Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni mūsu tautas svētki, iezīmējot pieguļas un ganu laiku beigas, apkūlības. Šī diena, 10. novembris, pēc saules kalendāra iezīmē viduspunktu starp Miķeļiem – rudens saulgriežiem - un Ziemassvētkiem – ziemas saulgriežiem.

Šajā dienā beidzas klusais veļu laiks, tāpēc svētki ir pilni jautru, skaļu izdarību – budēļi jeb ķekatas, kas turpinās līdz pat Meteņiem. Ķekatu tēli simbolizē mirušos garus, kuri saimniecībai nes svētību un pārticību. Mārtiņbērni pārģērbjas dzīvnieku -  kazas, vilka, lāča, dzērves -, kā arī  citos tēlos un budēļu tēva un mātes pavadībā dodas no sētas uz sētu, kur cienājas ar dažādiem labumiem un dodas prom, lai atgrieztos atkal nākamgad.

Bērni kopā ar skolotājām pārrunāja Mārtiņdienas tradīcijas, mācījās tautasdziesmas, rotaļas, ticējumus. “Rūķīšu” grupas bērni paši grieza, līmēja maskas, “Kāpēcīšu” grupai maskas gatavoja vecāki, bet pašus mazākos bērnus maskās tērpa skolotājas un auklītes, lai 10. novembra rītā ieskandētu Mārtiņdienu.

Paldies vecākiem par atsaucību un līdzdalību mācību un audzināšanas procesā!

Vairākus gadus kopto tradīciju Mārtiņdienā dziedāt un iet rotaļās kopā ar Auces novada Kultūras centra folkloras kopu “Līgotne” izjauca ārkārtējā situācija valstī. Ticam, ka citu gadu Mārtiņdienā dziedāsim kopā!

Jauki nosvinējām ziemas laika sākšanos, tagad tikai jāgaida sniegs!