LV
RU
EN
 
 
Sestdiena, 24. jūnijs 13:35
Brjanska
Drukāt
Brjanska

Brjanska ir nozīmīgs apgabala centrs Krievijā ar bagātu vēsturi, attīstītu rūpniecību un kultūras tradīcijām. Pilsētas, kas atrodas 379 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maskavas, teritorija ir 187 tūkstoši kvadrātkilometru. Brjanskā ir 430 tūkstoši iedzīvotāju.
Šodien Brjanska attīstās līdz ar visām pasaules ekonomikas tendencēm. Darbojas liels Maskavas dzelzceļa mezgls, veiksmīgi strādā mašīnbūves, metāla un kokapstrādes, papīra un kartona ražošanas, vieglās un tekstilrūpniecības uzņēmumi, ir attīstītas pārstrādes un būvniecības nozares.

Apgabala centra statusu Brjanska ieguva 1944. gadā. Desnas upe sadala pilsētu četros administratīvajos rajonos – Sovetskij, Bežickij, Volodarskij un Fokinskij. Līdz 1956. gadam Bežica bija patstāvīga pilsēta.

Brjanskā darbojas 4 valsts augstskolas, 75 pašvaldības skolas, 103 pirmsskolas izglītības iestādes. Krievijā pazīstams ir Brjanskas A. Puškina vārdā nosauktais 1. Pilsētas licejs, kas 2008. gadā kļuva par Krievijas Federācijas Valdības Prēmijas laureātu. Liceju 20 pastāvēšanas gados ar izcilību beiguši ap 600 absolventu, kuri veiksmīgi turpina izglītoties valsts vadošajās augstskolās, tostarp M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātē.

Pilsētas vidi veido daudz skaistu skvēru un pieci plaši parki, no kuriem pazīstamākais ir A.Tolstoja muzejparks. Brjansku dēvē par zaļo pilsētu. Lūkojoties uz to vasarā no putna lidojuma augstuma, tā atgādina arhipelāgu zaļā, viļņojošā koku jūrā. Pilsētu ieskauj Brjanskas meži. „Brjanskas mežs” ir viens no slavenajiem Krievijas dabas rezervātiem.
17. septembrī tiek svinēti Brjanskas pilsētas svētki. Šajā datumā 1943. gadā pilsēta tika atbrīvota no fašistiskajiem iebrucējiem. Svētku dienā pilsētā norisinās vērienīgs gājiens – karnevāls, kurā piedalās visi Brjanskas radošie kolektīvi. No 1. līdz 17. septembrim pilsētā tiek īstenota programma „17 septembra mirkļi”, kad norisinās daudz dažādu saistošu, spilgtu kultūras pasākumu.

Brjanskas apgabala gubernators ir ekonomisko zinātņu kandidāts Nikolajs Deņins. Brjanskas pilsētas mērs – Brjanskas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, pedagoģijas zinātņu doktors un tiesību zinātņu kandidāts, Krievijas Izglītības akadēmijas korespondētājloceklis Nikolajs Patovs. Brjanskas pilsētas administrācijas vadītājs – Sergejs Smirnovs.

Brjanskas vēsture
Brjanska ir viena no senākajām Krievijas pilsētām. Tā dibināta 985. gadā Desnas upes labajā krastā. Daudzu vēsturisku personību vārdi ir padarījuši pilsētu slavenu. Tas ir leģendārais Peresvets, kurš divkaujā uzveica tatāru spēkavīru Čelubeju Kuļikovas kaujā (1380), Brjanskas kņazs Romans Mihailovičs, kurš 13. gadsimta vidū sāka pārvaldīt tatāru – mongoļu uzbrukumos izpostītās krievu zemes.

Daudz pārbaudījumu nācies izturēt Brjanskas zemei. No 1356. gada gandrīz pusotru gadsimtu Brjanska atradās Lietuvas kņazistes varā un tikai 1503. gadā iekļāvās Maskavas valsts sastāvā. No 16. gadsimta Brjanska kļuva par apriņķa pierobežas pilsētu. 18. gadsimta sākumā pēc Pētera I pavēles Brjanskā tika izveidota nozīmīga kuģu piestātne (verfj), no kurienes kuģi iesaistījās daudzās nozīmīgās Krievijas kaujās. Katrs ceturtais lielgabals, kas bija Krievijas armijas bruņojumā 1812. gada Tēvijas karā, bija izgatavots Brjanskas Ieroču Arsenālā, kas pēc ķeizarienes Jekaterinas II personīgas pavēles tika uzcelts 1783. gadā.

Lielā Tēvijas kara gados (1941 – 1945) draudīgs pretspars fašistiskajiem okupantiem bija Brjanskas partizāni, kuri pagrīdē drosmīgi cīnījās ar iebrucējiem.
Ar Krievijas Federācijas Prezidenta rīkojumu 2010. gadā Brjanskai piešķirts nosaukums „Kauju slavas pilsēta”. Vienlaikus pilsētas Tautas deputātu padome nodibināja medaļu ar nosaukumu „Brjanska – kauju slavas pilsēta”, kas tiek pasniegta cienījamiem pilsētas iedzīvotājiem.

Ekonomika
Brjanska ir viens no lielākajiem centrālās Krievijas rūpnieciskajiem centriem. Galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve, metālapstrāde, ķīmijas, elektrotehniskā, elektroniskā, kā arī tekstila un pārtikas rūpniecība. Pilsētā darbojas „Brjanskas mašīnbūves rūpnīca”, „Bežicas metālliešanas rūpnīca”, „Brjanskseļmaš”, „Brjanskas arsenāls”, „Brjanskas elektromehāniskā rūpnīca”, tekstilkombināts, „Melkrukk” un daudzi citi uzņēmumi.

Ievērojamu cilvēku pilsēta

Ne tikai ar nozīmīgām cīņām ir ievērojama Brjanskas puse. Tā ir krievu klasiskās literatūras labāko paraugu radītāju - dzejnieka Fjodora Tjtutčeva un rakstnieka grāfa Alekseja Tolstoja – dzimtene. Visā pasaulē slaveni ir Brjanskas izcilie izgudrotāji, starp tiem – 19. gadsimta zinātnieks – inženieris, smērvielu hidrodinamikas teorijas radītājs Nikolajs Petrovs, 20. gadsimta sākumā – kosmiskās bioloģijas un medicīnas pamatlicējs Aleksandrs Čiževskis. Brjanskas apgabalā dzimuši 20. gadsimta pasaules mākslā pazīstamais komponists Nikolajs Roslavecs un viens no pasaules avangarda līderiem konstruktīvists Naums Gabo. Brjanskas slavenākās sievietes – „krievu estrādes kaija”, 20. gadsimtā slavena dziedātāja Anastasija Vjaļceva, kā arī pianiste, pedagoģe un komponiste Tatjana Nikolajeva.

Šodien Brjanskas vārdu pasaulē nes komponists, vijolnieks, pasaules mūzikas mantojuma pētnieks, nopelniem bagātais kultūras darbinieks Marks Belodubrovskis, pianiste, vairākkārtēja starptautisko konkursu laureāte, Parīzes Mūzikas akadēmijas pedagoģe Valentīna Igošina, horeogrāfs, viens no Krievijas mūsdienu baleta pamatlicējiem Deniss Borodickis, Krievijas nacionālā orķestra solists, flautists Maksims Rubcovs. Brjanskas simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un diriģenta, Krievijas nopelniem bagātā skatuves mākslinieka Eduarda Ambarcumjana vārs iekļauts pasaules antoloģijā „XXI gadsimta vārdi”. Brjanska ir dzimtene lauku tematikas korifejiem 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma Krievijas tēlotājmākslā Sergejam un Aleksejam Tkačoviem. Brjanskā dzimusi arī autorkino meistare, kinorežisore, vairākkārtēja kinematogrāfijas starptautisko konkursu laureāte Larisa Sadilova.

Kultūras dzīve
Brjanskā darbojas trīs teātri, vairāk nekā 30 bibliotēku, 11 mākslas skolu bērniem, ir lielisks cirks, planetārijs, koncertu un izstāžu zāles, galerijas un muzeji. Koncertus pilsētā un apkārtnē sniedz Brjanskas simfoniskais orķestris Krievijas Federācijas nopelniem bagātā skatuves mākslinieka Eduarda Ambarcumjana vadībā, Brjanskas akadēmiskais koris, kuru vada Krievijas Federācijas nopelniem bagātais skatuves mākslnieks Mario Bustillo, Brjanskas tautas instrumentu orķestris nopelniem bagātā kultūras darbinieka Vladimira Osipova vadībā.

Pilsētā norisinās dažādi festivāli. Starptautiskais festivāls „Slavjanskije teatraļnije vstreči” (Slāvu teātru tikšanās – krievu val.) pulcē teātru kolektīvus no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Notiek starptautiskais pasaules mūzikas festivāls „Džezs – ne tikai mūzika un ne tikai džezs” un džeza festivāls „Džeza province”. Reizi divos gados norisinās starptautiskais T.Nikolajevas jauno pianistu konkurss, tāpat – N.Roslaveca un N.Gabo starptautiskais mūsdienu mākslas festivāls. Katru gadu notiek starptautisks folkloras kolektīvu festivāls „Krasnaja gorka”.

Bez tam Brjanskā tiek rīkoti starptautiski studentu jaunrades festivāli „Mi vmeste” (Mēs kopā) un „Šumnij balagan” (Trokšņainais jūklis), kā arī jauniešu ielu kultūras festivāls „Street Life”. 2011. gadā pilsētā radies jauns spilgts kultūras pasākums – starptautiskais bērnu un jauniešu jaunrades festivāls „ARTlantida”.
 
Šodien vārda diena:
Jānis
Šodien
P O T C Pk S Sv
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30
< Jūnijs >
< 2017 >

Auce

°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Auces novada karte
Auces novada karte