LV
RU
EN
 
 
Sestdiena, 24. jūnijs 13:31
17.martā pie Īles bunkura pieminēja latviešu un lietuviešu partizānus ( 17. marts 14:01 ) Komentēt drukāt
Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948.gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 
1949.gada 17.martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku.

Sīvas cīņas sākās jau no agra rīta, kas turpinājās piecas stundas. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

Īles Nacionālo partizānu atjaunotais bunkurs, ko svinīgi iesvētīja 2009.gada 17.martā, ir ne tikai cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, bet arī interesants apskates objekts, kas ļauj pamatīgāk iepazīt vēl vienu Latvijas vēstures traģisko lappusi. Pie bunkura lasāmas arī Modra Zihmaņa atmiņas: “(..) Pa paceltās lūkas dēļiem sijājas lodes, kā kad uz tiem kāds bērtu zirņus. Par izlēkšanu no tranšejs vairs nav, ko domāt. Mikus noceļ “zāģi” (rokas ložmetēju MG-42), kas traucē izmest granātas.”

1992.gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem un patriotisko organizāciju pārstāvjiem atraka saspridzināto bunkuru, savāca kritušo kaujinieku kaulus un apbedīja Dobeles Virkus kapos. Pie bunkura tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Jau 90. gadu vidū tika iezīmētas bunkura aprises, nostiprinot tās ar iekšējām sienām, bet tikai  kaujas 60.gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas. Ir piepildījusies abu vēl dzīvo partizānu Modra Zihmaņa un Alfona Kalniņa, kā arī bijušās partizānu sakarnieces, Nacionālo partizānu Liepājas nodaļas vadītājas Birutas Rodovičas vēlēšanās. To īstenot palīdzēja daudzi atbalstītāji un talcinieki. Bunkura iekšpusē redzama krāsniņa, galds, šauras lāviņas, uz kurām gulējuši partizāni. Pie bunkura ir izvietots informācijas stends, balts krusts un piemiņas akmens ar visu kritušo vārdiem, un granīta stēla.

Katru gadu 17.martā Īles mežos valda īpaša rosība, lai godinātu kritušo latviešu un lietuviešu partizānu piemiņu. Tāpat kā pirms daudziem gadiem, arī tagad lepnums par savu identitāti, stiprajiem ļaudīm un Tēvu zemi vienoja ļaužu desmitus, kas bija ieradušies pie Īles bunkura, lai piemiņas sarīkojumā kopā ar Auces un Dobeles novada domes priekšsēdētājiem, Aizsardzības ministrijas pārstāvi, kā arī latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu apvienības pārstāvjiem un citiem viesiem atdotu godu kritušajiem partizāniem un vēlētu labu veselību tiem, kuri palikuši dzīvi.

“Šeit pulcējamies, lai atcerētos tos cilvēkus, kas veidoja mūsu vēsturi, lai atcerētos, kas notika pirms 68 gadiem. Kā katru gadu, arī šogad es vēlreiz pārlasīju vēsturiskos faktus un atmiņas, un es būtu priecīgs, ja šādi, Latvijai svarīgi atceres brīži tiktu atspoguļoti bez jebkādām negācijām, pretēji tam, kā 16.marta leģionāru piemiņas brīdis tika atspoguļots medijos. Uzsvars nav jāliek uz tiem mežoņiem, kas mūsu valsti neciena un nemīl… Šodien redzu vecvecākus, kuri atveduši šeit arī savus mazbērnus, - tā ir cienījama rīcība, kas jāturpina, lai patriotiskās sajūtas tiktu saglabātas un Baltija vienmēr būtu brīva”, sacīja Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš: “Man vislielākais gods ir nodot no Latviešu virsnieku apvienības labas veselības vēlējumus Modrim Zihmanim! Kamēr dzīvi ir vīri un sievas, kas cīnījās par Latvijas brīvību, ir iespēja nodot pareizo vēsturi jauniešiem, lai kādam neienāktu prātā to sagrozīt. Lai dzīvo latviešu un lietuviešu brālība! Lai Dievs mums visiem stāv klāt! Un lai Ukrainai izdodas atbrīvoties no svešas varas!”

Pēc ziedu nolikšanas klātesošie tika aicināti sasildīties un stiprināties ar siltu zupu un vienoties patriotiskās sarunās par mūsu Tēvzemi, kā atgādināja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns: “Lai nekad nepazūd mūsu latviešu valoda!”  

Fotoieskats.
Gita Šēfere-Šteinberga
(raksta tapšanā izmantota informācija
no http://www.latvia.travel/lv)
Autores foto
 
Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vērtējums: - +
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
atcerēties mani
1189 meklētājs
 
 
Šodien vārda diena:
Jānis
Šodien
P O T C Pk S Sv
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30
< Jūnijs >
< 2017 >

Auce

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Auces novada karte
Auces novada karte