā ir iestudēti daudzi nozīmīgi, arī liela apjoma darbi, kuros pats arī bijis aktieris – A.Raudsepa “Mārtiņciems”, A.Ostrovska “Ne vienmēr runcim krējuma pods”, R.Blaumaņa “Salna pavasarī”, ”Skroderdienas Silmačos”, “Zagļi”, H.Vulijoki ”Akmens ligzda”, “A.Upīša “Sūnu ciema zēni”, A.Deglava ”Precības” un “Vecais pilskungs”, V.Sauleskalna “Meldermeitiņa”, J.Jaunsudrabiņa “Jo pliks, jo traks”, M.Rītupes trīs lugas “Es pazinu tēva sētu”, “Rāja mani māmuliņa”, “Tautu dēls lielījās”, V.Mhitarjana “Atdodiet vecmāmiņu” un vēl daudzi citi.  Pēdējais N. Norenberga iestudējums - M. Zīverta “Ķīnas vāze” 1991.gadā.

Nikolaja Norenberga devums amatierteātra mākslas attīstībā un kultūrā kopumā paliks  nozīmīgs vienmēr un mēs varam lepoties, ka sava bagātā, interesantā  mūža  pēdējos 36 darba gadus viņš ir veltījis mūsu pilsētai Aucei.
                                                                     
Lilita Zāmele, amatierteātra “Kopā” režisore
Vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.